Piektā daļa - uz bankrota sliekšņa!

Piektā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka atrodas uz bankrota sliekšņa jeb saskaras ar nopietnām finansiālām problēmām, savukārt gandrīz divreiz vairāk ir to, kuriem bankrota robeža iestātos pēc mēneša gadījumā, ja tiktu zaudēti regulāri ienākumi.

Vērā ņemami uzkrājumi jeb lielāki vai vienādi ar mājsaimniecības viena mēneša ienākumiem ir tikai 19% mājsaimniecību, savukārt 21% respondentu atzinis, ka krīzes dēļ savus ieguldījumus jau iztērējuši, bet 17% no "krājējiem" tos tērē šobrīd. Krīze visvairāk skārusi vidējo paaudzi, cilvēkus vecumā no 35 līdz 54 gadiem, kas lielā mērā skaidrojams ar situāciju darba tirgū un aizņēmumu struktūru.

Lielākajai daļai jeb 55% mājsaimniecību ne tikai nav naudas uzkrājumu viena mēneša ienākumu vai lielākā apmērā, bet tādi nav bijuši arī pirms krīzes. Kā norāda pētījuma autori, tas izskaidro cilvēku nepatiku un neizpratni par aizgājušo trekno gadu vai saldās dzīves pieminēšanu.

Kopumā dažāda veida parādsaistības ir 56% iedzīvotāju, no kuriem lielākā daļa ir kredīti vai līzinga maksājumi. Vēl pie tipiskākajām saistībām minami parādi citām privātpersonām vai nenomaksāti rēķini. Lielākā daļa iedzīvotāju, kuriem ir parādsaistības, bet nav iekrājumu, ir to vidū, kuru ģimenēs ir bērni līdz 18 gadu vecumam, un tieši šos cilvēkus no bankrota šķir nepilns mēnesis. Pētījuma autori to skaidro ar objektīvu nepieciešamību un grūtībām, iekārtojot savu dzīvi, iegādāties dzīvesvietu, automašīnu.

Trešajai daļai Latvijas iedzīvotāju nav ne parādsaistību, ne arī uzkrājumu. Savukārt 10% nav parādu, bet ir uzkrājumi, un visvairāk šādu cilvēku ir vecākās paaudzes, 55 līdz 74 gadus vecu cilvēku, vidū.

Statistiski vidējo Latvijas iedzīvotāju no bankrota šķir vidēji mēnesis un 12 dienas, noskaidrojuši pētījuma autori.

Vien katram piektajam aptaujas dalībniekam, zaudējot regulārus ienākumus, būtu pietiekami finanšu līdzekļi trim mēnešiem, savukārt tikai seši procenti respondentu norādīja, ka nopietnas finansiālas problēmas viņiem sāktos tikai pēc četriem vai vairāk mēnešiem.

Starp iemesliem, kādēļ tiek veidoti uzkrājumi, dominē ietaupījumi nebaltām dienām (darba zaudējums, slimība), nepieciešamība atlikt naudu lielākam pirkumam vai izdevumiem. Būtiski, ka mūsu sabiedrībā gandrīz piektā daļa iedzīvotāju veido uzkrājumus, lai vajadzības gadījumā palīdzētu bērniem, vecākiem vai citiem radiniekiem.

Pētījuma autori secinājuši, ka krīzes pārvarēšana nevar balstīties tikai uz lēmumiem, kuru iespaids parādīsies vidējā un garā termiņā. Bankrota sliekšņa indeksa rādītāji demonstrē, ka nepieciešama gan pašu cilvēku dinamiska rīcība, gan arī aktīvi lēmumi valsts un tautsaimniecības politikas jomā.

Avots: Latvijas krājbankas pētījums