Jauni bērnudārzi Rīgā drīz nebūšot vajadzīgi

Rīgā jauni bērnudārzi drīz nebūs nepieciešami; drīzāk, būtu jāfinansē privātie bērnudārzi, - intervijā "Neatkarīgajai Rīta Avīzei" saka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane (LPP/LC).

Pēc viņas teiktā, jau pašlaik statistika pierāda, ka dzimstības līmenis krītas, jaunās ģimenes izbrauc no valsts kopā ar bērniem, tāpēc drīzāk privātajām izglītības iestādēm jādod finansējums.

Pašlaik esošās rindas uz pirmsskolas izglītības iestādēm, pēc Aldermanes teiktā, ir jālikvidē, bet "tas jādara ar loģiskiem līdzekļiem. Nevis - mēs tikai celsim, celsim, celsim un pēc laiciņa slēgsim, slēgsim, slēgsim."

Aldermane uzskata, ka, domājot par to, kā maksimāli samazināt rindas pirmsskolas izglītības iestādēs, nākamgad ir jārunā par vairākiem iespējamiem risinājumiem. "Pirmkārt, ļoti iespējams, privātajām pirmsskolas iestādēm jāpalielina finansējums, ko piemaksā dome. Pašlaik tie ir 30 lati vienam bērnam. Tad vecākiem būs jāmaksā daudz mazāka summa. Rezultātā piepildīsim privātos bērnudārzus un samazināsim rindu.

Otrkārt, aicināsim izglītības iestādes izvērtēt, vai ir iespēja atvērt nepilnas dienas pieskatīšanas centrus ar darba laiku četras stundas. Treškārt, būs jāpieņem, iespējams, nepopulāri lēmumi pret cilvēkiem, kuri ne īpaši godprātīgi izmanto normatīvo aktu pieļautās iespējas. Tuvu galīgam apstiprinājumam ir jaunie bērnudārzu noteikumi, kas paredz, - ja vecāki bez attaisnojoša iemesla bērnu neved uz bērnudārzu, viņu ir iespēja atskaitīt un piedāvāt šo vietu nākamajam," skaidro Aldermane.

Aldermane piekrītot pirmsskolas izglītības iestāžu apvienības ierosinājumam, ka pirmsskolas izglītības iestādei jāslēdz ar vecākiem līgums.

Viņa kā pedagoģe uzskatot, ka iespējama sešgadīgo bērnu apmācība skolā, kas pašlaik nav liegta, lai gan 80.gadu beigās līdzīgs eksperiments Jūrmalas 4.vidusskolā izgāzās.

"Sešgadīgie ir dažādi - ir skolai gatavie un tādi, kuri absolūti nav gatavi. Sešgadīgo bērnu vidū ir ļoti daudz tādu, kam vajadzīgs pirmsskolas izglītības iestādes režīms - jāguļ, jāpaspēlējas. Interesanti, kā strādās skolotājs 1.klasē, ja atnāks sagatavoti bērni, daļēji sagatavoti un tādi, kuri absolūti nebūs gatavi mācīties?" vaicā Aldermane.

Viņasprāt, noteikti jāparedz, ka 1.–4. klasē jābūt skolotāja palīgiem, kā ir daudzās attīstītās valstīs, kur nopietni tiek domāts, lai bērns jau 1.klasē netiek norakstīts. "Ja bērns pilnīgi neko nevar, bet citi var, tad viņš ir, kā teica padomju skolās, Kamčatkas variants. Sēž sarāvies, ka tikai neieraudzītu. Tādus eksperimentus nedrīkst organizēt ekonomiskās krīzes laikā. Tas ir īpaši bīstami! Katrā ziņā pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāji Rīgā ir pret to. Arī es. Ar bērniem nedrīkst eksperimentēt, jo faktiski tas ir eksperiments ar cilvēka turpmāko dzīvi," pauž Aldermane.

Starptautiskie pētījumi pierāda, ka zināšanu kvalitāte Latvijā nebūt nav tik augsta, lai varētu teikt, - ir labi. "Mēs esam 50 procentu skalā, tātad ļoti viduvēji. Rīga atrodas 60 procentu skalā," skaidro Aldermane un piebilst, ka ir jāpilnveido izglītības iestāžu tīkls Rīgā. Jāpilnveido ģimnāziju tīkls, un, iespējams, pēc diviem, trim, pieciem gadiem Rīgā būs pamatizglītības iestādes un stipras ģimnāzijas. Līdz ar to arī augstākas prasības izglītības iestādei un pedagoģiskajam kolektīvam un gala rezultātā kvalitāte.

LETA