Labdien!
Bieži vien ir tā, ka tie, kas dzīvo pie jūras, pie tās ļoti reti aiziet. Mēs dzīvojam Mežciemā, dažu minūšu gājienā no Biķernieku trases. Lai mums tā nebūtu, šodien aizgāju noskaidrot, kas tur notiek. Ko es uzzināju/noskaidroju, lasi tālāk.Tā kā mums vēl nav iegādātas ragaviņas, braucām uz trasi ar ratiem. Ceļi līdz trasei no Gaiļezera puses izbraucami. Lai netraucētu pārējiem slēpotājiem, staigātājiem ar ratiem, braukātājiem ar ragavām un nūjotājiem, mēs devāmies staigāt uz mežu. Mūsu mazā staigātāja (1,4 gadi) šad tad vēl staigā tur, kur pati vēlas, bet arvien biežāk var sarunāt, lai ejam uz priekšu, nevis riņķojam vienā vietā vai ejam pretējā virzienā. Taču trasē valda rosība – kā jau minēju – gan māmiņas ar ratiem, gan nūjotāji, gan slēpotāji, gan vecāki un bērni ar ragaviņām – vietas plašajā trasē pietiek visiem. Stāvvieta pie trases bija pilna, mašīnas ik pa laikam brauca uz/no trases. Visi noilgojušies pēc sniedziņa, tagad steidz baudīt ziemas priekus.
Iegāju arī slēpju nomas punktā, lai uzzinātu, kādas ir cenas, ja gadījumā savu slēpju nav. Ātrumā fotografēju, baidoties, ka kāds mani nepieķer aiz rokas, jo visur ir kameras, tādēļ nav labi nofotografējies, bet cenas var redzēt arī šeit.
Jaukus ziemas priekus vēlot,
Maija :)