Prognoze: pamesto bērnu būs vairāk

Šogad divos mēnešos Rīgas Dzemdību namā jau ir pamesti septiņi jaundzimušie un divas mammas aizbēgušas, oficiāli nenokārtojot dokumentus par atteikšanos no bērna. Dakteri prognozē, ka 2010. gadā pamesto bērniņu būs vairāk nekā aizvadītajā gadā. Diemžēl tādas ir krīzes sekas.

Dzemdību nama galvenā neonatoloģe Ilze Kreicberga informē, ka 2009. gadā mātes atteicās no 31 bērna un sešas dzemdētājas no slimnīcas aizbēga paslepšus. "Tas nav saistīts ar bērnu veselības problēmām, bet gan lielā mērā ar ekonomisko situāciju," atzīst I. Kreicberga. P. Stradiņa universitātes klīniskajā slimnīcā situācija vismaz skaitļu ziņā ir labvēlīgāka – pērn mammas atteikušās no četriem bērniem, šogad no diviem. Viena no viņām savu mazuli atstājusi valsts aprūpē bērna veselības stāvokļa dēļ, bet otra jau dzemdību zālē pavēstījusi, ka zīdaini uz mājām neņems. Tomēr Stradiņos šādi gadījumi ir reti.

Dzemdību namā, kur, protams, pasaulē nāk daudz vairāk jaundzimušo, ārstiem gribot negribot jāsaskaras ar dzīves īstenību. I. Kreicberga vērtē, ka pat treknajos gados, piemēram, 2008. gadā, Dzemdību namā tika pamesti 13 bērni. Ja ģimenei ir sociālas un ekonomiskas problēmas, tad tā izlemj šķirties no bērna, lai cik labvēlīgi dzīves apstākļi būtu citiem valsts iedzīvotājiem.

Nebūt nav jāuzskata, ka jaundzimušos visbiežāk pamet jaunas meitenes. Tā rīkojas arī sievietes, kurām ir vairāk nekā 40 gadu un kuras neslēpj, ka nav spējīgas uzturēt vēl vienu muti. Jaunām meitenēm nereti ir bail pateikt vecākiem, ka viņiem gaidāms mazbērns, taču, ja šo vēsti uzzina vecvecāki, tad bieži vien situācija atrisinās labvēlīgi. Arī Stradiņos ar mammām runājoties, lai viņas nepieņemtu pārsteidzīgu lēmumu. Likumi pieļauj sešu nedēļu laikā pārdomāt pat tad, ja māte sākotnēji atteikusies no bērna audzināšanas.

I. Kreicberga piesauc ekonomisko faktoru, jo sievietēm trūkst naudas kontracepcijai, par abortu pat nerunājot. Viņa uzskata, ka valstij vajadzētu piedāvāt palīdzību šādām ģimenēm, jo tās ne vienmēr ir uzskatāmas par nelabvēlīgām. Nereti pie visa vainojams naudas trūkums un tikai. "Nav ko ēst pašiem, bail, ka nespēs izaudzināt bērnu, neziņa par nākotni," daktere uzskaita visbiežākos zīdaiņu pamešanas iemeslus. "Sociālā palīdzība šajā jomā ir balsts plankums. Ārzemēs, tajā pašā Amerikā, sievietēm palīdz, reizi trijos mēnešos iešpricē Depo provera [kontracepcijas līdzeklis, kura iedarbība ilgst trīs mēnešus] un neizliekas, ka seksa nav."

Viņa atzīst, ka uz ekonomiskā ārprāta fona dzemdību palīdzībai līdzekļi, lai arī samazināti, tomēr nav dramatiski apgriezti, tāpēc šī palīdzība Latvijā tiek nodrošināta. Tomēr vērojama bīstama tendence, ka valstī dzemdē mazāk. Jau 2009. gadā bija par 3000 dzemdībām jeb 15 procentiem mazāk nekā iepriekšējā. "Izskatās, ka šogad būs vēl mazāk," I. Kreicbergas prognoze neatklāj neko jaunu. Par tikpat retorisku var uzskatīt dakteres jautājumu: kas notiks tālāk?