19.06 13:00-16:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 2
Šodien Māmiņu Klubs jau otro dienu pēc kārtas piedalās darba grupā kopā ar Labklājības ministri un koalīcijas partneriem par demogrāfijas uzlabošanas plānu. Jautājumi, ko šajā grupā vēlas risināt, ir ļoti būtiski - piemēram, vai minimālo "māmiņu algu" palielināt līdz 100 latiem esošo 50 latu vietā; vecāku pabalsta izmaksas termiņa pagarināšana no 1-1,5 gadam; kā atrisināt bērnudārzu problēmas?
Sanāksmes notiek brīdi pirms valsts budžeta pieņemšanas un diskusijas ir karstas, taču izskatās, ka pie kādiem kompromisiem tomēr nonāksim.
Šodienas sanāksmes tēma pie Ministres - bērnudārzu rindu jautājums un bērnu pieskatīšanas mērķa maksājumi.
Jautājums jums diskusijai:
- vai bērnudārzs ir bijis pieejams? no kāda bērna vecuma?
- kad atgriezāties darbā un kā veicās ar bērna pieskatīšanas pakalpojuma atrašanu?
- vai bērnudārzi šobrīd ir problēma visās pašvaldībās? Izrādās, daudzās jau šis jautājums ir labi sakārtots
- ja nācās atgriezties darbā, bērnam vēl nesasniedzot 2 gadu vecumu, vai bija viegli atrast alternatīvu bērna pieskatīšanai? Aukle, dienas centrs? Cik tas maksāja?
Labklājības ministrijas piedāvājums uz nākamo gadu ir ieviest 50 latu mērķa maksājumu, ko saņemtu vecāki, kas atgriežas darbā, kamēr bērnam ir 1-1,5 gads - šajā laikā šie vecāki saņemtu 50 latu mēnesī, kurus izmantot auklēm, bērnudārzu apmaksai vai citiem bērnu pieskatītājiem. Vai šāds maksājums atvieglotu dzīvi?
Otrs piedāvājums,par ko cīnās Nacionālā apvienība, ir "nauda seko bērnam" princips, kad katram bērnam, neatkarīgi no vecāku nodarbinātības, iet līdzi līdz 30 latiem mēnesī visu pirmsskolas laiku.
Piedāvājums skan šādi:
Sākot ar 2013.gada 1.septembri katru bērnu vecumā no pusotra līdz septiņiem gadiem būtu jānodrošina ar valsts garantētu mērķa maksājumu (27-30 Ls mēnesī), kuru noteiktā kārtībā vecāki varētu izmantot pašvaldības, privātas pirmsskolas izglītības iestādes vai cita veida bērna pieskatīšanas pakalpojuma apmaksai. Šī pasākuma izdevumi 2013.gada valsts budžetā būtu aptuveni 7,7 miljoni Ls.
pieļauju, ka arī tad, ja piesaka konkrētajā bērnudārzā un vietu vairāk vai mazāk piešķir b/d vadība, nereti cilvēciskais faktors var dot ļoti, ļoti daudz.
tikai tā domāju - vai tas nebūtu pietiekams pienākums pašvaldības darbiniekiem, lai bērnus sadalītu bērnudārzos vai nu pēc dzīvesvietas, vai arī darba vietas, bet vecāki nevarētu pieteikt vairāk kā 2 bērnudārzos vienlaikus.
ja es pareizi saprotu, tad Rīgā rindas ir garas tādēļ, ka 1 bērns var būt pieteikts 3 un vairāk bērnudārzos, bet reāli aizņems tikai 1 vietu?
mums ir 5 pašvaldības b/d + speciālais. reģistrējoties rindā, iegūsti vienkārši kārtas numuru. it kā pieteikumā norādi savu prioritāro b/d numuru, taču reāli bērnam piedāvā to, kur atbrīvojusies vieta viņa vecuma grupā. vecākam ir tiesības atteikties vai meklēt maiņu
Bērna nummurs rindā Rīgā neko objektīvi nenozīmē, jo lielākā daļa ir reģistrēti daudzos b/d, reāli rinda ir mazāka. Piekrītu, ka diemžēl krievvalodīgos b/d rindas ir mazākas un faktiksi nav problēmu tikt no 3.g.v. (vismaz dažus gadus atpakaļ).
Vēl , no sirds iesaku, ka ja tiešām vajag atgriezties darbā, bet līdzekļi ir ierobežoti, iet runāt uz privātajiem bērnu dārziem, jo mana pieredze rāda, ka cenas IR runājamas! 😉 Manējais gan privātajā sabija vien 1 mēnesi, jo nez no kurienes uzradās vieta pašvaldības b/d, bet es varu pastāstīt savu pieredzi: naudas resursi ierobežoti, mēģinu izsvērt aukle vai privāts b/d (bērna 2 + gadi). Zvanos uz privātajiem - visur tās summas tādas īsti neceļamas, līdz vienā saka, nāciet apskatīties un sarunāsim. Es domāju, nu ko es tur varu sarunāt? Bet laiks atrodas - aizeju ar, izrāda, viss forši un tā, pasaka cenu. Man nākas atzīties ka TIk daudz es nevaru maksāt. Vārds pa vārdam, kamēr man b/d īpašniece un vadītāja saka, bet ja jau meklējat b/d vai aukli, tad kaut kādu summu esat nolēmusi, ka varat tērēt. Tā nu beigās arī pateicu, ka ne vairāk X naudiņas ar visu ēšanu - uz ko saņemu atbildi - ok - vienojušies! 3 dienas apdomāt līgumu un ja izdomājat - sadarbojamies!
līdzfinansējums kaut ko izsaka tad, ja sievietei alga ir vismaz 50% virs minimālās algas, jo tad vismaz nosegtu potenciālās aukles izmaksas (laikā no 12 līdz 18 mēnešu vecumam). ja alga ir minimālās apmērā, tad nu diemžēl arī tie 50 lati neko neatrisinās, jo sieviete tikai varbūt spēs segt visus aukles izdevumus.
vai 50 ls līdzfinansējums no bērna 1 gada līdz pusotram Tev atrisinātu situāciju kaut kā? Saprotu, ka ar pirmo bērnu jau nokavēts, bet ar otro?
Stundas likme Rīgā auklei ir 1-1,20ls pati mazākā.Un dienā tak kādas 9stundas vajag,jo uz darbu ir jāaizbrauc un no darba ir jāatbrauc.
Arī man šī ir aktuāla lieta. Adrians dārziņā tika no 2 gadu vecuma. Bet darbā bija jāatgriežas no 1,5gada.Sākās krīze un nebija variantu. Līdz diviem gadiem mazo pieskatīja mans tētis ,kurš tobrīd bija uz slimības lapas muguras dēļ. Tad nu veiksmīgi atrisinājām šo lietu.
Ar Denīzi būs grūtāk, jo viņai gads paliek maija beigās. tad nu visu vasaru būs jāiztiek ar tiem 38ls. No septembra būs jāatgriežas darbā,Denīzei būs 1,3 g. kur likšu,pagaidām nav ne mazākās jausmas. Kolēģes ir ņēmušas auklītes,tas aptuveni izmaksā 200-250 ls mēnesī. Nu tad diži daudz man pāri no algas nepaliek. Bet darbā būs jāatgriežas ,jo izvēles nav- naudu vajag, un arī vieta ilgi tukša nestāvēs. Dārziņš spīd no 1,6g,bet zināms,ka parasti mazie tādā vecumā slimo,arī ar Adrianu tā bija pirmos mēnešus. Ja būs jāņem slimības lapa uz to jau arī darba devējs īpaši priecīgs nebūs,jo strādāju skolā un tur tomēr ir specifisks darbs, un viegli nav atrast aizstājēju uz nedēļu vai divām.Un ja tā slimošana biežāka,atkal jāmeklē aukle.
T ie 50 ls par pieskatīšanu manuprāt tāds spļāviens jūrā vien ir,jo ja man jāmaksā ir 200 vai 150 ls tā ir vienalga liela nauda.
- vai bērnudārzs ir bijis pieejams? no kāda bērna vecuma?
Vecākā meita bd gaitas uzsāka 2 gadu vecumā, jaunākais, ceru, ka tiks 1,6 gadu vecumā martā, jo ir prioritāte.
- kad atgriezāties darbā un kā veicās ar bērna pieskatīšanas pakalpojuma atrašanu?
Atgriezos darbā līdz ar bērna gada jubileju, atrast piemērotus bērna pieskatīšanas paklapojumus bija samērā grūti,jo ir grūti uzticēt pilnīgi svešam cilvēkam savu bērnu,ja vien tas nav radinieks.
- vai bērnudārzi šobrīd ir problēma visās pašvaldībās? Izrādās, daudzās jau šis jautājums ir labi sakārtots
Uzskatu,ka ir problēma, jo:
+bērnudārza rinda lielākajai daļai nepienāk 1,6 gadu vecumā un pat ne 3 gadu vecumā;
+ vecākiem ir jāatsāk darba gaitas un jāmēģina atrast alternatīvas.
- ja nācās atgriezties darbā, bērnam vēl nesasniedzot 2 gadu vecumu, vai bija viegli atrast alternatīvu bērna pieskatīšanai? Aukle, dienas centrs? Cik tas maksāja?
Abi bērni apmeklējuši privāto bērnudārzu un periodiski bijuši arī pieskatītāji. Lai gan bērnam "mazāk" traumējoši būtu pazīstams cilvēks/aukle, diemžēl tas izmaksā nereti dārgāk nekā vidēji privātais bērnudārzs. Mēs katru mēnesi šķīrāmies vidēji no 200ls.
Dzīvoju Cēsīs. Līdz 2010./2011.māc.g. pašvaldības bērnudārzā uzņēma bērnus no pilnu 18 mēnešu vecuma, sākot ar 2011./2012.māc.g. - no 15 mēnešu vecuma, jo, uzceļot jaunu bērnudārzu (atvērās 2009.gada novembrī, finansējums no Valsts investīciju programmas), vietas it kā kļuvis vairāk nekā rindā esošo bērnu noteiktajā vecumā. Kopumā šobrīd situācija ar bērnudārzu vietām pilsētā ir atrisināta, cits jautājums - cik vecākiem pieejama piešķirtā vieta no "ģeogrāfiskā" viedokļa. Lai arī pilsēta nav liela, var gadīties, ka vienam bērnam vieta piešķirta vienā pilsētas galā, otram - otrā, ja vēl ir uz skolu vedami bērni, izvadāšana var kļūt visai apgrūtināta. Protams, tas laika gaitā ir labojams, ņemot vērā pilsētas izmērus, kā problēmu uzskatīt īsti nevarētu, jo izbraukt cauri ar automašīnu var 30 minūtēs, ja mašīnas nav, bet vieta piešķirta no mājām tālākajā vietā, tad gan ir grūtāk. Tomēr kopumā šobrīd ir tā, ka esmu dzirdējusi, ka 15 mēnešus veco bērnu mammas bieži atsakās no piešķirtās vietas, lai bērnu sāktu sūtīt nākošā gadā. Viens no iemesliem - darba vietu pieejamība (to neesamība) pilsētā. Līdz ar to nav kur atgriezties, atrasts arī īsti nav nekas, lai nebūtu izdevumi bērnudārzam, pašas turpina "sēdēt" mājās.
Manam bērnam 2010.gada 1.septembrī bija pilni 17 mēneši, līdz ar ko šajā mācību gadā viņam vieta pat nepienācās vecuma dēļ. Bērna kopšanas atvaļinājumam bija jābeidzas novembra vidū, strādāju Rīgā, lai nokļūtu darbā, no mājām izgāju 6:20, mājās atgriezos 20:20, vīrs no mājām uz darbu izgāja 7:40, atgriezās - 18:30. Ja nav bērnudārza vietas, tad minimālais laiks, ko man būtu bijis nepieciešama aukle, ir 11h. Manā darba vietā (valsts pārvalde), kā jau visās iestādēs 2008.gada nogalē tika uzsākta algu samazināšana, rezultātā atgriezties darbā, algot aukli 11h, kas pieskata bērnu un izdara arī mājas darbus, jo man jau reāli nebija, kad to izdarīt pašai, izbraukāt uz darbu un uzturēt savas dienišķās vajadzības finansiāli nevarēju atļauties. Ar vīru izrēķinājām, ka viņam lētāk ir, ja dzīvoju mājās.
Man ir maģistra grāds ekonomikā, pietiekami pieklājīga darba pieredze un šķita - kad nākošā mācību gadā bērns uzsāks b/d gaitas, visai viegli atradīšu darbu mūsu mazpilsētā (privātais bizness mani šobrīd neuzrunā, jo neredzu nevienu neaizņemtu tirgus nišu šajā pilsētā). Jāpiemin gan fakts, ka es uz šo pilsētu dzīvot atnācu mēnesi, pirms pieteicās mazulis, viss man šeit ir jauns, un arī es šai pilsētai esmu jauna. Nu ir pagājis vesels gads, kopš meklēju darbu, veikalos mani īsti darbā neņem (pat uz pārrunām neaicina) laikam jau izglītības dēļ, valsts iestādēs (cik nu ir bijis niecīgais vakanču skaits) mani uz pārrunām aicina, taču laikam biedē, ka, pirmkārt, neesmu strādājusi kopš 2009.gada sākuma (kad devos pirmsdzemdību atvaļinājumā), otrkārt, man ir 30 gadi, iespējams, vēl centīšos paspēt radīt otru (vai vēl vairāk) bērnu, tātad mani nevar uztvert par ilgtermiņa darbinieku, līdz ar ko arī nepaņem. Bet laiks iet, mans nestrādāšanas periods tikai pieaug, pieaug arī vecums, kad būšu jau spiesta nopietni padomāt, vai varbūt vajadzētu radīt otru bērnu, jo ilgāk jau vairs nevarēs gaidīt, tikai rezultātā vēl vairāk pieaugs laiks, kad nebūšu strādājusi. Visai neveikla situācija, jo pēc otra bērna atrast darbu varbūt būs vēl apgrūtinošāk. Šobrīd līdz ar to šo domu par nākošā bērna plānošanu atlieku malā, kamēr nebūšu nokārtojusi darba attiecības. Mani vairs nesatrauc tik daudz bērnudārza rindas, vai arī pabalsti pirmā dzīves gada laikā, bet gan fakts, vai man būs darba iespējas, kad bērns aizies bērnudārzā.
Reizēm domāju, kā būtu bijis, ja bērns būtu ticis bērnudārzā viņa 17 mēnešu vecumā, bet es atgriezusies darbā, jo darbavieta man principā bija. Protams, pastāv varbūtība, ka būtu atbrīvota no darba darbavietas reorganizācijas rezultātā, jo sievietes pēc BKA tiek uzskatītas par mazāk profesionālām nekā tās, kuras pēdējo pusotru gadu strādājušas. Neņemot vērā faktoru, ka es savu ģimeni labākā gadījumā satiktu brīvdienās, bet bērnu audzinātu cits cilvēks, brīvo laiku darba dienās bērns vadītu tikai ar tēvu, es labprāt būtu strādājusi, lai arī bija tā nomācošā braukāšana katru dienu. Protams, man pastāvēja iespēja radīt bērnus ar mazu vecuma starpību, uz laiku būtu iepauzēta atgriešanās darbā, pabalsti man bija pietiekami pieklājīgi, bērnudārza vietas neesamība tajā brīdī nebūtu aktuāla, jo es taču pati varētu savu bērnu pieskatīt, taču mēs sapratām, ka ģimenes plānošanu sasteigt tikai pabalstu un savas drošības dēļ nevēlamies.
kurā pašvaldībā tas ir?
esmu saskārusies ar šo modeli - nauda seko skolēnam. varu teikt tā, ka tā ir viltība no ministrijas puses - lai skolas izmirst dabiskā veidā - ak, jums skolēnu par maz, tad neļausim atvērt 1.klasi, ak, uz 10.klasi arī maz, neļausim, pagājušajā gadā nebija 10.kl, tad šogad arī neļausim.... Ministrija to visu ir tik viltīgi izplānojusi...... un ar dārziņiem būtu tieši tas pats!
Es saprotu, ka fiziski daudzviet nav to pašvaldības b/d vai arī vietu skaits ir tik cik ir, tomēr kā jau minēju jebkurš bērns pašvaldības b/d tāpat izmaksātu XX ls, jo ir bērnu dārza uzturēšanas izdevumi, tāpat ir jāmaksā auklītēm un audzinātājām, līdz ar to neredzu problēmu šo uzturēšanas un izglītošanas daļas naudu novirzīt katram bērnam (līdzīgi kā skolā, kur nauda vismaz teoretiski seko skolēnam).
Lasot tavus tekstus pārņem sajūta, ka bērns ir nevis divu pieaugušu cilvēku lēmums, bet tavs privātais lēmums un tava problēma - gan bērnu uzturēt, gan komunālos nomaksāt un sevi uzturēt.....
jā, man arī leikas, ka tā ir pašvaldību neizdarība
- vai bērnudārzs ir bijis pieejams? no kāda bērna vecuma?
Vecāko palaidu pašvaldības b/d no gada un 7 mēnešu vecuma, laikam jau paveicās, jo togad konkrētajā b/d bija 3 siles grupas.
Jaunāko b/d palaidu 2 gadu un 3 mēnešu vecumā (mēnesi privātajā un pēc pam pašvaldības). Ja godīgi, tad man ir sajūta, ka vieta pašvaldības b/d tika izcīnīta, bet pierā'dijumu man nav.
- kad atgriezāties darbā un kā veicās ar bērna pieskatīšanas pakalpojuma atrašanu?
Ar vecāko darbā atgriezos meitas 10 mēnešu vecumā, bet toreiz māmiņalga bija vien pārdesmit latu, maksāju auklei.
Ar jaunāko darba gaitas atsāku bērna 1 gada un 5 mēnešu vecumā. Bija tā pati auklīte, kas pirmajam bērnam.
- vai bērnudārzi šobrīd ir problēma visās pašvaldībās? Izrādās, daudzās jau šis jautājums ir labi sakārtots
Nav šī problēma visās pašvaldībās un mana dziļa pārliecība ir, ka tie kas vēlas var šo sakārtot arī neuzceļot jaunus b/d, jo arī pašvaldības b/d ir jāuztur un bērna uzturēšanās tajā izmaksā tik cik izmaksā un šo summu var mierīgi novirzīt aukļu un privātbērnu dārziem.
- ja nācās atgriezties darbā, bērnam vēl nesasniedzot 2 gadu vecumu, vai bija viegli atrast alternatīvu bērna pieskatīšanai? Aukle, dienas centrs? Cik tas maksāja?
Aukli atradu apstākļu sakriības dēļ savu paziņu vidū.
privātais dārzņš noteikti aizklapējās ciet, jo nebija maksātspējīgu vecāku, kas nāk? Kāpēc pašvaldība neīsteno principu, ka nauda seko bērnam arī uz privāto, ja nevar nodrošināt vietas savos pašvaldības dārziņos?
meitiņai pēc pāris dienām paliek gads. līdz ar to arī māmiņalga beidzas. palikšu ar tiem 38ls mēn. bet no janvāra iešu strādāt. man nav citu variantu! IR jāiet strādāt! labi, ka ir omīte, kas ir bez darba, tad viņa auklēs mazmeitu. taču tas jau arī nebūs par velti! es būtu ļoti priecīga, ja pieņemtu to lēmumu par tiem 50ls, jo tad tie ietu omītei +vēl kādu naudiņu es arī maksātu - tā man būtu daudz vieglāk. auklīti nevaram atļauties algot, jo cenas ir pārāk augstas. tāpat es negribu uzticēt savu bērnu un dzīvokli pilnīgi svešam cilvēkam. labāk to daru savam cilvēkam. zinu, ka meitiņai viss būs labi, jo oma ir ļoti mīļa!
dārziņā kārtas num ir apm 115. tas ir uz 1.5gv grupiņu. uz 3.g grupiņām gan var tikt ātrāk! es ļoti ceru (cenšos palikt kaut nedaudz pozitīva šajā jautājumā), ka meitai dārziņš uz septembri pienāks! ļoti ceru!
dārziņi apkārt ir, bet rindas arī ir! par laimi manā Rīgas mikrorajonā šīs rindas ir vēl kaut cik civilizētas, centra iedzīvotājiem gan ir trakāk, tur kārtas numuri ir ap 400!
man gan gribētos lai ministre atbild uz jaut: Kāpēc bērnu dārzos ir tādas rindas, bet bērni taču dzimst arvien mazāk? Protams, ka viegli bija slēgt dārziņus, lai ietaupītu naudu budžetā, bet tajā pašā brīdī pati demogrāfijas problēma netika atrisināta - rindas ir tāpat!
cik izmaksātu privātais dārziņš jūsu pilsētā mēnesī? kāda būtu tava vidējā alga, ja atgrieztos darbā?
mani interesē, cik maksā auklīte uz pilnu slodzi, bet ne Rīgā, stipri tālāk nekā Rīgā? Uz rokas cik jāmaksā auklītei, kas nāktu pilnu darba nedēļas laiku, kamēr vecāki darbā?