Vienkārši Mamma.

Skolas laikos pa lielo kino skatījos filmu par Daiļo marķīzi Anželiku...

 No tiem laikiem prātā viens citāts  - "Es parāk mīlu savus bērnus, lai lutinātu"

 Pie tā arī pieturos. Man ir divi bērni, viens tīnis un viens mazais.

Mans lielais bērns reiz kaut kādā apcerējumā par Māmiņu dienu bija uzrakstījis - Mana mamma ir vislabākā, jo tā ir mana mamma. Es to novērtēju.

 Esmu mamma, kura liek bērniem ļoti daudz darīt pašiem, atbilstoši, protams, spējām un talantiem.  No dzimšanas  abi ir gulējuši savās gultiņās, bet tas nav traucējis man dzirdēt, ko viņi dara. Es nezinu, kas ir negulētas naktis - mani bērni ir bijuši pret mani saudzīgi. Esmu lielajam iemācījusi tikt galā pašam ar daudzām lietām - strikti pateicu, ka uz skolu šķēpus lauzt neiešu, ja prot savārīt ziepes , tad jāprot tās arī savākt. Ja būtu nepieciešama mana klātbūtne, tad es ietu uz skolu, bet mani tur nevajag .  

Arī mazais ir izlīdis arā vienās zeķbiksēs pa sniegu paskriet un pa dubļiem papļačkāties, normāli, nekas traks viņam no tā nebūs. Mazais drīkst darīt visu, kas neapdraud viņa veselību, drošību un citu drošību, jo pasaule ir jāiepazīst caur paša sajūtām un izjūtām. 

 Netaisos nolasīt visus "grābekļus" savu dēlu ceļā, tā kolekcija ir katram pašam sava  jāsavāc. 

 Es mīlu savus dēļus, bet tomēr cenšos, ar šo savu mīlestību nenodarīt viņiem pāri.