14.05 12:00-16:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Arī tavam bērnam noteikti ir gadījies iegāzties peļķē tieši pirms gājiena uz veikalu, iespējams, nākot no skolas viņš nozaudējis cepuri vai cimdus, vai varbūt - atnācis mājās pilnīgi slapjām drēbēm no it kā nevainīgas pikošanās ar sniegu sētā. Pavisam noteikti viņam bijušas arī atrunas par nevēlēšanos sakārtot savas rotaļlietas un tādu situāciju ir daudz ik dienas.. Ir taču tā, vai ne?
Kā tu uz tām reaģē? Vai vienmēr dusmojies, vai tomēr gadās, ka bērnam pasaki ko smieklīgu par viņa slapjajiem zābakiem, no kuriem ūdeni var izliet tējkannā ar mērķi vārīt tēju?
Kas zina, varbūt, ka esi piedāvājusi bērnam pārģērbties un šo procesu izvēršat pat kā veselu pārģērbšanās šovu! Pastāsti mums!
Balva
4 biļetes uz Latvijas Leļļu teātra izrādi
30.01 "Trakulīte sandalīte"
Vairāk par izrādi: lelluteatris.lv
"Māras Cielēnas dzejoļi vēsta par bērniem un vecākiem pazīstamām ikdienas situācijām un rosina rotaļīgā veidā tik galā gan ar slapjiem cimdiem un pazaudētām šallēm, gan ar netīrām mutēm un citiem līdzīgiem gadījumiem."
Pastāsti, kādas ir tavas pozitīvākās, asprātīgākās vai smieklīgākās atbildes reakcijas uz bērna nedienām!
Gaidām tavu pieredzi tepat, komentāru joslā!
Izlozēsim biļešu ieguvēju 25. janvārī!
Māmiņu Klubs
Bez jokiem nevar, citādi var traks palikt😀
Lielais dēls regulāri kaut ko zaudē, vēl arī šobrīd, tad nu vienreiz, lai atkal nesadusmotos par kārtējo zaudēto lietu, pajokojos:" Tu atstāji Kārlim, ja?". Sākumā dėls apjuka,kas par Kārli (vārdu vienkārši izdomāju), bet kopš tās reizes, nu jau, šķiet, gadus 6, regulāri pieminam "Kārli", kamnu jau vajadzēt u būt ļoti sapucētam, gan ar 2 mobilajiem telefoniem, basketbola bumbu, pat silto jaku viņš pievāca😃
Vidèjais dēls savukārt ļoti aizsapņojas, aizspēlējas, nedzird, kad runā ar viņu. Tad nu reiz, kad kārtējo reizi "nedzirdēja" mammas sacīto, es pagriezos pret sienu, sacīdama, lai viņa iet saslauka istabu un noliek burtnīcas vietā. Pēkšņi Renāts sadzirdēja un sāka smieties😀
Mazā, kad negrib kaut ko darīt, vienu brīdi bija pasākusi piecirst kājiņu. Dikti smieklīgi viņai šķita, kad mamma izdarīja tieši tāpat pretī, kad uz manu lūgumu nākt sēsties ratos, sekoja piecirtiens. Es arī tāpat izdarīju un teicu, pareizi, nesēdēsim un atstāsim ratus uz ielas. Protams, uzreiz sekoja tipināšana uz ratu pusi.
Tāpat nesen ierosināju no skapja izmestos zeķu pārus iemest brāļa istabas basketbola g rozā. Un kad tas ar skaļāmgavilēm bija izdarīts, mierīgi varējāmvienoties arī par ze>īšu ielikšanu atpakaļ lādē.
Sëšanās uz vilku suņa muguras nu jau uzreiz tiek aizstāta ar mammas muguru, kad man jâprot riet, gan tēlot zirgu😃
Gultā ielieta ūdens glāze noteikti jāsavāc, riktīgi vicinot rokas, radot vēju😃
gribot apēst nemazgātu augli, mammas pirksts skrien pa vēderu, aiz auss, kutinot un urbinot un tēlojot tārpu, kurš tūlīt grauzīs.Tas ātri liek skriet pie ūdens krāna un teikt "nē tāpa"
Lai jums neapsīkst humors, audzinot mazos rakarus!
Abas ar meitu turpinājām viņas iesāktās blēņas - lēkāt pa dubļiem un mēdīties😀