27.04 12:30-14:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 10
18.septembra Saeimas demogrāfijas apakškomisijā tika prezentēts jauns "glābšanas" plāns - atbalsta sistēma ģimenēm ar bērniem. Lai gan šim plānam nepieciešams papildus finansējums, Saeimas deputāti konceptuāli vienojās - kaut kas beidzot jādara Latvijas dzimstības veicināšanai, jo pretējā gadījumā pēc demogrāfa Ilmāra Meža prognozēm, mēs turpināsim "gāzties dziļā bedrē".
Nacionālās apvienības izstrādātais atbalsta plāns ir labi pārdomāta shēma, kas tapusi salīdzinot citu valstu ģimeņu atbalsta sistēmas, piemēram,Igauniju - tieši kaimiņvalstī, kas ir vislīdzīgākā mums iedzīvotāju skaita ziņā, pēdējo gadu laikā ir panākts pozitīvs dabiskais pieaugums, jeb dzimstība (kaut nedaudz, bet tomēr) pārsniedz mirstību. Latvijā, savukārt, pēdējos gadus dzimstības rādītāji strauji krīt, mirstībai ievērojami pārsniedzot dzimstību.
Ja tā turpināsies, pēc 10-20 gadiem šeit nekas cits neatliks, kā ievest vismaz 200 000 imigrantu, kas kompensēs trūkstošo darba spēku.
Igaunijas pieredze jauno vecāku atbalsta ziņā ir vērā ņemama - kaimiņvalsts ir konsekventi visus pēdējos, arī krīzes gadus, turējusies pie progresīvas atbalsta sistēmas, stimulējot trīs bērnu ģimeņu modeli un nodrošinot pieklājīgas "māmiņalgas", kā arī rodot citus atbalsta pasākumus. To nevar teikt par Latviju - kā 2008.gadā tika likvidēta iepriekšējā pabalstu sistēma, nekas vietā nav nācis, tikai samazināts. Rezultāti nebija ilgi jāgaida - 4 gadu laikā dzimstība no 23 000 bērnu gadā nokritusi uz 19 000.
Demogrāfs Ilmārs Mežs modelē iespējamo nākotnes scenāriju - ja valdība vilcināsies patiešām atbalstīt demogrāfijas izaugsmi un turpinās atlikt visus iespējamos atbalstus no gada uz gadu, vairs nekad Latvijā nebūs iespējams palielināt dzimstību! Tieši šobrīd fertīlā vecumā ir tās sievietes,kas dzima 80-tajos gados, kad tika piedzīvota ievērojama dzimstība, teju 40 000. Šo sieviešu skaits, ja tiktu noturēts Latvijā un stimulēts radīt bērnus, vēl varētu kaut nedaudz glābt Latvijas bēdīgo demogrāfiju. Diemžēl valdība, lai gan deklarējusi demogrāfiju par prioritāti, tā arī nav radusi injicēt finanses tās veicināšanā.
Igaunijā ir daudz lielākas māmiņalgas!
Salīdzināsim, kāds atbalsts pienākas māmiņām kaimiņvalstī:
- māmiņalgas ir nevis 12, bet 19 mēneši - katram mazulim tiek reāli garantēta vieta pirmsskolā. Rindu gandrīz nepastāv- ilgākais 5 mēnešu rinda un pieprasījums pēc prestižākām vietām. Latvijā var būt jāgaida pat 6 gadus rindā. 20% Latvijā (11 800 bērnu) gaida rindā uz bērnudārzu!
- Minimālā māmiņalga Igaunijā ir 195 lati, salīdzinot Latvijā - 50 latu. 30-40% jaunās māmiņas iLatvijā saņem pašu minimālāko pabalstu - 50 latus. Gandrīz puse māmiņu Latvijā ir uz nabadzības sliekšņa.
- Igaunijā īpaši tiek stimulēti otrie, trešie un nākamie bērni. Pirmais bērns ir pašu vecāku izvēle un var piedzimt visgrūtākos apstākļos, bet nākamie jau ir valsts atbalsta stimulēti. Latvijā progresīvās atbalsta sistēmas nav (bija, bet to likvidēja).
Saeimas demogrāfijas apakškomisijā tapis jauns plāns - izskatās cerīgi!
Jau ar nākamo gadu jābūt būtiskiem uzlabojumiem bērnu kopšanas pabalstu izmaksas sistēmā, bērnudārza pieejamībā un jāpanāk nodokļu atvieglojumus ģimenēm ar bērniem. Par šādu atbalstu demogrāfijas problēmu risināšanai otrdien, 18.septembrī, konceptuāli vienojās Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas deputāti. Tāpat deputāti šodien iepazinās ar demogrāfijas situāciju Baltijas valstīs pēdējo divdesmit gadu laikā.
Deputāti konceptuāli atbalstīja, ka, nākamā gada valsts budžetā jāparedz papildus finansējums:
- pirmskolas izglītībai no bērna pusotra gada vecuma - lai tā būtu reāla, ne tikai uz papīra. Šim pasākumam paredzēta vaučeru sistēma un "nauda seko bērnam" princips
- jāpaaugstina iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi par apgādājamo bērnu,
- jāpagarina vecāku pabalsta izmaksa līdz bērna pusotra gada vecumam - tas nozīmē, ka māmiņalgu maksātu nevis 1 gadu, kā tagad, bet līdz 1,5 gadiem, kad bērnam reāli pienākas garantēta vieta bērnudārzā.
- jāpalielina minimālais pabalsta apjoms.
Māmiņu Klubs
Saeimas preses dienests
pabalsts 100% apmera un jaizmaksa lidz bernudarza gaitu uzsakumam t.i.pusotram gadam!
Pilnīgi piekrītu - vispirms ir jārūpējas par darba vietām!
Man šķiet, ka nepieciešams arī atcelt to, ka māmiņalga ir 70 % no algas, bet atstāt, ka māmiņalga ir visi 100 % no algas kā tas bija iepriekš.
Šis plāns nācis klajā, cik saprotu , tāpēc, ka tagad tiek pieņemts budžets (septembrī), un vēlas paspēt to iegrozīt. Turklāt, to ir konceptuāli atbalstījušas gan Nacionālā apvienība, gan Reformu partija. Protams, noteicošais vārds būs premjeram un finanšu ministram. Tas ir deputātu ierosinājums un vēl ar realitāti tam maz sakara
Būšu nepopulāra, bet man šķiet būtiskāk ir nevis paaugstināt minimālo māmiņalgu, bet gan vēlāk sniegt lielāku valsts atbalstu piem. reālos nodokļu atbieglojumos, piedodiet, bet paaugstināt par 20 LVL neapliekamo minimumu par apgādājamo mēnesī reālais atbalsts ir daži lati!
Tomēr nenoliedzami, māmiņalgas palielināšana ir politiski skaists žests pirms vēlēsanām (pašvaldības) un esmu pārliecināta, ka tas atstās pozitīvu efektu īstermiņā uz dzimstību un palielinās pēc tam slogu sociālajā budžetā, jo bērnu radīt un palaist b/d ir viena lieta, bet izaudzināt par nodokļu maksātāju (kas ir svarīgi valstij, nevis sociālo pakalpojumu saņēmēju paaudzi).
Bez tam pētījums ir aprobežojies ar pirmsskolas vecumu, bet varbūt ir laiks paskatīties tālāk uz to, cik veiksmīgi Igaunijā ir realizētas veselības aprūpes reformas un cik daudz naudas tiek ieguldīts bērnu izglītošanā un izglītības sistēmā, jo valsts apzinās, ka tai ir nepieciešams kvalificēts darba spēks nākotnē.