Mūsu skaistule mūsu mājās ieradās 26.decembrī.
Tā ir katru gadu,ka vīrs braucot no darba pa ceļam iesoļo mezā un meklē eglīti.Vīrs šaubījās vai iet tai mežā,kad apstajās un ieraudzīja,ka sniegs pāri metram.
Tad nu tomēr devās iekšā,četrrāpus :D
Vīrs stāstīja,ja kāds būtu redzējis no malas,tad noteikt būtu nofilmejis telefonā,jo no malas tas viss izskatījies smieklīgi.Sniegs pāri metram,vīrs bez maz vai četrrāpus klunkuro pa mežu,bet paveicās,kad iegāja mežā,tad tur stalti sagaidīja vairākas eglītes.Vienīgi tās bija ne tikai jānozāģē,bet vēl jāizrok.Tā nu vīrs pirmo ko izraka atveda un tā izrādījās pat ļoti smuka.
Patīk nepārpušķota eglīte,lai var redzēt zaļos skujainos zarus.Un sarkans kā mīlestības krāsa izdaiļo šo skaistuli.Katru gadu mūsmājas eglīti pusķojam ar sarkanām bumbinām un lampiņām.Tieši sarkanas man šķiet visskaistākās priekš eglītes.
Nebija iespējams nobldēt tā,kā eglīte izskatās realitātē.
Tā ir tiešām ļoti skaista,gan pati par sevi gan ar rotājumiem.Šāda bez lampiņām.Bet ar lampiņām kā pasakā.Ļoti smuki,ka lampiņu gaismiņa atspīd bumbiņās un sarkanā virtene spīguļo.
Bildējot viss skaistums tiek slāpēts.
Bet eglīte tiešām brīnumjauka.Es esmu sajūsmā.Un dēls tik lozņā gar eglīti pačamdot kādu mantiņu u pārkarinot to citā zarā.
