Mīļumu saviem tuvākajiem un īpašākajiem cilvēkiem mēdzam izrādīt ne tikai ar pieskārieniem, apskāvieniem un bučām, bet arī ar vārdiem... Šķiet, nevienas mīļošas māmiņas leksika nav iedomājama bez mīļvārdiņiem.
Mīļvārdiņi var būt atvasināti no vārdiem, var neko nenozīmēt, būt draiski, rotaļīgi, sirsnīgi, labdabīgi ķircinoši u.t.t. Mīļvārdiņu teicēji iedvesmojas gan no dzīvnieku un augu pasaules, gan dabas parādībām, gan no ēdamlietām un visāda citāda veida avotiem:
* No dzīvnieku pasaules — zaķītis, kaķītis, runčuks, lāčuks, zaķausis, pelīte, peļuks, cālītis, balodītis, dūjiņa, bitīte, lapsiņa, zīlīte, zvirbulēns, susuriņš, kukainīts u.t.t.
* No augu pasaules — rozīte, ķimenīte, pumpuriņš, kaktusiņš, čiekuriņš, zīlīte, dillīte, zemenīte…
* Dabas parādību loks — saule, saulīte, zvaigznīte, pārsliņa, saulstariņš, lāsīte…
* No pārtikas groza — saldumiņš, cukuriņš, drupatiņa, klimpiņa, bulciņa, rausītis, speķrausītis, ,pelmenis, pupiņa…
* Anatomiskie — sirsniņa, peciņa, nabiņa, ķepainītis, samtvaidziņš, knīpausītis..
* Dažādas, arī neizprotamas izcelsmes — bosiņš, bubucītis, dūdala, čabulīts, ķipars, bubulis, puksis, bumbulīts, čunčuriņš, surkšķītis, čiepiņa, čumburītis,zelta gabaliņš, princesīte, bučmīlītis, susis, dūda, bimbucis, drostala...
Kad bija pavisam mazins,lidz gadam bija loti daudz dazadi milvardini,bet tagad palikusi zakitis,zvirbulits,rupucis,Maikucis,burunduks,pecina.
Bet kas ir smiekligi,ka pats vins sevi sauc par Begemotu 😃
Mēs savējo saucam par rausīti, dūdiņu, dūdaliņu.
Es savu meitiņu saucu par Knīpulīti
rausītis 😃
mes savu jaunako saucam par dusinu no varda rinaldins man ienaca prata rinaldusins
Viens otru saucam par mīļumiņiem, mīlīšiem, bet meitiņu lielākoties saucam par peļuku. Vakaros saucam par Peļuratoru (viņa mums ir miega peļu terminators...tas tādēļ, ka mums ir problēmas aiziet gulēt), kad ir kāda bēdiņa tad meitiņu saucu par Sirsniņu.
😀 Vēl puncī esot puiku saucu par punci runci. Tad nu tagad tas ir biežāk dzirdamais mīļvārdiņš no manas puses.
kaktusiņš 😀
mēs meitiņu saucam par zaķīti un zuzīti nez kāpēc 😀
Ui, mums mīļvārdiņu ir tik daudz... It īpaši tētim, viņš ir mīļvārdiņu izgudrošanas specs 😉 Kad meitiņa bija pavisam maza, dzīves pirmajos mēnešos saucu viņu par dūkalīti, pat nezinu, kur to vārdu biju dzirdējusi un vai tas kaut ko nozīmē. Bet dominē, protams, pelīte, zaķītis un saulīte, vai vienkārši meitiņa 😀
Puiku mēs saucam par Čalīti, kāpēc Čalītis? Atceros bērnībā manu brāli bieži vien sauca par čomu, man tas tā iepatikās ka nodomāju, kad man būs puika tad arī viņu saukšu par čomu. Beigās sanāca ka nevis čoma bet Čalītis, puika arī bieži atsaucas uz šo tā teikt mīļvārdiņu. Drauga radi bieži vien puiku dēvē par bosiki, bet nu tas tā... 😀 Mani mans mīļums bieži vien uzrunā kā Busju, tas mums jau no sākta gala tāds vārdiņš man, bet es attiecīgi savu vīrieti saucu par mīļumiņu (diezgan tradicionāls mīļvārdiņš 😉 ). Mūsu ģimenē nav vairāki mīļvārdiņi, pietiek ar tiem kas jau ir 😉