Pasīvā smēķēšana palielina risku palikt kurlam

Pasīvā smēķēšana palielina risku palikt kurlam

11. May 2012, 18:22 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Jauns pētījums liecina, ka pasīvā smēķēšana jauniešiem tīņu gados ievērojami paaugstina risku zaudēt dzirdi. 

 

Pētījuma veicēji, kas apsekojuši vairāk nekā 1500 amerikāņu jauniešus vecumā no 12 līdz 19 gadiem, atklājuši tiešu saikni starp pasīvo smēķēšanu un dzirdes pasliktināšanos, turklāt, jo lielāka tiešā cigarešu dūmu ietekme, jo negatīvāks iespaids tiek atstāts uz ausī, vēsta BBC.

 

Pagaidām gan nav zināms, cik lielā mērā ausis jāpakļauj cigarešu dūmiem, lai dzirde tiktu bojāta, taču ir zināms, ka dūmi paaugstina vidusauss infekciju risku. Tāpat pētnieki uzskata, ka pasīvā smēķēšana nelielā, taču nozīmīgā apmērā ietekmē asinsriti ausīs.

 

Ņemot vērā šīs atziņas, kā arī citus sen zināmus faktus par pasīvās smēķēšanas nodarīto kaitējumu veselībai, speciālisti iesaka, cik vien iespējams, izvairīties no cigarešu dūmiem.

 

"Mēs jau no saviem pētījumiem zinājām, ka aktīvā smēķēšana tiešā veidā ietekmē dzirdes zudumu. Tas savukārt liek domāt, ka arī bērni, kas pakļauti cigarešu dūmiem, var ciest no dzirdes pasliktināšanās," saka biedrības Rīcība pret dzirdes zaudēšanu (Action on Hearing Loss) pārstāvis Ralfs Holmss.

 

Dzirdes pasliktināšanos var novērst

 

Pētījuma vadītājs Anils Lalvani no Ņujorkas universitātes Medicīnas skolas norāda, ka ir būtiski novērtēt smēķēšanu sabiedriskās vietās, kā arī mājās. "Tāpat ir svarīgi neatstāt bez ievērības savu bērnu veselības un dzirdes pārbaudi."

 

Pētījuma rezultāti rāda, ka 40% no 800 jauniešu, kas bijuši pakļauti pasīvajai smēķēšanai, konstatēta dzirdes pasliktināšanās. To 750 bērnu vidū, kas nav bijuši pakļauti cigarešu dūmiem, dzirdes pasliktināšanās konstatēta 25%.

 

Vienlaicīgi noskaidrots, ka tikai retais no cietušajiem jauniešiem pats apzinājies dzirdes pasliktināšanos. Vieglas izmaiņas cilvēks var arī nepamanīt, taču dzirdes testi uzrādījuši problēmas ar augstas un zemas frekvences skaņu uztveršanu.

 

Šādas izmaiņas skaņu uztveršanā parasti nāk ar vecumu un ir raksturīgas arī bērniem ar iedzimtu kurlumu. Pētījuma līdzdalībnieks Maikls Veitsmans, ka šādiem bērniem varētu būt grūtības sekot līdzi mācību stundās stāstītajam un viņi varētu tikt nepamatoti tikt uzskatīti par problēmbērniem.

 

TVNET

Foto: Reuters/Scanpix