25.04 17:00-18:30
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 11
Šodien, 13.martā, ilggadīgais bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks, kurš nu jau atstāj savu posteni, bija aicinājis uz neformālu sarunu, lai īsi pakavētos pie padarītā un pārdzīvotā šajā laikā, kā arī ieskicētu perspektīvas ģimeņu un bērnu jomai šodienas politikas kontekstā.
Uzsākot darbu pie ministrijas izveides 2002. gadā, tika apzinātas lietas, kas valstī ģimeņu un bērnu atbalsta jomā būtu jāsakārto:
1) ģimeņu un bērnu interešu atstāšana novārtā, valsts sociālajai politikai koncentrējoties galvenokārt uz ievērojami lielāku elektorātu – pensionāriem;
2) dzimstības katastrofālais kritums;
3) bērnu ārpusģimenes aprūpes sistēmas neefektivitāte, kā rezultātā bērni nonāca iestādēs faktiski bez izredzēm atgūt ģimeni vai iegūt tās vietā jaunu;
4) uzturlīdzekļu nesaņemšana no vecākiem, kuri nav iesaistīti bērnu aprūpē.
Visās jomās pēdējo gadu laikā ir panākts būtisks progress:
- Izveidots Uzturlīdzekļu garantiju fonds, kas ik mēnesi nodrošina ar valsts atbalstu 18’000 bērnu;
- Dzimstības veicināšana. Kopš 2001. gadā ir pieaugusi dzimstība par 24%.
- Bērnu aizsardzība. 2005.gadā tika izveidota Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija.
- Ģimenes dzīves kvalitāte. Ir uzlaboti dzīves apstākļi ģimenēm un veidota ģimenēm piemērota vide. Visā Latvijā izveidoti vairāk kā 40 bērnu rotaļu un attīstības centri (alternatīvas bērnudārziem), 26 ģimenes atbalsta un krīzes centri, vairāk nekā 400 rotaļu un sporta laukumi.
- Bāriņtiesu uzraudzība un metodiskā vadība. Pašreiz vairs nav iespējama situācija, kur bērna lieta bez tālākas virzības atrodas bāriņtiesā gadiem ilgi.
- Jaunatnes politika. Ir pieņemts Jaunatnes likums, kas ir pamats visai jaunatnes politikai valstī, ar ministrijas atbalstu un valstī darbojas 81 iniciatīvu centrs. 2004.gadā tādi bija tikai 2.
- Līdz ministrijas izveidei krīzes gadījumā bērni lielākoties pa tiešo nonāca iestādēs (bērnu namos) bez lielām cerībām atgūt ģimeni. Bērnu ārpusģimenes aprūpes sistēmā notikusi būtiska uzlabošanās pēc sfēras pārņemšanas no Labklājības ministrijas:
1) audžuģimenes: pirms pārņemšanas no LM bija 14 ģimenes ar 9 bērniem tajās, par to attīstīšanu neviens nerūpējās. Pašreiz Latvijā ir 340 audžuģimenes, kurās ievietoti 574 bērni, kuri citā situācijā dzīvotu bērnu namā;
2) bērnu skaits ārpusģimenes aprūpes iestādēs samazinājies par 30% kopš 2003.gada, samazinājies arī pašu iestāžu skaits;
3) adopcija – pirmo reizi vietējā adopcija pārsniegusi ārvalstu adopciju. Ja 2003.gadā vietējā adopcijā jaunas ģimenes ieguva 15 bērni, tad 2008.gadā tie bija jau 103 bērni;
4) tiek veidotas pusceļa mājas bērnu nama jauniešiem, lai labāk viņus sagatavotu patstāvīgai dzīvei.
- Brīvpusdienas. Tās ir būtisks atbalsts sākumskolas bērnu vecākiem, nodrošinot bērniem veselīgu un regulāru uzturu, kā arī mazinot negatīvās diskriminācijas rašanos jau agrīnā vecumā. Plānots, ka no šī gada 1.septembra brīvpusdienas varētu saņemt arī 2.klašu skolēni, ja vien krīzes dēļ krietni netiks samazināti līdzekļi.
Ieguvumi, likvidējot Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministriju
Ekonomiskie ieguvumi īstermiņā, likvidējot pilnīgi visas funkcijas, būtu 17 miljoni latu. Tas nozīmē pilnībā pārtraukt uzturlīdzekļu izmaksu, bērnu ārpusģimenes aprūpes sistēmas tālāku pilnveidošanu. Vairs netiek izmaksāti pabalsti audžuģimenēm un adoptētājiem, ģimenes atbalsta sistēmas attīstība tiek apturēta, bērnu tiesību aizsardzības sistēma likvidēta, bāriņtiesu uzraudzības un metodiska vadība pārtraukta.
Protams, šādu scenāriju visdrosmīgākais ekonomists nevarētu ierosināt, bet tajā pašā laikā tikai šāds scenārijs dot kaut cik jūtamu ietaupījumu.
Atstājot padotības iestādes, bet likvidējot servisa funkcijas, ietaupījums būtu apmēram 700’000 latu. Vai tas glābs valsts budžetu?! Protams, ka nē!
Zaudējumi ilgtermiņā, likvidējot Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministriju
- Visu iestāžu zaudēšana;
- Bērni bērnu namos – attiecīgi izdevumi viņu uzturēšanai gan iestādē, gan pēc tam izdevumi sabiedrībai kopumā, daudzos gadījumos uzturot jaunus sociālos dienestu klientus;
- Iestrādes ģimenes atbalsta sistēmas pilnveidošanā – centri, apmācības programmas, konsultācijas utt. – netiks turpinātas.
Ieguvumi, ja ministrija tiktu saglabāta
Iedziļinoties šajā ministrijas likvidēšanas jautājumā un aprēķinot ieguvumus, ko rada ministrijas pastāvēšana, nākas secināt, ka katru gadu valstī būtu ieguvumi no ministrijas pastāvēšanas, ne tikai naudas tēriņi.
Piemēram, audžuģimeņu attīstībai valsts un pašvaldību budžetā ik gadu ļautu ieekonomēt 1,5 miljonus latu. Papildu ieguvumi nākotnē būtu arī jaunieši, kuri ir gatavi iekļauties sabiedrībā un nav nākamie sociālā dienesta klienti. Vidēji viens jaunietis nodokļos valstij samaksās savas dzīves garumā pie pašreizējām algām ap 50’000 latu. Izdotos ieekonomēt arī uz vietās adopcijas veicināšanu, katru gadu ieekonomējot 540’000 latu.
Skaitļi un nauda ir viena lieta, bet jāatceras, ka bērnu un ģimenes jautājumos svarīgs ir arī emocionālais un garīgais ieguvums. Bērnu un ģimenes lietu ministrija uzsākumi līdz šim valsts politikā netipisku pieeju problēmu risināšanai – darbs ar cēloņiem, nevis tikai sekām, piemēram, sadarbībā ar „Māmiņu Klubu” izdots Bērnu emocionālās audzināšanas DVD, kas ļāvis tūkstošiem vecāku labāk sagatavoties bērnu audzināšanas procesam.
Kas notiks tālāk?
Ainars Baštiks uzskata, ka pašreiz gan Latvija, gan arī citas valstis piedzīvo „vērtību krīzi”. Ja iepriekšējos gados aizrāvāmies ar materiālajām vērtībām, tad tagad tiek piedzīvota vērtību maiņa. Jāatzīmē, ka tas nenotiek tikai pie mums. No malas šķiet, ka visa Eiropa zaudējusi savu identitāti un noris sava ceļa meklējumi.
Pašreiz Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas funkcijas plānots pārvaldīt Ministru Prezidentam Valdim Dombrovskim, taču tuvākajā laikā plānots, ka Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas sektoru varētu pārņemt Labklājības ministrija. Tas, kas notiks tālāk, konkrētāk varētu būt zināms pēc nedēļas vai pusotras. A. Baštiks uzskata, ka jaunais Labklājības ministrs Uldis Augulis varētu izprast pašreizējās problēmas labklājības jomā, jo arī pats nāk no pašvaldības.
Tomēr bijušais ministrs iesaka, ka šīs funkcijas vajadzētu pārņemt pilnībā, nevis sīki sadrumstalot un sadalīt starp pārējo ministriju kompetencēm.
Līdzšinējais bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks (LPP/LC), kura vadīto ministriju tuvākajā laikā plānots likvidēt, jau nākamceturtdien, 19.martā, plāno atjaunot deputāta mandātu Saeimā un gatavojas kandidēt Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās.
Kā šorīt žurnālistiem atzina Baštiks, darbojoties EP, viņš varētu visas Eiropas līmenī cīnīties par ģimenes vērtību nostiprināšanu. "Man liekas, ka tā ir joma, kurā es daudzmaz kaut ko zinu," norāda bijušais ministrs.
Māmiņu Klubs aicina valdību padomāt – varbūt ministrijas likvidācija un pārveide nav labākais risinājums, kā gūt īslaicīgu niecīgu ietaupījumu, bet padomāt par nākotnes iespējām, jo galu galā – BĒRNI IR MŪSU NĀKOTNE!