Vecāki par Mazo staigātāju nodarbību

Vakar notika jau 2. Mazo staigātāju nodarbība. Pēc nodarbības aicinājām vecākus dalīties pārdomās par iegūtajām un zināšanām un pavadīto laiku.

{smallpic:1}

Māmiņa Ilze Lipska

Vispirms jau gribētu pateikt LIELU, LIELU PALDIES Māmiņu Klubam, ka ir šāds klubiņš, šāda iespēja tik omulīgā gaisotnē tikties ar speciālistiem. Pieķēru arī sevi pie domas - "Ak, kāpēc gan šādas nodarbības nebija tad, kad piedzima Ernests! Nekādas nopietnas kļūdas jau nav, bet bija dažas lietiņas, kuras es tiešām uzzināju pirmo reizi", speciālisti jau protams bija pieejami arī tad, bet toreiz, lai arī tas ir pavisam nesen, man trūka informācijas, un ģimenes ārsts neuzsvēra, cik svarīga ir rāpošana, staigāšana, un nestāstīja, kā ir pareizi, ko vajag darīt, kādus vingrojumu veikt, nesūtīja mūs pie fizioterapeita vienkārši uz konsultāciju, un vēl viens moments -ko tad tajā pusstundā ārsts var redzēt, jo mazais vai nu ir uz galdiņa vai mammai klēpī. 

Bet nodarbībā fizioterapeite Vita Lakša redzēja mūsu bērnus darbībā un varēja gūt priekšstatu, kā tad mēs rāpojam, ceļamies kājās, apsēžamies, un tad komentēt, parādīt, kā būtu labāk, kādu vingrojumu mēs mājās varam veikt kopā.

Ļoti liels pluss ir mazā grupiņa, kad uz visiem jautājumiem tiek atbildēts, un fizioterapeitei ir laiks ikvienam bērniņam, jo katrs taču mēs esam unikāli, un varbūt, ka tas, kas ir pareizi vienam tajā vecumā, otram atkal vēl nav aktuāli vai ir jau aiz muguras, tāpēc ļoti priecēja tāda individuāla pieeja katram, kas nebūtu iespējama, ja cilvēku būtu daudz. Un gaisotne ir tik mājīga, un bērniem draudzīga, kā jau Māmiņu Klubā!

Tiešām iesaku apmeklēt šīs nodarbības, un jo ātrāk, jo labāk - veidosim stingrus pamatus visai bērna dzīvei! Tik kārdinošas izklausās topošo vecāku nodarbības, ka ļoti ceru, tādas būs arī tad, kad mums pieteiksies trešais! :)

{pic:2}
Kā jau Vita Lakša teica, "Pirmais dzīves gads ir tikpat svarīgs kā būvējot mājai ielikt pamatus. " Ja pamati būs labi un kārtīgi, pareizi ielikti, arī visa māja labi turēsies, savukārt, ja pamatos ir ielaista kļūda, tas iespaidos vēlāk visu celtni, kas labākajā gadījumā būs tikai mazliet šķība (ja nesabruks pavisam). Un tāpat arī mums cilvēkiem, tik daudz ko nosaka pirmais dzīves gads, kad, ja tā  padomā, mēs iemācāmies TIK daudz lietu, kā nekad vairs dzīvē - tik īsā laika posmā.

Tāpēc šajā pirmajā dzīves gadiņā ir jāieliek kārtīgi pamati - un tas nu ir mūsu vecāku uzdevums. Ja mēs nevaram bērnam nopirkt kādu jaunākās modes mēteli vai kādu pēdējā kliedziena attīstošo rotaļlietu, tas īstenībā tāds sīkums vien ir, jo materiālās vērtības nekad dzīvē nebūs pirmajā vietā, toties mēs vienmēr varam palīdzēt mazajam attīstīties vienmērīgi un pareizi, lai pēc tam cilvēciņam dzīvē būtu vieglāk. "Ja kāds no bērniņa attīstības posmiem izpaliek, piemēram, velšanās, rāpošana, tad tas atstāj ietekmi arī bērna rakstītprasmi, koncentrēšanos, analizēšanas spēju, uz visu dzīvi."


Es uzzināju vairākas jaunas un arī aizmirstas lietas, tāpēc pirmais darbs, ko izdarījām, atbraucot mājās, bija - uzvilkām kājās kurpes, kas jāvelk, līdzko bērns sāk celties kājās. Tas man bija piemirsies, jo domāju, kurpītes vilksim tad, kad sāksim patiesi staigāt, tagad taču pārsvarā rāpojam, bet nekā - izrādās, mums jau vajag vilkt kurpītes.

{smallpic:3}

Mazā ar interesi pētīja, ko mamma viņai ir uzvilkusi kājās, un kad nosprieda "ir labi", tā aizrāpoja līdz savai gultiņai izmēģināt. Un vēl sapratu, ka man pašai arī jāaiziet pie ārsta, lai cik tas sāpīgi nebūtu. Mums ar mazo ir jārāpo kopā! Un mēs to arī darīsim!


Ļoti vēlētos to lielo bumbu mājās, bet taisnība jau ir - mums tā kā jau par vēlu, vairs īsti nav jēgas, bet ar trešo bērniņu gan iegādāsimies šādu bumbu, kas noder ne tikai, lai izvingrinātu bēbīti, bet arī mammai, kad jānomierina vai jāiemidzina mazais. Pirmo reizi redzēju dzīvē, ko ar tādu bumbu dara, jo lai arī ir redzēts bildēs un video, dzīvē aci pret aci tomēr ir pavisam kas cits!

{pic:4}

Māmiņa Mārīte, tētis Edgars un Edvardiņš

Mēs uz staigātāju klubiņu gribējām doties jau pagājušajā nedēļā, bet iesnu dēļ sanāca atcelt. Paskatījos pirmās nodarbības bildītes un secināju, ka mūsu žiperis varētu būt par lielu, saucas it kā staigātāju klubiņš, bet bērniņi lielākoties aktīvi rāpo vai arī apgūst prasmi velties. Bet tā kā mēs bijām nedaudz satraukušies par pēdiņu likšanu staigājot, izlēmām tomēr ierasties un pakonsultēties ar fizioterapeiti.

{pic:5}

Nodarbība bija ļoti jauka, bija 4 bērniņi ar mammītēm un mums bija arī tētis līdzi.Bija interesanti atcerēties, kā pareizi celt, velt un turēt rokās tādus maziņos un apdomāt, cik pareizi mēs paši to darījām.

Kad puikam bija 3 mēneši, arī mēs bijām pie fizioterapeites,   tāpēc bija ļoti interesanti salīdzināt, ko  mums toreiz stāstīja un kā nodarbībā mācīja fizioterapeite  Vita.

Kopumā esam ļoti apmierināti, ka ieradāmies, ieguvām informāciju,  kā labāk vingrot ar mazo un iesakām arī citiem vecākiem ar bērniņiem izmantot šo iespēju- jo ir gan labs "tusiņš"vecākiem un bērniem, gan jaukas telpas un galvenais- varam iemācīties pareizāk rūpēties par saviem dārgajiem

Ieskaties ŠEIT un uzzini vairāk par Mazo staigātāju klubiņu!