Par piedalīšanās radio raidījumā

Aizvakar, ja klausījies radio, dzirdēji, ka Māmiņu Kluba radio raidījumā piedalījās aktīvā māmiņa Ilze Bērziņa. Lasām, kā viņai gāja!

Padalīšos ar saviem iespaidiem, kādus sajutu braucot pirmo reizi uz radio. Satraukums manī virmoja jau no tās dienas, kad man palūdza aizbraukt uz šo Māmiņu kluba radio un piedalīties raidījumā.

Pirmdien no paša agra rīta pamodos ar satraukumu, aizvedu vecāko meitiņu uz dārziņu pie kura aug kastanis, tad mazliet palasījām kastaņus, bērniem ļoti patīk šī procedūra. Sabučoju, atvadījos, kā katru rītu pamāju ar roku un devos mājās, bet domas bija pie raidījuma. Diena paritēja ļoti ātri.

Izbraucu no mājām jau 13.38 ar sabiedrisko autobusu, izkāpjot centrālajā stacijā, mani mocīja doma, ka tik es atrastu pareizo māju, bet to man ļoti labi palīdzēja izdarīt mana labā draudzenīte ar savu mazo mīļo 5 mēnešus veco dēliņu. Viņi man noņēma visu satraukumu, kas mani murcīja. Pastāvējām pie Latvijas radio ārdurvīm parunājos ar draudzenīti un ik pēc minūtes vēroju pulksteni, kad vajadzētu zvanīt, jo bija noteikts 14.55 zvanīt Loretai, tā nu es arī darīju, atnāca smaidīga, jauka sieviete uzveda mani otrajā stāvā, kur mani jau gaidīja vēl 4 smaidīgas sejiņas, raidījuma vadītāja- Kristīne un Elīna, Anna un viņas superīgā Alisīte. Mazliet apsveicinājāmies un devāmies iekšā tajā telpā, kur ir mikrofoni, austiņas, podziņas, bet tomēr biju to visu iedomājusies savādāk.

Kamēr Kristīne centīgi pārlasīja tekstu, es vēroju ziņu diktoru, kurš tik ļoti mierīgā balsī lasīja ziņas, nez kāpēc biju iedomājusies, ka ziņas tiek ierakstītas un palaistas ik pa stundai atkārtojums, bet redziet ne vienmēr notiek tā kā esam iedomājušies.

Ik pa laikam pasmaidīju Alisītei, kura uzvedās visu raidījuma laiku burvīgi, ik pa laikam iedzerot morsiņu, paspēlējoties ar mammas Annas krellītēm un atkal padzeroties morsiņu.

Skatījos tai lielajā elektroniskajā pulkstenī un domāju, tūliņ Tev, Ilze, uzdos jautājumu...

Pienāca laiks, Kristīne mierīgā balsī izlasīja ziņas un arī sazvanījās ar cilvēkiem. Es vienmēr esmu apbrīnojusi cilvēkos to svēto mieru, īstenībā jau nemaz nebūtu jāsatraucas, bet tomēr nez no kurienes manī uzrodas tas satraukums, un uzmetas zosāda un raustīšanās balsī un doma, ka tik es kaut ko nesajauktu... Tagad tas viss liekas smieklīgi, ļoti smieklīgi.

Tā nu pienāca Kristīnes jautājums, ja godīgi, tagad rakstot pat neatceros, ko viņa uzdeva, es vienkārši runāju par to, kas man patīk un ko es protu. Kad es adu, tas manī attīstās, es neko nerasēju, nezīmēju, kā to dara dizaineri, es vienkārši radu un tas skaitums rodas no diegu kamoliņiem un adatām. Šo domu es mēģināju pasniegt arī raidījuma ēterā, tas laikam gan tik gludi neizdevās...

Vienā brīdī manī kaut kas noklikšķēja un sajuka vārds un mani pārņēma sajūta, ka jāmēģina atrast cits vārds, mazliet pastostījos, bet domāju, ka visā visumā tiku galā forši.

Man ļoti patika Elīnas atbildes, viņa kā sāka mierīgā balsī runāt tā arī turpināja un Annai bija ļoti līdzīgi. Šim raidījumam ļoti piestāvēja Alisīte, viņa piešķīra tiešām Māmiņu kluba noskaņoju, ar savu mazo runu un ik pa laikam ar neapmierinātu iesaucienu, tas noteikti bija vajadzīgs.

Esmu pateicīga par šo iespēju, jo atradu sev vēl vienu iespēju ievietot Elīnas portālā savus darbiņu, ko noteikti, jūs meitenes, arī varat darīt.

Sajūtas kolosālas, jo pārņem sajūta, ka diena pavadīta lietderīgi. Man tomēr šis ir notikums, jo esmu izdarījusi ko jaunu un kolosālu.

Paldies Māmiņu klubam par šādu kolosālu iespēju!