Ciemiņu diena

Inga Hartika,Artusam 3 mēneši

9.janvāris

Artusam naktī bija ļoti saraustīts miedziņš. Kaut kas tiešām ar punci nebija kārtībā, jo varēja pat dzirdēt, kā tas burbuļo ik pa laikam. Un arī vakar pa dienu un vakarā viņam nāca atpakaļ diezgan daudz pieniņš. Cēlās ap diviem un ap pieciem. Pēc tam nogulējām visi līdz pusdeviņiem, jo pusdeviņos no rīta jau bija klāt mana draudzene, kas atbrauca ar autobusu no Rīgas. Pamodās arī mazais ziķeris un Oskara brālis, kas pie mums kopš vakardienas ciemojās. Kopā taču jautrāk!

Vīrs, protams, darbiņā.

Pirms pusdienām, pusdivpadsmitos jau gājām laukā ar mazo staigāties, cerot, ka ratos pačučēs pusdienlaiciņu. Bet nekā, pirmo reizi mazais tā uzvedās būdams ratos. Pastaigas laikā pat raudāja. Gulēja vien pašā sākumā, pēc tam raudzījās smuki apkārt, bet pa brīdim ieraudājās. Laikam tiešām puncim kaut kāda vaina.. Ārā šodien visai silts, sals ir, bet nav tāds, lai būtu auksti. Pastaigājāmies kopā ar draudzeni. Piekrita nākt ar mums pastaigāties ar nosacījumu, ka ļaušu stumt ratus :). Viņa mums tāda forša tante Artusam! Tāpat kā onkulis, kas gaidīja mūs atgriežamies no pastaigas!

Atgriezāmies, pabaroju mazo, un ļāvu viņu pieskatīt Artusa onkulim, kamēr pati mazgāju traukus un apdaru mājas darbiņus. Šim dikti jautri gāja, dziedāja Artusam, rādīja visādus jokus viņam, spēlējās ar viņu, rādīja un ļāva paklapēt jaunās (ko pats vakar uzdāvināja), košās klavierītes. Mazajam bija dikti jautri, smējās, smaidīja. Smaidīju arī es virtuvē, dzirdot, kā šis ar mazo aizrāvies! Forši, ka ne mums vienīgajam ar viņu jautri. Un beidzot redz arī citi, ar kādu aizrautību, cik bieži un daudz Artusiņš smaida! Tiešām dzīvespriecīgs čalis! Tā nu viņi uz maiņām, te mana draudzene, te vīra brālis ar mazo ņēmās. Visu biju apdarījusi, varēju pievienoties.

Foto: Artuss ar mūsu draudzeni un Artuss ar savu onkuli (vīra brāli)

{pic:1}

{pic:2}

Vīrs pēc trijiem atgriezās no darbiņa un veda mūsu ciemiņus pa mājām, vai drīzāk – veda mūsu draudzeni mājās un savu brāli veda paciemoties pie mammas un vecvecākiem. Sen taču nebija bijis ciemos pie savējiem.

Palikām mēs atkal trijatā, - es, mazais rausis un kaķis. Mazais iepazinās ar saviem jaunajiem Huggies, par ko LIELAIS PALDIES –Māmiņu Klubam! Kamēr mainīju bikšeles, mēģināja dabūt mutē viņam uzticēto pamperu :). Un atkal mazais zaķis nebija pačučējis pusdienlaiciņu, tad nu ņēmos midzināt, līdz guvu panākumus. Kamēr mazais čuč, pieslēdzos Māmiņu Klubam, bet arī šodien man ar pirmajām pāris reizēm mājas lapu atvērt neizdevās, un, kad atvēra, tad tā bremzēti. Sadaļā Mans Māmiņu Klubs vispār netieku.. Blogu rakstu Wordā. Bet nekas, gan „atveseļosies” MK, un viss būs labi. Lasu savu jauno grāmatu par bērnu kopšanu (un atkal LIELAIS PALDIES –Māmiņu Klubam!). Grāmata patiešām kolosāla! Redz kā, tieši biju noskatījusi viņu vietējā grāmatnīcā! Nu super! Tajā ir pilnīgi viss! Jau izlasīju, ka pareizāk no piena krevelītes tikt vaļā ir ar olīveļļu. Tā jāieziež bēbim matiņos un nākošajā vannošanā matiņi jāizmazgā un jāķemmē ar mīksto ķemmīti, pat, ja matiņu ir maz. Ir arī par kolikām, kas būtu man noderējis pirmajās nedēļās. Lai nu kā – grāmata fantastiska! (DR. Mirjama Stoparde – „Viss par bērna kopšanu” Zvaigzne ABC)

Foto: Artuss un MK balviņas (PALDIES, PALDIES, PALDIES, PALDIES – no mums visiem 4) :)

{pic:3}

Mazais nogulēja vien nepilnu pusstundu, un ar raudienu pamodās. Paņēmu, samīļoju, piekļāvu sev, līdz nomierinājās. Tā arī neiemiga pēc tam. Pieliku pie krūts. Padzīvojāmies abi, paspēlējāmies, un pirms pieciem mājās bija jau arī vīrs. Es tieši atkal mēģināju mazo iemidzināt, jo šim bija jau sarkanas actiņas, berzējās ar savām mazajām rociņām, bet iemigt tā arī neizdevās. Tad vīrs nolēma mēģināt. Tāpat kā es, ietina sedziņā mazo, paņēma klēpītī, knupi mutē ielika zaķim un šūpoja. Uz brīdi iemiga, bet  pie katras mazākās skaņas modās. Nācās midzināt vēlreiz, un tad jau ar panākumiem – sešos mazais zaķis aizmiga. Čuč jau vairāk kā stundu.

Es lasu grāmatu, abi ar vīru jūsmojam! Ar tādu interesi šķirstam un nevaram vien par to nopriecāties!

Inga Hartika