Auklīte Vineta Pētersone meklē jaunu auklējamo!

Auklīte Vineta Pētersone ir auklējamā bērniņa meklējumos. Varbūt Tavam mazulim ir nepieciešama jauna auklīte?

Pastāsti par sevi!

Mani sauc Vineta. Man ir 32 gadi. Dzīvoju Rīgas centrā. Saviem vecākiem esmu ceturtā meita piecu bērnu ģimenē. Ar jaunāko brāli 8 gadu starpība.

2000. gadā sāku studēt sociālo pedagoģiju LU un sāku strādāt par auklīti.

Pamatdarba pieredze ar bērniem ģimenē (meitenītei bija 8 mēneši, kopā sabijām 5 gadus, šobrīd jau mācās 3.klasē; divus gadus nostrādāju profesijā dienas aprūpes centrā  "Patvērums" (bērnu vecums 7-18g.v.) Pēdējie divi gadi atgriezos darbam ģimenē (puisītim bija 8mēneši). Abas ģimenes savstarpēji pazīstamas.

Atsaucos uz šo maminuklubs.lv piedāvāto iespēju, jo šī gada 1.septembrī puisītis sāka bērndārznieka gaitas  pašvaldības PII.

Mans tālrunis:  26436520 LMT ja ērtāk ir arī otrs tālrunis 22143177 Bite
kā arī e-adrese: vi_neta@inbox.lv

{pic:1}

Kā Tu izklaidētu bērnus?

Bērns vada pieaugušo, galvenais, lai piemērotais izziņas materiāls atrastos bērnam drošā un pieejamā vietā. Labprāt darbojos kopā ar bērnu izmantojot dabas materiālus, pirkstiņu krāsas,lielo vingrošanas bumbu, sadzīves priekšmetus, kas attīsta maņas, piemēram,redzi, dzirdi, tausti un rotaļlietas atbilstoši bērna vecumam un attīstības pakāpei. Noteikti svarīgas arī pastaigas pilsētvidē, parkā.

 

Kāda ir Tava filozofija par bērna disciplīnu?

Bērna disciplīnu izprotu ar vecumam atbistošu un vecākiem pieņemamu jau izveidotu dienas ritmu bērnam pazīstamā vidē. Mošanās, ēšana, spēlēšanās, pastaigas, pusdienas miegs bērniņa mājās.

Vai Tev pašai ir bērni? Vai Tev ir jaunāki radinieki, kurus esi pieskatījusi?

Man ir trīs krustbērni (krustmeitām šobrīd 14 un 11 gadu, krustdēlam 10 gadu). Man ir jaunāki radinieki vecumā no 24 g.v. jaunākā brāļa līdz nepilnas divas nedēļas jaunākajam radiniekam, brālēna dēliņam. Pirmo un vislielāko pieredzi esmu guvusi tieši pieskatot jaunākos radiniekus kā arī palīdzot draugiem pieskatīt viņu atvases. Iepriekšējās divas ģimenes, kurās esmu strādājusi atrada mani, abas savstarpēji pazīstamas.

Kāpēc Tu dari šo darbu?

Šis darbs man patīk visvarāk no visiem, ko esmu strādājusi.  Jūtu, ka vecāki un bērni ir apmierināti ar sadarbību, uzticas un kopīgi redzam darba rezultātus, ik dienu ir iespēja pārrunāt veiksmes un neveiksmes, ja tādas gadījušās. Šis darbs ir liels ieguldījums mazajā personībā. Panākumi rada gandarījuma sajūtu. Katra diena ir atšķirīga un vienreizīga. Šo darbu daru pēc labākās sirdsapziņas.

{pic:2}
Vai Tu kādreiz esi bijusi ekstremālā situācijā, pieskatot bērnus? Vai Tu savā dzīvēs esi nonākusi ekstremālā situācijā? Kādā? Kā Tu esi ar to tikusi galā?

Ja iekrišana peļķē ir ekstremāla, tad to esmu piedzīvojusi vairākkārtīgi, bet īsti bīstamā situācijā ar bērniem neesmu nokļuvusi.

Kāds ir Tavs viedoklis pret smēķēšanu un alkoholu?

Nesmēķēju, priecātos arī, ja vecāki to nedarītu un izvairos no vietām, kur brīvi atļauts smēķēt, ja blakus atrodas bērns. Arī alkohols nav darbadienas "ēdienkartes" sastāvdaļa.

Apraksti problēmu, kāda Tev ir bijusi Tavā dzīvē, kad kāds cits Tev ir sniedzis nozīmīgu palīdzību!

Ģimene un draugi ir pirmie kuri  palīdz, ja gadījusies problēma.

Kas ir Tavs labākais draugs un kā Tu aprakstītu jūsu draudzību?

Pirmkārt, ģimene, kur vienmēr var rast drošības sajūtu un atbalstu. Otrkārt bērnības draugi (klasesbiedrenes no 1.klases) un studiju laikā iegūtie draugi. Draugu bērni ir tas, kas vieno mūsu intereses, kā arī kopīgi pasākumi, prieki un rūpes. Aktīvā atpūta (peldēšana,hidroaerobika, skriešana, braukšana ar velosipēdu).

Apraksti jaukāko mazuli, kādu esi pieskatījusi!

Visi mazuļi ir bijuši jauki, ar katru no viņiem kopā pavadītais laiks ir bijis fantastisks. Atšķiras tikai kopā pavadīto stundu, mēnešu un gadu skaits.

Kā Tu rīkotos situācijā, kad Tavs pieskatāmais bērns nonāktu bīstamā situācijā?

Cenšos izvairīties no bērniem nepiemērotas un bīstamas vides. Ja situācija tomēr gadītos bīstama, tad mazuli pārvietotu drošos apstākļos un nomierinātu, savukārt lielākam bērnam  arī paskaidrotu kādas varēja būt sekas bīstamai rīcībai un ko darīt, ja sanāk nokļūt šādos apstākļos.

Kā Tu tiec galā ar strīdiem starp māsām un brāļiem?

Jebkurš strīds tā ir pieredze, kas noder vienaudžu sabiedrībā. Uzskatu, ka pieaugušajiem strīdā ir jāiejaucas tikai tad, ja tas rada apdraudējumu veselībai vai dzīvībai. Vienīgajam bērnam strīdus situācijas izraisa lielāku spriedzi, jo nav bijusi konkurence līdz ar to trūkst pieredzes.

Kā Tu tiec galā ar dusmu lēkmēm? Vai Tu esi savaldīga?Kā Tu rīkojies, ja Tu kļūsti dusmīga uz bērnu?

Ieklausos bērnā, apdomājos un tieši tā arī pastāstu savas emocijas, ka šobrīd esmu dusmīga uz viņa rīcību. Mēģinu rast veidu kā abiem nomierināties un izlīgt. Parasti izdodās.

Kā Tu reaģētu, ja bērns Tev sistu vai kostu?

Esmu pieredzējusi, ka bērni kož un sit jau 8 gadu vecumā. Tāda bija mana pirmā pieredze ģimenē, kad mazais brālītis "asināja zobiņus". Tagad saprotams mēģinu atrast mazulim nodarbošanos, iedodu rokās rotaļlietu un cenšos izskaidrot, ka cilvēkiem nekož un nesit, jo tas sāp.

Kā Tu rīkotos, ja pieskatāmais bērns lūgtu Tev turēt noslēpumā teikto? Kā Tu reaģētu?

Noslēpums ar pārsteiguma raksturu vecākiem paliktu jauks noslēpums. Savukārt noslēpums, kas apdraudētu kādu personu vai pašu bērnu tiktu atklāts vecākiem pēc savstarpējas sarunas un apstākļu noskaidrošanas.

Vai Tu vēlētos pieskatīt meitenīti vai puisīti? Kāpēc?

Mans mīļākais  iepazīšanās jeb starta vecums 7-8 mēneši. Labprāt satiktu jauku mazuli un jauku ģimeni, kura vēlētos sadarboties.  Patīk darbs kā ar meitenītēm, tā arī ar puisīšiem. Varētu pieskatīt arī dvīņus.