Deputātes Dainas Kazākas priekšlikumi demogrāfijas atbalstam

Jānodrošina, lai bērnu radīšanu, pilnvērtīga audzināšana un izglītošana vismaz līdz bērna 

18 gadiem nepasliktinātu ģimenes labklājību. Valstij jānodrošina bērnu audzināšanas izmaksu samazinājums, jāatvieglo bērna audzināšanas savietojamība ar strādāšanu un/vai studēšanu, piedāvājot iespēju izvēlēties vecāku vajadzībām atbilstošu bērna pieskatīšanas un izglītošanas pakalpojumu. Piedāvājot ilgtspējīgu risinājumu kompleksu, iedzīvotājos nostiprināsies paļāvība uz valsts atbalstu bērnu audzināšanā, kas daudzām ģimenēm radīs labvēlīgus apstākļus pirmā, otrā, trešā, ceturtā vai piektā bērna radīšanā.

(1) Valsts mērķmaksājums visu pirmsskolas bērnu no 1,5 līdz 4 gadu vecumam jeb līdz obligātās pirmsskolas izglītības uzsākšanai

Priekšlikuma spēkā stāšanās: 2013.gada 1.septembrī

Svarīgi nodrošināt vienādu attieksmi, arī finansiālu, pret visiem vienā pašvaldībā deklarētajiem bērniem un viņu ģimenēm. Diemžēl 11 800 bērnu nesaņem pirmsskolas izglītības iestādes(turpmāk – PII) pakalpojumu - gaida rindā; daļa pašvaldību piešķir kompensācijas, bet lielākā daļa to nedara, kas kopumā būtiski samazina šo ģimeņu labklājību. Turklāt, 31,4 tūkstoši bērnu vecāku nav izteikuši vēlmi, lai bērns apmeklētu pirmsskolu, kas visbiežāk nozīmē, ka ģimene nesaņem nekādu atspaidu bērna audzināšanā.     

Lai 1) risinātu gadu desmitiem pastāvošo nepietiekamo pirmsskolas pakalpojumu nodrošinājumu un
2) sociāli-finansiālo nevienlīdzību pret bērniem un viņu ģimenēm, kā arī 3) uzlabotu pakalpojumu daudzveidību un pieejamību, lai 4) ģimenes brīvi var izvēlēties savām un bērna vajadzībām atbilstošāku pakalpojumu, lai 5) celtu pakalpojumu kvalitāti, 6) veicinātu efektīvāku nodokļu maksātāju naudas izlietošanu, lai 7) mazinātu ēnu ekonomiku, 8) izskaustu korupciju un lai
9) veicinātu iedzīvotāju vēlmi maksāt nodokļus, valsts piedāvā garantēto galvojuma mērķmaksājumu visiem pirmsskolas bērniem no 1,5 līdz 4 gadu vecumam jeb līdz obligātās pirmsskolas izglītības uzsākšanai (5-6 gadīgiem).  

Valsts mērķmaksājums seko tikai uz reģistrētām / licencētām iestādēm (pirmsskolām, pieskatīšanas centriem, aukļu dienestiem) vai licencētām, nodokļus maksājošām, auklēm. Valsts nauda tiek tieši pārskaitīta iestādes dibinātājam.  

Sākotnēji problēmas risināšanai tika aprēķināti 23 milj. Ls gadā, pēc koriģējuma -
25,4 milj. Ls gadā ikvienam no 79874 bērniem (1,5-4 g.) seko * 318 Ls gadā jeb 26,5 Ls mēnesī.

Šis mērķmaksājums neparedz, ka vecākiem obligāti jāatsāk vai jāsāk strādāt vai studēt.

Šī mērķmaksājuma rezultātā atbrīvojušos līdzekļus pašvaldībām jāiegulda, pirmkārt, pirmsskolu vietu nodrošināšanai un pakalpojuma kvalitātes uzlabošanai, otrkārt, skolu vajadzībām, treškārt, izglītības jomā.

Ar šo valsts atbalstu, būtu jāatrisina sociāli finansiālā nevienlīdzība – visiem vienā pašvaldībā deklarētiem bērniem saņemt vienādu finansējumu. 

Citu priekšlikumu spēkā stāšanās: 2013.gada 1.janvāris

(2) Vecāku pabalsts

(arī bērna kopšanas pabalsts, ja tiek saglabāts) Tiek piešķirts vecākiem, kuru bērni ir vecumā no 0-1,5 gadiem (atbilstoši Darba likumam un Izglītības likumam). Lai izveidotu vecākiem saprotamāku pabalstu sistēmu, aicinājums bērna kopšanas pabalstu iekļaut vecāku pabalstā.

Vecāku pabalsts 

Lai mazinātu ēnu ekonomiku un sociālo budžeta izmaksas, svarīgi, lai šo pabalstu saņemtu arī tie vecāki, kas bērna kopšanas atvaļinājuma laikā (līdz bērns sasniedz 1,5 gada vecumu) atgriežas darbā un strādā daļēju vai pilnu slodzi). Svarīgi atcelt ierobežojumu strādājošajiem vecākiem saņemt vecāku pabalstu, citādi pašreizējā situācija ir diskriminējoša, vismaz attiecībā uz ģimenēm, kurās abi vecāki samazina darba slodzi līdz 20 stundām nedēļā. 

Piemērojama formula par pabalsta apmēra pārrēķinu. Ieteikums izmantot Igaunijas pabalstu sistēmu pēc formulas: 

(pabalsts + alga - pabalsta bāzes likme) : 1,2 - (alga - pabalsta bāzes likme) 

Ņemot vērā, ka minimālā pabalsta bāzes likme Igaunijā ir 195 Ls, jaunais pabalsts tiek aprēķināts tā, lai strādājošais saņemtu 84.6% - 91.7% no pabalsta un algas kopējās summas. Ja alga mazāka par bāzi, tad pabalstu nemaina. Maksimālais vecāku pabalsta apjums ir 3 reizes aizpagājušā gada vidējās mēnešalgas apjomā (1500 Ls). Šis pabalsts netiek maksāts, ja ienākumi 5 reizes pārsniedz pabalsta bāzes likmi – 975 Ls.

Latvijā minimālā pabalsta bāzes likme - 70% no minimālās algas (140 Ls), jaunais pabalsts jāaprēķina tā, lai strādājošais saņemtu līdzīgu proporciju no pabalsta un algas kopējās summas kā Igaunijā. Šeit būtu nepieciešami atbildīgo institūciju detalizētāki aprēķini par Latvijas situāciju, lai mazinātu Džini indeksu jeb ienākumu atšķirību starp ģimenēm ar augstu un zemu ienākumu līmeni.

Līdz šim ap 55% pabalstu saņēmēji saņem 30-150 Ls (iesk. bērna kopšanas pabalstu vecākiem, kuru bērniem ir 1-2 g), no kuriem 39% saņem pabalstu 30-50 Ls apmērā, tātad, 16% saņem pabalstu
50-150 Ls apmērā.

Priekšlikums ir ieviest 3 bāzes:

(1) bāze= 140 Ls (70% no minimālās algas): 

• strādājošiem, kas sociālās iemaksas veikuši vismaz par minimālo algu, bērnu vecumā
  0-1 gadam; 
• pilna laika klātienē studējošiem, bērnu vecumā 0-1 gadam, 

(2) bāze= 100 Ls (50% no minimālās algas): 

• strādājošiem, kas sociālās iemaksas veikuši vismaz par minimālo algu, bērnu vecumā
  1-1,5 gadam, 
• pilna laika klātienē studējošiem , bērnu vecumā 1-1,5 gadam, 
• daļēji strādājošiem, kas sociālās iemaksas veikuši mazāk par minimālo algu, nestrādājošiem, iepriekš nenodarbinātiem, ne pilna laika vai neklātienes studentiem, kuru bērna vec.
  0-1 gadiem,   

(3) bāze= 80 Ls (40% no minimālās algas): 

• daļēji strādājošiem, kas sociālās iemaksas veikuši mazāk par minimālo algu, nestrādājošiem, iepriekš nenodarbinātiem, ne pilna laika vai neklātienes studentiem, kuru bērna vec.
  1-1,5 gadiem 

Maksimālo vecāku pabalstu noteikt 1500 Ls apmērā (7.5 *minimālā alga).  

Nepieciešami aprēķini, lai izrēķinātu atbilstošu koeficientu, lai tiktu nodrošināta pabalsta daļa jebkura lieluma algai. 

Strādājošiem, kas veikuši sociālās iemaksas, vismaz par minimālo algu, vai nestrādājoši,
pilna laika klātienē studējošie: 

• Līdz viena gada vecumam – 70% no minimālās algas (140 Ls)
• Līdz 1,5 gada vecumam – 50% no minimālās algas (100 Ls)

Bērna kopšanas pabalsts 

Aicinājums bērna kopšanas pabalstu iekļaut vecāku pabalstā. Vecāku (ieskaitot bērna kopšanas) pabalsts tiek piešķirts vecākiem, kuru bērni ir vecumā no 0-1,5 gadiem (atbilstoši Darba likumam un Izglītības likumam).

Ja bērna kopšanas pabalsts tiek saglabāts, atteikties no pabalsta strādājošajiem vecākiem, kas veikuši sociālās iemaksas, vismaz par minimālo algu, vai pilna laika klātienē studējošiem (iepriekš tika piešķirts bērnu vecumā 1-2 gadiem vecākiem). 

Strādājošiem vai daļēji strādājošiem, kas veikuši sociālās iemaksas, mazākas par minimālo algu, nestrādājošiem, iepriekš nenodarbinātiem, nepilna laika vai neklātienes studentiem:

• Līdz viena gada vecumam – 50% no minimālās algas (100 Ls)
• Līdz 1,5 gada vecumam – 40% no minimālās algas (80 Ls)

Nestrādājošiem, pilna laika klātienē studējošajiem bērna kopšanas pabalstu piešķirt šādos apmēros: 

Nestrādājošajiem, iepriekš nenodarbinātajiem un nepilna laika un neklātienē studējošajiem:

• Līdz viena gada vecumam – 50% no minimālās algas (100 Ls)
• Līdz 1,5 gada vecumam – 40% no minimālās algas (80 Ls)

(3) Atvieglojumi par apgādājamajiem

Katri 10 lati atvieglojumu par apgādājamajiem dod budžeta neieņēmumu par aptuveni 7 milj. Ls gadā.

Finanšu ministrijas (FM) piedāvājums ar 2013.gadu paredzēt neapliekamajam minimumam vai atvieglojumiem ap 11 milj. Ls, kā rezultātā no 1.janvāra var palielināt atvieglojumus par 15 Ls mēnesī vai par 30 Ls mēnesī no 1.jūlija. FM 2012.gada maijā Trīspusējās sadarbības padomes sēdē prezentēja piedāvājumu ietvert „fiskālo telpu”, kas ļautu ar 2014. gadu palielināt atvieglojumus papildus par
25 latiem mēnesī un ar 2015. gadu palielināt atvieglojumus vēl par 25 latiem mēnesī, sasniedzot jau 150 Ls mēnesī, tomēr nav skaidrs, kāpēc FM ir atkāpusies no šīs piedāvātās „fiskālās telpas” neapliekamā minimuma vai atvieglojumu paaugstināšanai. 

Vissvarīgākais šobrīd ir palielināt atvieglojumus par bērniem, kas ļautu palielināt atvieglojumus par vēl lielāku summu, apzinoties, ka jānosaka vienāds neapliekamais minimums vai atvieglojumi par pensionāriem un bērniem, jo šobrīd šie atvieglojumi būtiski atšķiras (165 Ls par pensionāriem un
70 Ls par bērniem).

Tāpat, ievērojot vēlmi un atbalstu daudzbērnu ģimeņu politikas veicināšanai, būtu jānosaka proporcionālu progresivitāti, t.i., jo vairāk bērnu aug ģimenē, jo lielāks atvieglojuma apmērs tai tiek piešķirts: par 1 bērnu –70 Ls, par 2 bērniem –80 Ls, par 3 –90 Ls, par 4 –100 Ls, par 5 –110 Ls un atbilstoši + 10 Ls par katru nākamo bērnu.

Izskatīt alternatīvu, lai mazinātu Džini indeksu jeb ienākumu atšķirību starp ģimenēm ar augstu un zemu ienākumu līmeni, būtu atvieglojumus 10 Ls apmērā par apgādājamajiem aizstāt ar ĢVP palielinājumu par 5 Ls par katru bērnu (atbilstoši atvieglojuma kapacitātei, kas šobrīd ir 17,50 Ls uz bērnu), kas būtu efektīvāks atbalsta mehānisms tām ģimenēm, kas dzīvo lauku rajonos un kurām ir zems ienākumu līmenis, kā arī ģimenēm, kurās vecākiem ir ierobežotas iespējas būt nodarbinātiem. 

(4) Ģimenes valsts pabalsts (ĢVP)

No 2015.gada 1.janvāra plānots atjaunot ģimenes valsts pabalsta apmēra diferenciāciju atkarībā no bērnu skaita ģimenē - pabalsta lielumu par pirmo bērnu ģimenē noteiktu Ministru kabinets, par
otro bērnu ģimenē - valsts pabalsts būtu divas reizes, bet par trešo bērnu un nākamajiem bērniem –
trīs reizes lielāks nekā par pirmo bērnu ģimenē. 

Priekšlikums ir ģimenes valsts pabalsta diferenciāciju atkarībā no bērnu skaita ģimenē atjaunot ar 2013.gada 1.janvāri, turklāt, nosakot ĢVP proporcionālu progresivitāti, kas palielinās arī attiecībā uz ceturto, piekto, sesto, septīto un atbilstoši nākamajiem bērniem, lai veicinātu daudzbērnu ģimeņu politiku. 

ĢVP uzsākšanai no nākamā gada sākuma nepieciešamais papildus finansējums ap 30 milj. Ls gadā,
tai skaitā ap 11 milj. Ls gadā par otro un ap 19 milj. Ls gadā par trešo un proporcionāli atbilstoši - nākamajiem bērniem. 

Ir iespējams veidot pakāpenisko modeli, kas paredzētu ģimenēm ar trīs un vairāk bērniem
(ap 19 milj. Ls gadā) un nākamajā gadā - ģimenēm par otro bērnu (ap 11 milj. Ls gadā). 

(5) Nekustamā īpašuma (NĪ) atvieglojumi daudzbērnu ģimenēm

Demogrāfisko lietu padome lēma, ka daudzbērnu ģimenēm ir jānosaka vismaz 50% NĪ atvieglojums. Ministru Kabinetā (18.09.2012) FM virzīja modeli, kas paredz 50% atvieglojumu visām daudzbērnu ģimenēm ar ierobežojumu ne vairāk kā 120 Ls katrai ģimenei, tomēr atvieglojums šādā piedāvājumā nesasniedz mērķi un ir iedarbīgs līdzeklis tikai attiecībā uz nekustamajiem īpašumiem ar kadastrālo vērtību līdz 16 000 Ls. 

Lai veicinātu daudzbērnu ģimeņu politiku, svarīgi atvieglojuma apmēru diferencēt atkarībā no bērnu skaita, piedāvājot reālu atbalstu daudzbērnu ģimenēm: 50% ģimenēm ar 3 bērniem, nosakot
NĪ  atvieglojuma griestus 225 Ls apmērā vienā gadā, 70% ģimenēm ar 4 bērniem, nosakot NĪ atvieglojuma griestus 300 Ls apmērā vienā gadā un 90% ģimenēm ar 5 un vairāk bērniem, nosakot
NĪ atvieglojuma griestus 400 Ls apmērā vienā gadā.