26.04 10:00-14:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 2
Biju par šādu bērnu attīstības posmu dzirdējusi, bet nekad nebiju iedomājusies, ka tas ir tik amizants. Mans turpat (vēl pāris dienas jāaizvada) 3 gadnieks nu jau mēnesi mani grasās precēt!!! Un viņš to stāsta ar tādu atbildības sajūtu, ka smieties gribas divtik daudz.
Pirmā precību plānu atklāšanas reize izklausījās apmēram tā:
Dēls: Tu esi mana sieva!
Es atbildu: Es nevaru būt Tava sieva, jo esmu jau tētim sieva. Kad Tu izaugsi lielāks, meklēsi un atradīsi sev draudzeni, kura būs Tava sieva.
Dēls: Es viņu sitīšu! (Izklausās graujoši, ne? Bet nu dažiem bērniem abpusējā iekaustīšanās ir komunikācijas veids un viņiem pašiem tas šķiet pavisam normāli)
Es atbildu: Nē, Tev jāatrod tāda draudzene, kuru Tev gribēsies tikai mīļot un sist nemaz nē.
Dēls: Amanda man ir draudzene.
Un tā šī saruna noveda pie tā, ka sāka stāstīt, kuras viņam ir draudzenes, bet kuras – nav, bet mammu vairs par sievu kādu brīdi nevajadzēja.
Pēdējā precību plānu atklāšanas reize pavisam svaigā atmiņā un izklausījās apmēram tā:
Dēls: Saliekam pierītes kopā.
Nu, neko nedomādama, salieku pieres kopā, viņš mani apķer ap kaklu, nodomāju – mīļošanās. Bet tad atskan: Mēs tagad precamies!
Es atbildu: Nē, mēs nevaram precēties, jo Tu esi mans dēls. Un es jau esmu precējusies ar tēti.
Dēls: Izaugšu liels kā tētis un pēc tam precēšu Tevi!
Uz ko turpināju stāstīt, ka mammas un dēli neprecas, bet dēli atrod sev draudzenes un tās tad prec.