08.05 10:00-12:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Sieviete, kura Ventā no tilta ielēkusi ar saviem dēliņiem, bijusi dziļā depresijā un lietojusi antidepresantus. Tagad viņai par bērnu nonāvēšanu draud pat mūža ieslodzījums.
Divus un trīs gadus veco dēliņu māti pēdējā laikā dzīve nav žēlojusi. 26 gadus vecā sieviete bērnus audzinājusi viena, jo no vīra jau kādu laiku bija šķīrusies. Oficiāli laulība šķirta gan tikai nesen, kas viņu emocionāli ļoti sāpinājis. Bet nupat viņa zaudējusi arī darbu, tādēļ palikusi bez iztikas līdzekļiem. Jaunajai sievietei bijis liels izmisums un depresija.
Sieviete strādājusi kādā veikalā par kasieri. Viņas bijušie kolēģi Neatkarīgajai atklāj, ka sieviete pirms pāris nedēļām atlaista no darba, jo bijušas pircēju sūdzības, ka viņa lēni un slikti strādā. Kolēģi esot centušies viņu visādi glābt, taču nav bijis variantu. Sieviete lietojusi dažādus medikamentus, tostarp antidepresantus, kas uz viņas uzvedību atstāja zināmu ietekmi. Viņai bijušas psiholoģiska rakstura problēmas. «Diezgan bezcerīgs gadījums,» izsakās kāda bijusī kolēģe. Viss kolektīvs ļoti pārdzīvojot notikušo un esot lielā šokā, ka viņa tā izrīkojusies ar saviem bērniem.
Ventspils Sociālā dienesta vadītāja Dace Kaņepe atklāj, ka sieviete Sociālajā dienestā pēc darba pazaudēšanas vērsās trīs reizes. Pirmo reizi viņu 7. jūnijā atvedusi draudzene. Divu bērnu māmiņai tika piešķirts vienreizējs 30 latu pabalsts, un viņai bijis jānokārto trūcīgā vai maznodrošinātā statuss, lai varētu saņemt pašvaldības atvieglojumus par komunālajiem maksājumiem. Sievietei ieteikts ar bērniem iet uz atbalsta centru Spēkuguns, lai saņemtu gan ēdienu, gan emocionālo atbalstu. Taču viņa to nav izdarījusi.
Pēc konsultācijām Sociālajā dienestā sieviete iestājās bezdarbniekos, lai nokārtotu bezdarbnieka pabalstu, esot pat pierakstījusies uz kursiem. Nodarbinātības aģentūrā bijusi arī otrdien – dienā pirms traģiskās nakts. Uz Sociālo dienestu sieviete pēdējo reizi bija atnākusi piektdien, 14. jūnijā, un izteikusi pateicību darbiniekiem par palīdzību. Teikusi, ka tagad jūtoties daudz labāk, krīzei jau esot pāri, tādēļ atteikusies arī no piedāvātā psihologa pakalpojuma.
LETA
Foto: Edgars Kulmanis
Pilnībā piekrītu. Tādus vecākus vajag sodīt, jo bērns nevar sevi pats aizsargāt. Alkoholisms, markomānija utt. nav attaisnojums, lai vairotos Latvijai! Atvainojs par rupjību, ja kādu tas aizskāra😀
Šim es nepiekrītu, jo pat Bībelē ir teikts: aci pret aci, zobu pret zobu. Ja kāds cilvēks ir atņēmis dzīvību otram cilvēkam (runājot par noziedzniekiem, kuri paveikuši noziegumu ar iepriekšēju nodomu vai vainu pastiprinošos apstākļos, nevis par cilvēkiem, kas izdarījuši noziegumu, piemēram, pašaizsardzības nolūkos) vai pat vairākiem, piemēram, Breiviks, Valstij un tās tiesas institūcijai ir tiesības šādu cilvēku sodīt, atņemot viņam dzīvību. Tā ir likumsakarība, kas ir bijusi visos laikos. Tikai mūsdienu pārprastais humānisms šo noliedz un rada sabiedrībā aizvien lielākus liekēžus. Manam draugam nosita jaunāko brāli 2 džeki, pirms tam viņu aplaupot, izvarojot, izģērbjot kailu un piesienot kokā pie meža. puikam nebija 18 gadu. Tiesā viņi publiski ņirgājās par mana drauga ģimeni un apsprieda nosistā puiša reakciju, kā viņš kliedza utt. Kā tev liekas - kā jutās viņa radi?
Šim es piekrītu, jo abi ir atbildīgi. Lai gan likumdošana nosaka, ka, ja vecāki ir šķīrušies (oficiāli), galveno atbildību uzņemās tas, pie kura bērni dzīvo.
Par to vai mātei var uzticēt bērnu aprūpi vai nē, bija jālemj un jāseko ne tikai institūcijām, bet arī bērnu radītājam - tētukam! Ja vien arī viņš nav nepieskaitāms!
Jā, tiesājot sievieti, būtu jātiesā arī bērnu tēvs!
Tu esi pretrunās pati ar sevi - no vienas puses apgalvo, ka sievietei nebija tiesības lemt par savu bērnu dzīvību (un es pierkītu, ka tas nav saprātīgi, bet cilvēcīgi varu saprast lēmumu izbeigt savu dzīvi, kopā ar savu bērnu dzīvēm), un tajā pat laikā apgalvo, ka pati varētu mierīgi legāli izbeigt cilvēku dzīves, jo viņi tak ir noziedznieki..... abos gadījumos, kāds lemj par cita cilvēka dzīvību....
Lauvinja, es to mierīgi varētu darīt un bez mazākajiem sirdsapziņas pārmetumiem.
Mūsdienās, piemēram, ASV (štatos, kur ir nāves sods), trešā persona pie izpildes nepiedalās, līdz ar to, ja runa ir par izpildītāju, tā ir mašinērija. Arī šajā nozarē ir manāms progress.
Runa ir vairāk par to, ka sievietei ir bijušas un vēl joprojām ir psihiska rakstura problēmas un neviena institūcija nebija gatava un ieinteresēta to novērtēt - vai pie šādas sievietes var dzīvot 2 mazi bērni. Ārzemēs šādai mātei atņemtu jau sen aprūpes tiesības. Pie mums - visiem ir vienalga.
Pagaidiet, kāpēc lielākā daļa domā, ka viņa pārdzīvo? Vai kāda no jums viņu personiski pazīst? Jūs spriežat kā apzinīgi pilsoņi, kam nav depresijas, jūs izspēlējat ideālo scenāriju, ka it kā sievietei vajadzētu mocīties ar sirdsapziņas pārmetumiem. Kāpēc kāds cenšas iedzīvoties viņas ādā? To neviens nevar zināt. Varbūt viņai ir reāls atvieglojums, jo ar bērniem nav viegli (pie noteikuma, ka, ja ir slikti sadzīves apstākļi), un, ja kāds no jums teiktu, ka ir, tad liekuļotu.
Šī sieviete ir slepkava, grozat kā gribat. Nevienam nav tiesības lemt pār cita dzīvi, pat tad, ja tu pats esi radījis šos bērnus, tev nav tiesības atņemt viņiem dzīvību.
pilnīgi piekrītu
No kurienes tāda cietsirdība, tēvs ar ģimeni nedzīvoja, viņam tie bērni nebija vajadzīgi. Es vienmēr esmu uzskatījusi, ka depresija ir slinku un mazdūšīgu cilvēku slimība, bet te izskatā, ka pēc kārtējās atlaišanas no darba cilvēkam kaut kas aizvērās un viņa nolēma, ka visu viņu aiziešana būs vislabākais risinājums. Mēs nezinam konkrēto situāciju un kāds tur sakars ar mūsu nodokļiem, viņa sevi ir nolādējusi uz visu mūžu, jo es nespēju iedomāties kā viņa tālāk dzīvos, ja protams viņa kādreiz būs psihiski normāls cilvēks.
Kur gan cilvēkos var būt tāds ļaunums? Varbūt vispirms noskaidro,kas ir depresija un tad gudri rej
Esi gatava pieteikties darbā par profesionālu slepkavu cietumā - kādam tas arbiņš tak ir jādara? 😉
A man gribētos, lai cilvēkus ar depresiju valsts ārstē par budžeta līdzekļiem, tā vietā, lai gaida, kamēr notiks nelaime un iebāž cietumā, jo pirmajā gadījumā ir iespēja cilvēku atgriezt normālā dzīvē, bet uzturēt cietumā no budžeta līdzekļiem, ar bezcerību pēc tam kļūt par normālu cilvēku sabiedrībai, tiešām ir bezjēdzīga budžeta naudas izšķiešana.
Uzskatu, ka Latvijai savulaik nevajadzēja atteikties no nāves sodiem. Ārprāc, cik daudz naudas budžetā aiziet uz šādu keisu uzturēšanas. Šo naudu varēja novirzīt tiem, kam to visvairāk vajag, nevis cietumniekiem.
Uzskatu, ka šis gadījums ir strikti jāizanalizē. Sievietes absolūti nav žēl, jo nogalināt bērnus ir absolūts egoisms. Gribēja slīcināties, varēja to darīt pati, bernus atstājot tēvam, radiem, draugiem vai kaut vai bērnu namā. Žēl tikai, ka mums - nodokļu maksātājiem, būs viņa jāuztur visu mūžu.