Ēšanas paradumi rodas ģimenē

Trešdienas vakarā noskatījos raidījumu „Pasaules neparastākās būtnes”, kur raidījuma vadītājs meklēja pasaulē resnāko ģimeni. Kā jau pašā raidījuma sākumā minēja vadītājs, šādas ģimenes atrast ir ļoti grūti, jo neviens jau ar sasniegto svaru nelepojas.

Patiesi mazliet šausminoši bija skatīties, kā vienas ģimenes trīs paaudzes cīnās ar lieko svaru. Vecākais brālis 250 kg, jaunākais -  215 kg, viena māsa – 165 kg, otra 213 kg. Savukārt vienā ģimenē, 18 gadīga  māmiņa sver 215 kg, bet viņas četrus gadus vecais dēls jau 30 kg. Citā ģimenē, vecmāmiņa, kas audzina savas mazmeitas pati cīnās ar lieko svaru, un viņas mazmeitas nomoka arī līdzīga problēma – 8 gadīga meitene sver jau 80 kg. Nav jau šokējošs tikai šo cilvēku svars, bet arī   pats dzīves veids – apgrūtinātas kustības, problēmas ierausties automašīnā, iziet no mājas, pat noslaucīt dibenu pēc tualetes. Daudzus no viņiem nomoka veselības problēmas – sirds saslimšanas, izskanēja pat tāda frāze: „Vai esi kādreiz redzējis vecu un resnu cilvēku? Nē! Taisnība, viņi visi nomirst jauni.” Dažus šādas problēmas ir jau tik ļoti nomocījušas, ka viņi gatavi kaut ko mainīt savā dzīvē. Kā radikālākā metode, bet bīstamākā tika minēta kuņģa samazināšanas operācija.

Raidījumā mēģināja arī noskaidrot, kas tad ir galvenie iemesli tam, kāpēc ģimenes vairākās paaudzēs apveļas kā tādas bumbiņas. Šīs ģimenes galvenokārt ietur ēdienreizes ātrās ēdināšanas uzņēmumus vai arī pārtiek no pusfabrikātiem. Šeit nav runa, dažreiz vai pusdienas...Viņi ēd MCDonald no rīta, pusdienās un vakariņās. Mājās ēdiens netiek gatavots, jo paēst MCDonald ir lētāk nekā gatavot pašiem. Dažās ģimenēs dārzeņi un augļi vispār netiek ēsti. Šeit nu gribas piebilst, labi, ka dzīvojam Latvijā un MCDonalda apmeklējums ir svētki, jo to atļauties trīs reizes dienā, man liekas, var tikai retais.

Manuprāt, pati nozīmīgākā lieta, ko atzina daudzu šo ģimeņu vecāki – ēšanas paradumi rodas ģimenē. Ja vecāki brokastis sāk ar hamburgeru, tad arī bērni dara tāpat. Ja vecāki bērnam nav iedevuši pagrauzt burkānu, tad diez vai to bērns paņems pats. Līdz ar to  nav brīnums, ka resnē visa ģimene.

Šodien vecāko meitu vedu pie daktera – ilgstoši mokāmies ar klepu un ir aizdomas par kuņģa problēmām. Dakteres pirmais jautājums bija, vai zupas ēdat? Tad nu lepni varēju teikt, jā – jo mājās tradīcija, ka katru otro dienu vāru zupiņu. Mājās gatavots ēdiens – manas ģimenes paradums. Un ceru, ka meitas veselības problēmas ir tikai kārtējais vīruss.

Tad nu rosinu ikvienu vecāku aizdomāties, kādi ir manā ģimenē ēšanas paradumi, jo dzirdēts, ka arī Latvijā ir bērniem problēmas ar lieko svaru.

Attēls no: http://www.savadak.lv/raw-food/svaigesana-ko-est-30-dienu-programma