Medicīnas iestādes mēdz prasīt naudu grūtniecēm par valsts apmaksātiem pakalpojumiem

Medicīnas iestādes mēdz prasīt naudu grūtniecēm par valsts apmaksātiem pakalpojumiem,  ziņo telekompānijas LNT raidījums "Top 10".

Laikā, kad demogrāfiskas situācijas dēļ valstij būtu jāatbalsta ģimenes, kuras izvēlas laist pasaulē bērniņu, sastopami gadījumi, kad medicīnas iestādes, lai izdzīvotu, iekasē naudu, kā vien māk, un maksa tiek prasīta pat no grūtniecēm, kurām valsts garantē bezmaksas veselības aprūpi.

Atsevišķas medicīnas iestādes pamanās iekasēt naudu par pakalpojumiem, kurus jau apmaksā Veselības norēķinu centrs, vai izfantazē vispārsteidzošākos nosacījumus, lai piespiestu topošos vecākus atvērt maku.

Mazās Patrīcijas Emmas māmiņa Jekaterina Ansone ir topošā mediķe, kura ļoti labi zināja, kas viņai grūtniecības laikā no valsts pienākas.  

Liels bija viņas pārsteigums, kad, ejot uz "Veselības namu - 5", kuram ir līgums ar Veselības norēķinu centru, viņai nauda prasīta arī pēc pirmās vizītes, kurā grūtniecība konstatēta, un pirmajām analīzēm, par ko Jekaterina samaksāja 4,5 latus. Arī nākamajos mēnešos viņai par analīzes ņemšanu no pirksta prasīti 45 santīmi, bet no vēnas - trīs lati.

"Kad prasīju, kāpēc, man paskaidroja, ka valstī krīze, tūkstot materiālu. Jāmaksā par stobriņu un darbu," stāstīja Jekaterina, piebilstot, ka laboratorijā reakcija uz norādi, ka viņai kā grūtniecei tomēr nevajadzētu maksāt, bijusi ļoti asa. "Man teica: "Ko Tu iedomājies. Tev taču nav veselības apdrošināšanas polises, vajadzēja apdrošināties!"."

Pēc šī vārdu pārmaiņas Jekaterina lūdza ārsti izrakstīt nosūtījumu uz laboratoriju, kur viņai nekas nebija jāmaksā.

"Veselības nama - 5" direktore Maija Brošas skaidrojums, kāpēc viņas vadītajā iestādē tiek prasīta nauda no grūtniecēm par laboratoriskajiem izmeklējumiem, ir sarežģīts. Nozīme esot gan tam, ka grūtniecei ģimenes ārsts esot citā veselības aprūpes iestādē, gan tam, ka "Veselības nama - 5" laboratorijā neveic sarežģītas bioķīmiskās analīzes. Tāpēc asins nodošana šeit uz vietas esot uzskatāms par papildu pakalpojumu.

"Valsts norēķinu centrs neapmaksā analīžu noņemšanu. Tāpēc grūtniecei tā ir kā papildu priekšrocība, ka viņa tepat var nodot analīzes un ka rezultātus saņemt tepat uz vietas viņas ārsts un viņai nekur nav jāiet," skaidroja Broša.

Veselības norēķinu centra pārstāvis Toms Noviks gan norāda, ka analīzes nodošanas process un tam vajadzīgie materiāli netiek dalīti sastāvdaļās. "Visas pacienta iemaksas tiek segtas no valsts budžeta līdzekļiem - gan analīzes, gan viss pārējais," akcentē Noviks.

Broša kategoriski noliedz, ka par veiktajām analīzēm galu galā samaksā gan paciente, gan valsts.

No Jekaterinas tika paprasīts arī lats par mātes pasi, ko apmaksā valsts. Kamēr "Veselības nama - 5" direktore norāda, ka nu jau kādu laiku viņas vadītajā iestādē par mātes pasi nav jāmaksā, "Top 10"   veiktā aptaujā ģimenes portālā "Cālis" atklājas, ka atsevišķās medicīnas iestādēs, kurām ir līgums ar Veselības norēķinu centru, pieprasītā summa par mātes pasi svārstās līdz pat desmit latiem.

Topošās māmiņas norāda, ka, lai iekasētu naudu no grūtniecēm, mediķu fantāzijai nav robežas. Kādai grūtniecei Talsos, kas gaidīja dvīņus, paziņots, ka valsts apmaksā ultrasonogrāfiju tikai vienam bērniņam un par otru jāmaksā vecākiem pašiem. Dobelē ārsti prasījuši desmit latus no ģimenes par vīra klātbūtni ultrasonogrāfijā. Nauda prasīta arī par vizītēm saistībā ar grūtniecību pie speciālistiem ar ģimenes ārsta nosūtījumu, kā arī par bērna sirdstoņu klausīšanos ar aizbildinājumiem par pārsniegtām kvotām.

"Reizēm mediķi dara to, kas ienāk prātā," atzīst Veselības inspekcijas direktors Egils Harasimjuks, kurš šos ārstu pieprasītos maksājumus dēvē par nepamatotiem.

Saistībā ar apšaubāmiem pieprasījumiem grūtniecēm maksāt par sniegtajiem pakalpojumiem Veselības inspekcijā šogad saņemtas 11 rakstiskas sūdzības un 26 zvani. Piecos gadījumos veselības aprūpes iestādēm nauda - kopā 216 lati - grūtniecēm ir bijusi jāatmaksā. Pret vienu iestādi, kuras vārdu Harasimjuks atsakās minēt, ierosināta administratīvā lieta.

Tikmēr Rīgas Stradiņu Universitātes pasniedzēja Solvita Olsena uzskata, ka pret šādiem gadījumiem, kad no grūtniecēm par pamatpakalpojumiem tiek pieprasīts līdzmaksājums, ir jāvēršas daudz skarbāk, proti, jāiestājas kriminālatbildībai. "Nav jau svarīgi, vai tie ir santīmi vai 500 lati, tā ir divkārtīga naudas prasīšana par to pašu pakalpojumu," uzsver Olsena.

Lai izbēgtu no situācijas, kad grūtniecei jāmaksā nepamatoti, valsts institūcijas aicina pašas topošās māmiņas sekot līdzi, par ko nauda tiek prasīta un, ja nepieciešams, meklēt palīdzību inspekcijā vai Veselības norēķinu centrā.

Pēc Olsenas domām, tas ir absurds, ka medicīnas iestādes godaprāts jāizsver pašai grūtniecei. Minētie gadījumi labi parādot, ka kāds īsti labi nedara savu darbu. "Veselības ministrija nenodrošina kontroli, arguments, ka grūtniecei pašai visam jāseko līdzi un jāsniedz sūdzība, ir prettiesisks no valsts tiesību viedokļa," uzskata eksperte.

Veselības ministrija atzīst, ka tai nav citas alternatīvas, kā izskaust nelikumīgu naudas iekasēšanu, kā vien Veselības inspekcija.  

Tai, savukārt, nepietiek resursu, lai veiktu pārbaudes visās medicīnas iestādēs bez konkrētām sūdzībām.

LETA