Ceļojumā apkārt māmiņu un bērnu pasaulei

 Es savu stāstu iesākšu ar to, ka man šis bija pirmais māmiņu kluba festivāls un tas ir pat ļoti labi. Man nav ar ko salīdzināt. Nebijām uz ratiņu parādi, tāpēc ar interesi gaidīšu stāstu par šo krāsaino pasākumu.

Par šo jauko vietu biju dzirdējusi daudz atsauksmes un nenožēloju, ka aizbraucu un pati redzēju to skaistumu.  Parks ir ļoti skaists, gan ar ziedošajiem ceriņiem, gan  aleju un ziedu dobēm.

Vietas izvēle Māmiņu kluba festivālam bija vienkārši perfekta, jo visu koncertu varēja redzēt no dažādām vietām.

Nevajadzēja stāvēt lejā pie skatuves, varēja pastaigāties pa parku un klausīties priekšnesumus, bet ja gribējās paskatīties atlika pieiet tuvāk pie kalna nogāzes un viss bija redzams.

Mūsu  pirmā pietura bija iespēja nofotografēties foto stūrītī. Man ļoti patīk neuzspiestas reklāmas un te tā bija ļoti labi pārdomāta. Katrs bērniņš vai ģimene varēja tikt pie jaukām fotogrāfijām, piedalīties loterijā un pareklamēt uzņēmumu ievietojot fotogrāfiju facebook.

Protams, kas tad tie  būtu par svētkiem, bez saldumiem un saldās vates. Galvenais nav ēšana, bet gatavošanas process un lielais mākonis, ko var saņemt rokā. Gustavs gan uzreiz stingri pateica, ka neēdīs, līdz ar ko ,Katrīne ar lielu prieku un baudu izbaudīja šī mākoņa burvību.

Gustavs bija mūsu ģimenes degustators, tāpēc visi jogurti un biezenīši bija viņa stingrā kontrolē. Mazais Ralfiņš gan nebija gatavs ēst visu ko viņam piedāvā, tāpēc bez pusdienām iztikt nevarējām un kas gan var būt garšīgāks par ceptiem kartupelīšiem.

Katrai vecuma grupai un velmēm varēja atrast aktivitātes. Mani jaunieši ir diezgan kautrīgi, tāpēc  vislabāk viņiem patika iespēja pašūpoties un atpūtināt kājas.

Katrīne gan ilgi kautrējās, bet pēc tam teica, ka viņa paliks un pagulēs.

Īpaša vieta festivālā bija dažādiem animatoriem.

Mēs pirmo satikām Loti, kas ar prieku  deva PIECI  Gustavam un papozēja  kopējai fotogrāfijai.

Katrīne labprāt piemērīja dažādas rotas un protams, kur nu bez balonu ziediņa veidošanas meistarklases. Gustavs un Ralfiņš tika pie zobeniem, bet Katrīne pie skaista ziediņa.

Mēs apciemojām arī telti, kur varēja apskatīt skaistus mīluļus. Mani bērni gan nebija gatavi viņu paglāstīt, bet citi gan labprāt pavadīja kādu laiciņu jaukā kompānijā.

Burbuļi patīk visiem, to gan nebija daudz, bet Ralfiņam tie ļoti patika. Iespējams, ka nākamajā festivālā ir vērts uzrīkot kādu burbuļu šovu.

Un protams, kam gan nepatīk saņemt balvas. Bija patīkams pārsteigums, ka festivālā mani gaida TRIO BIO teltī, kur smaidīgas meitenes pasniedza man balvu, kuru vakar jau iemēģinājām.

Ilgāku laiku mēs pakavējāmies pie smilšu telts. Gustavs veidoja savu pilsētu, bet Ralfiņš bija jātur aiz kājām, lai nekāptu smiltiņās un nekļūtu par vienu no Gustava pilsētas elementiem.

Katrīne tikmēr  pārbaudīja  maisiņus un pēc taustes noskaidroja, kas katrā iekšā.

GUSTAVS IR SUPERVARONIS.

Staigājot un baudot dažādas atrakcijas un gardumus, Gustavs ieraudzīja, ka Marsietis ir sapinies karodziņu virtenē. Viņi ar tēti devās palīgā un Gustavs atbrīvoja citplanētieti no gūsta, par ko tika iemūžināts kopējā  fotogrāfijā.

Katrīnei ļoti patika jaukā grāmatiņa par stresu. Mēs abas vienojāmies, ka zīmējumus krāsosim, tad, kad Katrīne par kaut  ko dusmosies.

Laiks paskrēja ātri un nu jau gaidām noslēgumu.  Mani jaunieši  izmantoja izdevību un devās padejot. Te būs vēl  viena jauka ideja.  Būtu jauki, ja kāds varētu vadīt bērnu disenīti pirms noslēguma pasākuma.

Vakars tuvojās izskaņai un visi jau bija nedaudz noguruši un te noteikti gribu pieminēt, ka ļoti labi bija, tas  ka bērni varēja apsēsties uz sēžammaisiem.  Bērni bija izskrējušies, izdejojušies piedalījušies dažādās atrakcijās, diena bija izdevusies.

Ko es ieteiktu nākamajā festivālā.

• Vislielākās rindas bija pie meitenes, kas zīmēja akvagrimmu, daudzi, kas vēlējās būt izkrāsoti tā arī pie šī prieka netika. Būtu labi, ja šo jauko nodarbi varētu uzticēt vairākiem jaunajiem māksliniekiem.
• Mums bija līdz mazulis, kuru vienu palaist nevar. Iespējams ir vērts padomāt par īpašu atrakciju tieši mazuļiem no gada līdz trim.  Kur viņi var no sirds patikas izskraidīties , izlēkāties. Ta varētu padomāt par piepūšamām atrakcijām, kuras sadalīt pēc vecumiem, mazuļiem atsevišķi lielākiem atsevišķi.
• Es nepamanīju, bet man liekas, ka nebūtu lieka iespēja turpināt māmiņu kluba jauko projektu. Iespēju apgādāt jaunās māmiņas, kam nav tādu iespēju ar pirmām nepieciešamības lietām. Vai atceraties no bērnības, svētkos bija tāda atrakcija “LAIMES  AKA”. Katrs var ziedot naudiņu šim projektam un no laimes akas izvilkt sev mazu balviņu.

Mūsu ģimene saka, šogad ceļojums ar māmiņu klubu ir beidzies, lai sveicināts nākošais 2018.