Kā ar piena krīzi galā tiek dvīņu māmiņa Sandra?

Sandras Ratmeisteres blogs, dvīņiem 2,5 mēneši.

{pic:1}

Mazuļu miedziņš

Mazie mīļumi nu vairs atkal neguļ pa 6 stundām. Tagad atkal ik pēc 3-4 stundām ir augšā. Bijām ar vīru jau pieraduši pagulēt. :D Secinājām, ka viņiem bija tik labs miedziņš, kad bijām pie vīra laukos, tur bija apkurināmā krāsniņa un mazajiem siltumā bija tik labi un čučēja ilgi naktī. Bet nu jau atkal dzīvojamies pa Rīgu, jo drīzumā jāiet pie ārstiem.

 

Autiņbiksītes

Nu jau Žanete ir panākusi bratellu. Abiem tagad ir viens autiņbiksīšu 3. izmērs. :) Lietojam tos Pampers autiņus, kuriem klāt ir tā alveja. Tomēr riskējām un mazuļiem par laimi nekādas dupšu sūrstēšanas nav.

Piena krīze

Kā jau viena māmiņa blogoja, arī man ir sākusies piena krīze. Esmu saņēmusies dzert ķimeņu tēju (ar ķimenēm esmu uz Jūs), jo ko gan bēniņu labā neizdarīsi. Baroju tagad ik pēc divām stundām, lai mazie atkal iezīž tā kārtīgi krūtis. Bija atkal krūtīs sacietējumi, bet vecā labā metode ar kāpostu lapu palīdz. :) Adrians labi zīž krūtis, bet Žanete mazliet paslinko un negrib tik kārtīgi zīst, tāpēc viena krūts man ir ražīgāka nekā otra. Bet cenšos katru reizi bērniem dot citu krūti.

 

Valodiņa 

Nu jau mīļumi vervelē vienā runāšanā. Kā tikai paskatos uz, tā pretī atskan "A gū!" :D Tā viņi parasti ir iesākuši, ka pirmo zilbi saka Gū un tad tālāk runājās ar ūūū, haūū, vaūū :D Izklausās jau smieklīgi, bet prieks, ka mazie progresē katru dienu ar vien vairāk.

{pic:3}
Galviņas turēšana

Mazajam Adrianam nu ir ar ko lepoties. Viņš turēt jau tā stipri māk galviņu. Kad uzlieku uz vēdera, tad mazais tik ceļ un tur galviņu augšā. Novēroju arī to, ka jau dažas dienas, kad paceļu mazo opā, tad mazais arī ir sācis turēt galviņu. Ar Žaneti ir tā, ka viņa tikai uz vēdera tur galviņu, bet kad paceļu viņu, tad vēl baidās turēt galviņu un spiežās man pie krūtīm. Laikam, tā drošāk! :)
{pic:2}

Kulaciņš mutē

Nu jau labāk izvēlās mazie bāzt kulaciņu mutē un sūkāt īkšķīti, nekā tad, kad tiek piedāvāts knupītis. Zinu, ka tas nav labi, ka viņi zīž rociņu un tā arī mazajiem saku, ka nedrīkst rociņu mutītē likt, šie skatās ar lielām acīm un pēc neilga laika man atbild:"A gū!" :D Es vismaz ceru, ka viņi ar to domāja, ka viņi to zin. :)

Bildē, veiksmīgi noķerts kadrs, kad Adrians pa kluso mēģina tomēr iebāzt rociņu mutē.

 

Omīši

Vakar pirmo reizi Jaunajā gadā, mazuļus bija atnākuši apciemot om-omīši (mana tēta vecāki, tātad omīši man, bet om-omīši mazajiem). Vēlos mazliet pastāstīt jums par omīšiem (omīši-savilkums no opītis un omīte). Tādu mazu stāstiņu, jo es ar viņiem ļoti lepojos. Pirmkārt, jau tas, ka viņi pa vasaras brīvdienām, man mazai, savā vasarnīcā pie jūras ir izaudzinājuši mani un devuši daudz pozitīvu emociju un lietu, kas man dzīvē ļoti noder.

Otrkārt, viņi visu dzīvi ir veltījuši bērniem, ne tikai man, bet arī manam tētim, tēta brālim, manai māsīcai, manai māsai, māsīcas 2 dēliem, un tagad maniem dvīņučiem.Viņi ir izaudzinājuši 7 bērnus un patlaban jau ucinās ar vēl maniem diviem ķipariem. Kopā viņi ir 60gadus (no 19 gadu vecuma viņi ir precējušies). Iedomājaties, tas ir retums, kad divi cilvēki ir tik ilgi kopā un joprojām jūtas labi viens otra tuvumā. Es vienkārši gribēju ar viņiem palepoties, jo tieši šogad viņi svin šo apaļo jubileju. Gribēju vienkārši publiski pateikties par to, ka man viņi vēl joprojām ir un ir tik jauki pret maniem bērniņiem! :)

Sandra