Sveiki visiem! Tiem, kas gaida vai arī jau sagaidījuši pavasari...
Vakardien bijām izgājuši visa ģimene pastaigāties un aizgajām ciemos pie Adrianas omītes. Izciemojušies un jauki pasēdējuši, devāmies jau tumsiņā mājās. Adrianai pēc izdauzīšanās un omītes spoguļa nosmērēšanas ļoti nāca miedziņš un viņa tētim rokās bija jau gandrīz aizmigusi.
{smallpic:1}
{smallpic:2}
{smallpic:3}
Bet te kā par brīnumu izejot ārā, ieraugam, ka viss apkārt sasnidzis balts jo balts un vēl snieg. Sniedziņš bija noklājis visu zemi un krita lielām, lielām sniega pārslām. Meitiņai, protams, miegs vairs prātā nemaz nebija un viņa priecājās un tik sauca – mamma, sniega, sniega!!!
{smallpic:4}
{smallpic:5}
{smallpic:6}
{smallpic:7}
{smallpic:8}
{smallpic:9}
{smallpic:10}
Bet mēs ar vīru bijām mazliet pārsteigti, jo taču pavasaris jau sācies un visur jau plaukst un zaļo pumpuri.
Vai tas bija cīruļputenis? Nezinu, jo sniegs krita lēni un mierīgi, kā parasti ziemas vakaros snieg.
Vai jūs vakar pamanījāt sniegu jūsu pusē???
Sandra Voitkāne
Jā, Ilzīt- sniegs tiešām bija liels, laikam jau mazliet uz mūsu pusi vairāk, jo Rīgā tik daudz nebija...😃
Mums putenis nebija, sniegs krita ļoti lēnu un lielām pārslām....")
Jā, mums laikam nebija tik daudz sniedziņš kā Ilzei, bet pārsteigums bija liels, ka ne no šā ne no tā viss vienā sniegā...😃