Blogu sāk rakstīt topošā māmiņa Ligita!

Iepriekšējā nedēļā aicinājām pieteikties māmiņu, kas savu mazuli drīzumā gaida ierodamies pasaulē. Nu lūk, esam izvēlējušies Ligitu Brodiņu, kuras gaidībām, dzemdībām un bēbīša augšanai pirmā dzīves gada laikā sekosim līdzi.

Mani sauc Ligita un oktobrī svinēšu savu 27. dzimšanas dienu. Līdz Jaunajam gadam mūsu ģimenē tiks svinēta vēl viena dzimšanas diena, jo pasaulē jānāk mūsu dēliņam. Šī ir mana pirmā grūtniecība, tāpēc viss, kas notiek ar mani, ir kas jauns un nezināms. Šis laiks man ir jaunu atklāsmju pilns gan pašai par sevi, gan cilvēkiem sev apkārt un es priecājos, ka tās lielākoties ir pozitīvas.

Man šķiet, katrai grūtniecei , kas gaida savu pirmo bērniņu, ir divi izteikti periodi, kad ir daudz, daudz jautājumu – grūtniecības sākumā un noslēgumā. Kad uzzināju, ka esmu stāvoklī prieks mijās ar domām par to, kā viss notiks un kā tas viss mainīs mani un manu dzīvi. Mēs ar vīru ļoti vēlējāmies bērniņu, bet man šķiet, sirds dziļumos es nebiju droša vai tiešām esmu tam gatava, vai varēšu atteikties no visa cita, lai visu savu uzmanību veltītu bērniņam, un vai ir pienācis īstais laiks. Tagad es zinu, ka nav tāda "īstā laika". Vienīgais, kas par to var liecināt ir divi viens otru mīloši cilvēki, kas gatavi savu mīlestību sniegt vēl kādam trešajam - bērniņam. Attiecībā uz pārējām lietām - katrā dzīves periodā mums ir citas prioritātes, no kurām grūti atteikties. Un arī man bija citas prioritātes - darbs. Un tas diemžēl bija arī mans arguments, kāpēc vēl nav pienācis īstais laiks. Mēs gribam aizvien vairāk sasniegt un augstāk uzkāpt..

Tomēr es aizvien biežāk aizdomājos - vai tajā visā skrējienā esmu laimīga un vai patiesi tā ir tā īstā dzīves garša? Vai nemitīgā skriešanā, pienākumu jūgā slēpjas kāds piepildījums? Tagad, šķiet, es esmu sapratusi, kur slēpjas dzīves jēga un mazais cilvēciņš, ko nēsāju zem sirds ir iemācījis man vairāk domāt par sevi, savu dzīvi, par to, ko vēlos un kā vēlos dzīvot. Līdz šim nekad nevarēju sevi iedomāties mammas lomā, taču tagad zinu, ka būšu tik laba mamma, cik vien būs manos spēkos! Esmu laimīga, ka tas notiek tieši tagad!

Tāpat kā sākumā, arī tagad, grūtniecības pēdējos mēnešos prieks par gaidāmo tikšanos ar mazuli mijas ar bailēm un aizvien biežāk prātā nāk tas pats jautājums - kā viss notiks? Bet līdz mūsu tikšanās laikam vēl tik daudz kas jāpaspēj!