Kādā skaistā pūpoldienā,
Redzēju es sapnī vienā:
Zaķis mammas gultā bikli
rīkojas ar burvju zizli.
Kā tas gadījās, kā nē,
esam mežā – piekalnē.
Pūpolu tur: ai, vai cik!
Bet var arī nepietikt...
Mammai klēpi,
Tētim klēpi...
Jālūko, kur vēl tu slēpi
kādu klēpi...
Zaķis saka: nē, būs gana!
Beidzās burvestība mana!
Ja man būtu ausis tavas,
Visas pļavas būtu manas,
Pilnas skaistiem pūpoliem,
sudraboti pelēkiem!
... tajā pašā Pūpoldienā,
pamodos es laimē vienā...
