Es pametu Māmiņu Klubu, jo neiederējos... Kā tas ir, būt īpašā bērna mammai!

annijalise 23. Jan 2017, 00:16

sen neko neesmu rakstījusi, bet šovakar ieskatījos, un laikam ne par velti-ES ESMU AR MAZAIS91 , jā domās, un balstu viņu.
sabiedrībai ir svarīgi apzināties ka mums ir dažādi bērni, ir gan pilnīgi parasti, un arī neparasti, un tikai tad kad vecāki apzinās ka bērniņa diagnoze nav pasaules gals viss var notikties, kārtoties.

Laikam līdz galam nesaprati un pārlasot pašas rakstīto saprotu kāpēc - galveno tiekumu izlaidu. Manam bērnam ir Bērnības autisms. Ārstu komisijas uztādīta diagnoze, nevis manas bažas par valodas attīstības aizturi. Autisms ir neiroloģiski, nevis psihiski traucējumi. (Lūk skaidrojums par AST, ar kuru var iepazīties NINDS - neiroloģisko saslimšanu institūta mājaslapā) https://www.ninds.nih.gov/Disorders/Patient-Caregiver-Education/Fact-Sheets/Autism-Spectrum-Disorder-Fact-Sheet

Es neteiktu, ka man ir īpašais bērns, ja tā nebūtu. Neesmu vēl satikusi kaut vienu mammu, kura tā teiktu...

Bet prieks, ka komentēji un izteici savu viedokli, tas ietver būtisku informāciju, ko mūsu mazajā Latvijā pauž lielākā daļa sabiedrības. Tā ir sevis maldināšana. Jā - lai cik ļauni tas izklausītos, bet bieži vien mēs sevi maldinām, pat ar visvienkāršāko - "gan jau paspēs".

Tas sākas ar salīdzināšanas bumu, kas notiek tepat MK diskusiju grupās, vai komentāru sadaļās. 'Mans bērns jau rāpo, bet mans vaaaau, jau ceļas kājās, ... jau runā, ... jau dzied, ...skrien,.. zīmē, ...līmē'' - tas viss ir skaisti, tas viss motivē un iedrošina, jā! Bet kolīdz, kāda no mammām sāk uztraukties par sava mazuļa attīstības aizturi un par to pajautā, tā viss pārējais bars skaļi sauc, ka, gan jau paspēs, gan jau aizies uz bērnu dārzu un drīz runās līdzi visiem pārējiem, ka katram bērnam ir savs attīstības temps un nevajag lieki bērnam birkas karināt.

Mierināšana, kas nereti noved pie tā, ka tiešām paši sev iepotējam to, ka GAN JAU BŪS VISS LABI! Es negribu te kādu lieki satraukt, nebūt ne, bet mums IR jābūt informētiem par to kas ir kas, un jāseko līdzi sava bērna attīstībai tāpat kā ārsti to dara, tas ir mūsu pienākums. Labāk 10x pārbaudīt, nekā pēc tam kost zobos. Un citi teikt, ko tad tas maina, ja diagnosticē agrā vecumā vai nedaudz vēlāk. Maina, ļoti daudz! Tā ir iespēja, handikaps, ko bērns iegūst, lai paspētu apgūt, paspētu pielāgoties, paspētu nodrošināties nākotnei. Īpaši svarīgi tas ir tādiem maziem 3 gadniekiem - jo ātrāk ar viņu varēs komunicēt, jo labāk viņš visu uztver un jo lielāka iespēja, ka lielākam augot neradīsies citi traucējumi, kas saistīti ar intelektu vai uzvedību.

Paldies visām par uzmundrinājuma vārdiem!
Protams, ka turpināšu rakstīt arī šeit! 😀 🌷

Man prieks,ka esi atpakaļ! Tu esu stipra! Un Dievs ir vienmēr ar jums. Pat tajis tumšākajos un grūtākajos brížos.❤

nosiguldas 19. Jan 2017, 09:35 brii

Pirms es ko rakstu, es izlasu arī to, kas ir atrodams papildus . Bērniņš runās, tam vienkārši ir vajadzīgs laiks un mammas pacietība.

nosiguldas 18. Jan 2017, 14:44

Man tevi ir jāapbēdina, tavs bērniņš nav ar īpašām vajadzībām. Arvien biežāk parādās bērni, kas kaut kādu iemeslu dēļ runā vēlāk un runā slikti vai runā savā valodiņā, pie tam ārsti nevar pateikt, kapēc tā notiek. Man kaimiņos ir divas tādas ģimenes. Puisītis aizgāja uz skolu ar runas grūtībām, tagad mācās trešājā klasē un runā raiti abās valodās. (līdz 3. gadiem nerunāja vispār, pēc tam līdz 7. gadiem buldurēja, nevarēja saprast ivņa valodiņu. Meitenīte tagad septiņi gadi. Ļoti ilgi runāja sqavā valodiņā arī tagad nedaudz valoda ķerās, bet ir redzamas ļoti pozitīvas izmaiņas. NOTEIKTI VED UZ DĀRZIŅU, LAI PUISĪTIS IET DEJOT, DZIEDĀT, tas ļoti palīdz. To iesaku jo redzēju reālus piemērus.

nosiguldas 18. Jan 2017, 14:37

Galvenais ir uzdrīkstēšanās. Tavi raksti noteikti noderēs tām māmiņām, kas lasa, bet neuzdrīsktās uzrakstīt. lai veicās.😀😀

Ilvija82 18. Jan 2017, 12:25

Sveika!
Arī domāju, ka par atšķirīgo ir jārunā un jāstāsta. Tu esi ļoti drosmīga, ka uzdrošinies par to runāt un stāstīt citiem. Es ticu, ka Tava pieredze noderēs citām mammām, kuras neuzdrošinās!
Lai viss izdodas!

lauvinja 18. Jan 2017, 11:33

Ļoti daudz kas būs atkarīgs tieši no tavas uztveres un attieksmes pret apkārtējiem. Mana māsa bija īpašs bērns, vecāki to ģimenē īsti neizcēla, lai gan ļoti cīnījās par māsas veselību, apkārtējie zināja, bet visi bija pieraduši, grūtāks bija skolas sākums, jo tolaik nebija pieņemts šādiem bērniem būt parastā skolā, lai ari ar galvu viss bija kārtībā.

Tev nav jānoslēdzas, jo īpašie bērni ir gana daudz mums apkārt. Neiznu kā šiet. bet calis.lv ir gana daudz un atsaucīgu mammau ar īpašiem dažāda vecuma mazuļiem un tā ir lieliska iespēja dalīties pieredzē.

Es aicinātu Tevi rakstīt arī MK, jo tas liek sabiedrībai uz lietām paskatīties citādi.

Turies!

PS links uz blogu nestrādā