Mums vēl joprojām nesanāk! Kā tas izdevās jums?

saulux10 29. Oct 2011, 11:20

Paldies arī pārējām meitenēm par viedokli.būsim pacietīgi un kad būs rezultāti ar uzviju,tad padalīsimies ar jums.😉

saulux10 29. Oct 2011, 11:11

piečurātas bikses un paklāji mums jau ir 😃 Paldies,būsim pacietīgi😀

saulux10 29. Oct 2011, 11:06

es gribētu lai mazā jau kad ies dārziņā pati mācētu uz podiņa iet,tas jau būs aprīlī 😀

taschinka 29. Oct 2011, 08:51

Cik dzirdu no māmiņām,tad meiteēm lielāki iebildumi pret podiņu nekā zēniem.

Nu mēs par to daudz runājām, bet Elīza nelikās to dzirdam, lai gan lelli sēdināja. Pati neparko. Atsāku strādāt vasarā tad viņu pieskatīja lielais brālis un māsa. Pirmajā dienā pārnāku no darba un skatos, ka podiņš pilns. Prasu dēlam, kā iemācīja mazo māsu uz podiņa iet?! Viņa esot izkāpusi no gultiņas un aizskrējusi uz podiņa. (Viņai bija 1.10 gadi. Pa nakti jau labu laiku gulēja bez autiņbiksītēm) Kopš tās dienas bez problēmām. Lai veicas!

Oi, to droši vien izdosies sarunāt, kad otro bebi gaidīsim, vai būs jau sagaidīts. 😃
Tā brīvā laika nu ir tīīīkkk maz!

Starp citu, tā bilde, kur pods kā braucamais -diez cik ērti to ir izliet?!? 😃
Man jau tomēr liekas, podam ir jābūt podam, nevis rotaļlietai! 😀

Pieļauju domu, ka visa tā stīvēšanas ap poda lietām ir stresiņš, kas laužas mazajam cilvēkam laukā. Pie auklītes jau it kā viss labi, patīk tur, bet tās tomēr ir svarīgas izmaiņas mazā cilvēk dzīvē un šī bremze uz lietu, kas jau bija aizgājusi, un sanāk tās slapjās bikses biežāk kā iepriekš!
Galvenais neķert stresu un atbalstīt mazo slapinātāju jebkurā gadījumā! 😀

Meita pie podiņa tika ap 11 mēnešu vecuma, tad nu iepazinās kas tā pa lietu, bet visa darīšana podiņā bija mana iniciatīva un vaktēšana, ne meitas.
Tāda nopietnāka saprašana meitai pašai nāca vasarā 1.7 vecumā. Vasaras pēdējos pāris mēnešus pampji tikai lietoti pārsvarā tikai naktī, meita prasījās uz podiņa un vecāki priecīgi.
Bet ar septembri, kad atgriezos darbā, autiņbiksītes sākām lietot vairāk, jo mazā pa dienu dzīvojas pie auklītes, kur tusē vēl ~ 8 bērņuki un negribējās auklīti apgrūtināt.
Redzu ka meitai ir saprašana, par to ka pampis ir un es te tā forši tagad pačurāšu...
Pagaišajās brīvdienās pirmo reizi meitu atstājām pa nakti pie omes, kamēr paši bijām kultūras izbraucienā uz Liepāju, atbraucot secināju, ka mazais malacis abu dienu laikā dzīvojoties bez autiņbiksēm, nebija bikses piečurājsi ne reizi.
Tad nu izlēmu, ka jārunā ar auklīti, lai pa dienu Elžuks dzīvojās bez pampja, tas tiek uzvilkts tikai laukā ejot un uz čuču, pie auklītes viss labi, varbūt reizi dienā sanāk slapjas bikses, bet mājās ir brīnumi: pods tiek ignorēts un paliek nikna, kad saku vai uz podiņa nevaig pasēdēt... Nē, nē... un pēc pāris minūtēm bikses pilnas.
Vispār meitai ir pietuvojas tā sauktā divgadnieku krīzes vecums. 😀
Sarunāt vairs nevar neko, ģērbties nepatīk, matus pīt, tas vispār ir kaut kas šausmīgs.
Un ir jauns teksts parādījies: "Mammu beidz! Tēti beidz!" tas tiek teikts, kad jātaisās no rīta, jāģērbjas mati jāķemmē.
Bet nu visas krīzītes jau sākas un izbeidzas! 😀

taschinka 28. Oct 2011, 18:56

Es teikšu jums nevis JAU 1,2 bet TIKAI,tas taču tikai tas vecums,kad iepazīstās ar podiņu nevis jau iet un dara un visu saprot ko dara.

par podiņiem domāju tā,ka labāk ir visparastākais,jo tas ir darīšanu nokārtošanai nevis rotaļāties ar to.

esmu jau iesūtījusi rakstu par sava dēla iepazistināšanu ar podinu un kā mums ar to gāja,bet īsumā:
10 mēnešu vecumā iepazinās,uz gadiņu mācēja jau kakāt podā,bet bija arī reizes,kad nesanāca,uz 1,8 gadiem jau saprata arī čurāšanu,bet tā kā tas notiek ļoti bieži,tad arī grūtāk kontrolēt.Uz 2 gadiem jau dēls ļoti labi mācēja iet uz podiņa,bet pilnīgi no pamperiem atteicāmies uz 2,4 gadiem,arī ejot laukā,bet vienīgi uz nakti gan vēl lietojām,jo dzēra daudz,gulēja ciešā miegā un uz 2,9 arī pa nakti iemācījās celties un prasīties uz podiņa.
Pēc 2,9 gadiem vairs nekad nav bijuši negadījumi ar slapjām biksēm.

Mums vasarā bija 1,2 un biju nolēmusi pamazām sākt podiņmācību. Taču situācija tāda pat kā jums, uzreizlec nost, kājas sasprindzina, nevar uzsēdināt, veinvārdsakot, bērns ļoti protestēja.
Tad es vienkārši mēnesi noliku podu malā. Negribēju stresināt bērnu.
Sākās rudens, sāku ik pa laiciņam sēdināt. Tagad mums 1g. un 5 mēn. un bērns pats jau sāk izrādīt interesi par podu, skrien pakaļ uz vannasistabu, sēd ar prieku un ar prieku aplaudē par katru mazo veiksmīti.
Ja mazajai nepatīk, nevajag. Ar laiku iepatiksies.

Mieru,tikai mieru!!Bērniņš vēl mazs!Manējais ap tādu vecumu kliedza,kad uzliku uz poda.
Interesi par podu,pats sāka izrādīt ap 2 gadiem.Tagat smuki ejam 😀

princesemince 28. Oct 2011, 15:28

kad bērns būs gatavs, podam nebūs nozīmes 😀
un visātrāk un nervus mazāk traumējoši visiem izdodas, jau tuvāk 2 gadu vecumam (> 1,🤓1,9g).

Nevajag galvenais tā iespringt uz to čurāšanu. Sākumā lai paspēlējas ar podiņu, pierod. Mums kādus 3mēn vnk istabā stāvēja tas podiņš, līdz sākām izmantot. Un tā kārtīgāk sāku mācīt kad bij 1g10mēn, liekas ka tad vairāk bērns saprot, ko tas nozīmē un kas jādara. Sākumā būs piečurātas bikses un paklāji, ar to jārēķinās. Labāk likt biežāk uz podiņa ik pēc pusstundas, kamēr sanāk, nekā apsēdināt un tad gaidīt 10min, kad nu būs.
Un domāju ka labāk atstāt to pašu podiņu kas ir, jo paies laiciņš un bērns jau gribēs iet uz lielo podu! Mums mazais podiņš čurāšanai un uz lielā poda (ir speciāls tāds paliknis,kā mazais podiņš, ko liek virsū lielajam) tad uz tā kakāt, lai nav vecākiem tur jāķēpājas daudz.. 😀
Lai veicas, un nesteidzaties! 😀

mamma27 28. Oct 2011, 14:57

Mums tā ritīgi tikai 2,5 gados izdevās. Divos gados sāka iet uz poda. Bet pa vasaru staigājām bez pampuča un palēnām viss izdevās.