Štruntīgs bizness- cirks!

Laba ziņa – pie mums brauc cirks. Vēl labāka ziņa ir tā, ka tas ir pasaulslavens šovs un biļešu cenas ir zemas, ja salīdzinām ar to, cik šāda izrāde maksā citviet pasaulē. Taču, vēl precīzāk būtu teikt, ka cenas ir pārāk zemas, jo pasākuma organizatori ir gatavi iekasēt naudu – 7 Ls -, arī no bērniem līdz piecu gadu vecumam, ja tie neaizņems atsevišķu sēdvietu. Tā, lūk, jau ir slikta ziņa. Tā tam nevajadzētu būt.

Man ir grūti saprast, kāpēc ģimenei ar diviem bērniem, kura aizņems trīs sēdvietas (viens bērns ir jaunāks par pieciem gadiem un atsevišķu sēdvietu neaizņems) par izrādi ir jāmaksā vairāk, nekā trim pieaugušajiem, kas aizņems to pašu sēdvietu skaitu. Ja vēl ņem vērā, kas atstās lielāku naudas summu dažādu suvenīru un ēdināšanas punktos pirms izrādes un tās starpbrīdī, tad tā attieksme pret bērnu klātbūtni pasākumā ir nevien nesaprotama, bet arī grūti pieņemama. Es pat nerunāju par to, ka paaugstinot biļešu cenas par 1 Ls un atsakoties no domas iekasēt naudu no tiem bērniem, kas sēž vecākiem klēpī, pasākuma organizatori iegūtu vēl vairāk – pieļauju domu, ka ir apstākļi, kas to neļauj tik viegli atrisināt. Būtu jau pietiekami labi, ja biļešu cena diviem bērniem, kas apmeklē izrādi un aizņem tikai vienu vietu, nebūtu augstāka par biļetes cenu vienam pieaugušajam.

Var jau teikt, ka es te kaulējos par „sīknaudu”. Turklāt, labi saprotu, ka pieminēto kanādiešu cirka trupas „Cirque du Soleil” izrādi tāpat nāksies apmeklēt, maksājot jau norādīto cenu. Taču runa nav par konkrēto gadījumu – tas ir tikai „svaigs” piemērs (atzīstu, nav pats sliktākais vai klaji netaisnīgais) attieksmei pret ģimenēm ar bērniem. No šādiem „sīkumiem”, summējot tos visus kopā, arī veidojas noturīgs priekšstats, ka nav izdevīgi būt par vecākiem, ka pasākumi tiek dalīti „cilvēkiem” domātajos un bērniem piemērotajos, un par tiem vecākiem ir jāmaksā vairāk (ja vien nav kāds sponsorētais pasākums, protams), nekā tas būtu taisnīgi. Par to, ka citviet pasaulē ir līdzīgi, nevēlos dzirdēt – vajag sekot labākajiem piemēriem un kļūt pašiem par piemēru, nevis tīksmināties par to, ka arī citi nav labāki par mums.

Kad pārrunājām šo jautājumu darbā, kolēģis dalījās pieredzē, kā viņa sieva kopā ar bērnu kādā Pierīgas kultūras namā gandrīz noskatījās filmu „Dancis pa trim”. „Gandrīz” tikai tāpēc, ka nevarēja vienoties ar kultūras nama darbiniekiem, ka četrgadīgam bērnam atsevišķa biļete nav jāpērk, ka viņš sēdēs klēpī un atsevišķu sēdvietu neaizņems, ka bērns uz kino tiek ņemts līdzi, jo viņu nav kam pieskatīt (nojaušu, ka jāpaskaidro – kolēģis tobrīd bija komandējumā). Kultūras nama darbinieki nepiekāpās, kolēģa sieva nevēlējās maksāt dubultu cenu, tāpēc rezultātā lielākais ieguvējs bija netālu esošā picērija, kurp kolēģa sieva ar bērnu devās iztērēt kino apmeklējumam paredzēto naudu.

„Senāki” kolēģi tūlīt pat atcerējās, ka arī došanās uz kafejnīcām ar bērniem pirms gadiem desmit nebija tik pašsaprotama lieta – „cilvēkiem” tas šķita traucējoši, bet kafejnīcu saimniekiem neienāca pat prātā parūpēties par tādiem „sīkumiem”, kā bērnu krēsliņš, rotaļu stūrītis, speciāli bērniem domāta ēdienkarte u.tml. Ja sabiedrība un, it īpaši, paši vecāki neuzstātu, ka tie nav nekādi „sīkumi”, tad, iespējams, vēl šodien nekas kardināli nebūtu mainījies. Jau mūsu senči zināja teikt: „Ko cilvēks vēlas, to sasniedz. Ko cilvēki runā, to arī pierunā”. Tāpēc, būtu tikai labi, ja mēs varētu teikt, ka Latvija ir valsts, kurā bērniem, kas, apmeklē pasākumus un neaizņem atsevišķu sēdvietu, ieejas biļetes ir bez maksas. Vai arī, kā jau iepriekš minēju, ģimene ar diviem (vēl labāk, ja trim un četriem) bērniem, aizņemot trīs sēdvietas, nemaksā vairāk kā trīs pieaugušie. Tad, vismaz, tas būtu taisnīgs bizness, jo tā papildmaksa, kas tiek iekasēta par bērniem, taču netiek izmaksāta kā kompensācija „cilvēkiem”, kuriem bērnu klātbūtne pasākumā traucē ?!

Laimīgs tētis

Vairāk vari uzzināt LaimigsTetis.posterous.com