Saeimas komisija rosinās pensiju piemaksas un vecāku pabalstus izmaksāt no valsts pamatbudžeta

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 24.novemebrī, vienojās aicināt Ministru prezidentu vairākus sociālā budžeta izdevumus pārcelt no sociālā budžeta uz valsts pamatbudžetu.

Deputāti izmaiņas rosina ieviest pakāpeniski no 2011.gada. Valsts pamatbudžets turpmāk varētu finansēt vecāku pabalstus un par darba stāžu piešķirtās piemaksas pie pensijas.

"Pensiju piemaksas un vecāku pabalsti ir labi domātas iniciatīvas, kas ieviestas laikā, kad sociālais budžets pildījās ar uzviju. Tas joprojām ir būtisks atbalsts gan ģimenēm ar bērniem, gan vecajiem ļaudīm. Taču patlaban, kad tik dramatiski samazinās iedzīvotāju veiktās sociālās iemaksas, sociālā budžeta uzkrājums kūst kā sniegs pavasara saulītē. Neko nemainot, jau tuvākajos gados būs iztērēts teju miljards latu," norāda komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

"Sociālais budžets finansē izdevumus, kuriem pretī nav sociālo iemaksu," komentējot izveidojušos situāciju, komisijas sēdē atzina deputāts Aigars Štokenbergs.

Kā deputātiem skaidroja Labklājības ministrijas pārstāvji, neveicot reformas sociālās apdrošināšanas sistēmā, šī budžeta deficīts 2030.gadā prognozējams piecu miljardu latu apmērā. Lai sistēma varētu finansēt pati sevi, atsevišķi pakalpojumi jāfinansē no valsts pamatbudžeta, kā arī no 2016.gada pakāpeniski jāpaaugstina pensionēšanās vecums, 2021.gadā sasniedzot 65 gadu robežu.

Analizējot situāciju sociālajā jomā, vairāki deputāti uzsvēra, ka sabiedrībā ir zudusi trauslā uzticība, ko gadu gaitā bija izdevies izveidot sociālās apdrošināšanas sistēmai. Kāpēc ticēt valstij un sistēmai, ja pensijas samazina, bet pabalstus ierobežo ar 350 latiem, jautāja komisijas deputāts Ainars Baštiks (LLP/LC). "Grūti runāt par tiesisko paļāvību, ja pensiju sistēma mainīta četras reizes un ja strādājošos pensionārus padzen no darba un viņi saņem algas aploksnē," norādīja Aigars Štokenbergs.

Pēc lēmuma, ar kuru no strādājošo pensionāru pensijām ietur 70 procentus, šādu pensionāru skaits sarucis no 70 līdz 30 tūkstošiem. "Bija diskusijas, ka šajās darbavietās varētu nākt strādāt jauni cilvēki, bet tas nav noticis. Tās stāv tukšas vai arī pensionāri strādā nelegāli," konstatēja komisijas priekšsēdētāja, norādot uz šī lēmuma nepamatotību.