Esmu bijusi ļoti dažādos statusos – meita, māsa, draudzene, mīļākā, kolēģe, sieva, mamma, paziņa, bet „Dienas māmiņa” pirmo reizi.
{pic:1}
Saprotu, ka jābūt atklātai un jāpastāsta, kas īsti esmu. Taču kā jau daudzas no mums brīžiem sevi meklēju un nespēju atrast – apnīk būt stiprai, piekūstu būt nepārliecināta, vēlos būt maigāka un piekāpīgāka. Tik dažādi ir mūsu dzīves stāsti un tas liek domāt, ka nedzīvojam pirmo reizi.
{pic:3}
Tas kā veidojas mūsu dzīve noteikti ir atkarīgs no vietas un ģimenes, kuras nākam. Rīgā dzīvoju vien nieka 10 gadus, lai gan brīžiem šķiet – jau 10. Mainījusies ne tikai dzīves vieta, bet arī draugu un paziņu loks. Nomanītas vairākas darba vietas, gandrīz pabeigtas mācības, joprojām turpinās sevis izzināšana. Bijušas dažādas attiecības, kurās gūts rūdījums un atklāsme – ja vēlies, ko panākt, mainies pats, nevis mēģini pārvērst pasauli.
{pic:2}
Pirms aptuveni 4 gadiem satiku savu vīru, nepagāja ne 2 nedēļas kā nolēmām precēties un Ziemassvētkos kļuvu par Kristīni Virsnīti. Un divus gadus vēlāk nedēļu pirms Ziemassvētkiem ieradās mūsu mazā Amēlija. Šie divi notikumi ir mani ļoti pārvērtuši un turpina to darīt ik dienu. Es pirmo reizi dzīvē esmu izjutusi ko nozīmē beznosacījumu mīlestība – tu lūkojies savā bērnā un apjaut, ka mīli tāpat vien, ne par ko un reizē par to, ka viņš vienkārši ir.
Kad meitiņai bija 7,5 mēneši pievienojos Māmiņu Klubam un nu jau gandrīz gadu ik svētdienas rītos varat vērot arī manu darbu. Iet mums dažādi, taču sapratusi esmu vienu – mātes mīlestība spēj darīt brīnumus!
***
Izmanto iespēju arī Tu un piesakies SAVAI DIENAI Māmiņu Klubā, iesūtot īsu pieteikumu, pāris fotogrāfijas šeit!
PAŠREIZ PIETEIKUŠIES
27. maijs - Jānis, Gustava tētis
28.maijs - Ilze Lipska (ilzel)
29.maijs - Sandija Salaka, Māmiņu Kluba producente
30.maijs - .....
31.maijs - Aiga Rikmane (seskuciene)
1.jūnijs - Dainis (viriskis)
2.jūnijs - Ieva Cīrule (cirulishi3)
3.jūnijs - ....
4.jūnijs - ....
5.jūnijs - ....
6.jūnijs - .....
Iesūti savu pieteikumu caur podziņu "Kļūsti par Māmiņu Kluba autoru!"
Pastāsti savu stāstu, pievieno dažas bildes, norādi dienu, kurā vari atbildēt uz jautājumiem, un tālruņa numuru, lai nepieciešamības gadījumā varētu ar Tevi sazināties!
Paldies Tev, Kristīne! Tagad redzu projekta "Tava diena" otru pusi - lasot un jautājot, un tas ir tik interesanti! 😀
Jā es arī gribu aizceļot uz Indiju !
Kādus sabiedrībā valdošus stereotipus Tu neatdzīsti kurš liekas negatīvs un kuri ir pozitīvi? Piemēram ( - visus mājas darbus dara tikai sieviete, vīrietis apgādā ģimeni utt.)
Pastāsti, lūdzu, pāris vārdos par savu skaistāko ceļojumu, kāds līdz šim bijis un par savu sapņu ceļojumu, kur vēlies aizceļot un kādēļ?
Cik bieži piepildās Tavi sapņi un cerības? Kas ietekmē Jūsu sapņu un cerību piepildīšanu ģimenē?
Kādas ir Jūsu ģimenes galvenās vērtības?
Vai tev mēdz būt kādreiz garlaicīgi? Un ko Tu domā par gairlaicību?
prieks palasīt... 😀
jau sen patika, kā vadi raidījumus, nu to balvu pasniegšanu uc. Jauki!!
tiešām izstaro tikai pozitīvisms 😉
Kristīne,
kādu Tu sevi iedomājies vecumdienās? Savus hobijus, vidi, kurā dzīvo utml.?
Ar Kristīni esmu tikusies, kad MK filmēšanas grupa bija ciemos pie manas ģimenes Siguldā.
Un man viennozīmīgi par Kristīni ir palicis iespaids kā par ļoti sirsnīgu un dabisku cilvēku, ar kuru ir patīkami komunicēt! 😀
MK ir tikai ieguvis, ka sižetus veido tik pozitīva un dzīvespriecīga persona!
Kā Tu rīkotos, ja saprastu, ka ar savu vīru nevari sadzīvot un pat negribi vairs - aizietu vai mēģinātu vēl sevi salaust un palikt bērna dēļ?
o, jā, es biju dikti satraukusies kā tas būs, kad puiku filmēs, kā viņš uzvedīsies, vai neraudās utt, bet beigās jau viss bija labi, tik puķu vāzi apgāza 😃
Man par Tevi, Kristīn, ir radies priekšstats, ka Tu esi tāda ļoti tīra un smalka😀 Nedaudz no citas pasaules😀 Patiešām!
Kristīn,vai Tu varētu,piemēram mēnesi pavadīt laukos bez interneta,Tv,veikaliem? Vai tomēr esi ''atkarīga'' no pilsētas dzīves?
Kad biju MK, lai mazulis filmētos raidījumam, par Tevi palika ļoti pozitīvs iespaids, kā Tev izdodas saglabāt šo neizsīkstošo optimismu un pozitīvismu?
Lasīšana vannā - tas ir arī viens no maniem iecienītākajiem relaksēšanās veidiem! Reizēm paņemu arī tējas krūzi vai kādu lielu greifrūtu... Ūdens vannā tiek nomainīts vienu reizi, otru... Tas var ievilkties pat uz pāris stundām 😀 😀
Ui, kā palīdz atmosfēra darbā 😀 Tā tiešām iedod lādiņu visai dienai! Un piekrītu, arī vienai kādreiz vajag aiziet uz kino vai vienkārši vannā palasīt grāmatu, ieslēdzoties no ārpasaules!
Kā Tu pavadi brīvo laiku, kad tāds rodas? Apmeklē kino, izstādes, dodies iepirkties...? Kas palīdz Tev "atslēgties" no ikdienas stresa un steigas?
Labdien, drīkst uz Tu?
Kāpēc tik ātri nolēmi mesties darbos? Kā pati rakstīji - meitiņai bija tikai 7 mēneši 😀 Vai esi modernā māmiņa, kas vienmēr un visur, neskatoties ne uz ko, ņem līdzi bērnu? Manai pelītei bija 1,6, kad bija jāsāk strādāt un bija izmisums un sirdsapziņas pārmetumi, ka uz visu dienu atstāju viņu vienu (nu, nosacīti vienu, protams 😀 )
kas ir tādas tīri sievišķīgas lietas, no kurām Tu nekad nevarētu atteikties (vai varbūt varētu, bet tomēr negribētu 😉 ) no sērijas, manikīrs, frizieris utml. ?