Nedēļas nogale bez Elizabetes

Pirmās brīvdienas bez Elizabetes.

Būtu mazliet egoistiski teikt, bet es patiešām ļoti vēlējos atpūsties no savas mazās peciņas, baudīt mirkli un mazliet aizmirsties, kad pirmām kārtām esmu māte, šo nedēļas nogali man bija tāda iespēja, kuru es ar pilnu krūti centos arī izbaudīt.

Sestdien Latvijā atzīmēja Ģimenes dienu, par godu šim svarīgajam notikumam ne tikai Jelgavā, bet arī citviet Latvijā tika organizēti un rīkoti dažāda veida izklaides pasākumi.

Ģimenēm bija iespējas visiem kopā baudīt jauko pavasara saulaino laiku, bet vakara pusē apmeklēt Muzeju nakts pasākumus, kas arī, zīmīgi, notika naktī no 15.05. uz 16.05.

Tad tieši šais brīvdienās- Elizabetes tētis man uzdāvināja dienu bez meitas, jo Elizabetes mamma bija viena no tiem, kas organizēja ģimenes dienas pasākumu "Kalnu Būriņos".

„Kalnu Būriņi”- vieta pati ir ievērības cienīga, māja celta 1830. gadā kā mežsarga sēta. Tā veidota etnogrāfiskā guļbūves tehnikā ar krusta pakšiem, un vismaz Jelgavas apkaimē tai otras līdzīgas nav. 1965. gadā ēku restaurēja un uzlika jaunu jumtu, joprojām saglabājies tās sākotnējais plānojums. Te viss ir īsts. Istabā atrodas 19. gs. beigu un 20. gadsimta sākuma mēbeles, sadzīves priekšmeti, smaržo zāļu tējas un latviskos svētkos var nobaudīt mājas alu. Tagadējais māju saimnieks (no 1949.gada) Imants Freidenfelds izveidojis dārzu ar vairāk nekā 200 Latvijas un citu pasaules daļu kokaugu sugām, kas zaļo un zied no agra pavasara līdz vēlam rudenim. Un mums bija iespēja šeit jaukā pavasara sestdienā kopā nosvinēt ģimenes dienu.

Bet vakarā, kad saule jau norietēja izmantojām Muzeju nakts piedāvātas iespējas, kur pirmoreiz iekļaujoties Muzeju nakts gaitās, Jelgavas pils vēra savas durvis nakts stundā.

Jelgavas pils galminieki 16.maija nakti aicināja pavadīt nomodā un viesoties vēstures atspulgiem bagātajā Krievijas galma arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli pirms 270 gadiem celtajā Jelgavas pilī.

Par godu LLU 70 gadu jubilejai un aizritējušai pils 270 gadu jubilejai pils saimnieki šogad pirmo reizi iesaistījās starptautiskajā akcijā Muzeju nakts pils vārti tika atvērti ar vadmotīvu ‘’Jelgavas pils pirms 270 un 70 gadiem - no hercoga līdz studentam’’.

Pils vēstures muzejā notika pieņemšana un parakstīšanās viesu grāmatā pie Hercoga - agrākā Zemgales hercogistes hercoga Ernsta Johana Bīrona līdzinieka, kurš stāstīja par vienu no izcilākajiem Latvijas arhitektūras pieminekļiem, kas bijis gan Livonijas ordeņa bruņinieku mājvieta, gan hercogu rezidence. pils dienvidu kolonādē lielajā ekrānā varēja noskatīties filmu par Jelgavas pils jubilejas svinībām.

Seno gadsimtu elpu palīdzēja sajust arī mūki un laimes dālderu kalējs, kas ikvienam ļāva izkalt savu veiksmes monētu. Par piemiņu varēja saņemt arī savu fotogrāfiju no prasmīgā galma mākslinieka. Bet pavasara smaržā ieskautajā pils pagalmā viesus ar tasi tējas un gardu pilsbeķerejas cepumu cienāja pāži un izklaidēs galma dāmas.

Bet svētdien es apmeklēju Nacionālā teātra izrādi Teātra Žurka, kur pati Žurka ir saprotusi, cik milzīga nozīme ir inovatīvai domāšanai un pareizi noorganizētai pozitīvisma kampaņai.

Tas bija labs punkts šai nedēļas nogalei. Un ierodoties mājās- pēc manis bija paspējusi sailgoties mana meitiņa... :)