Mammas gaida valsts atbalstu

Visu pazīstamāko partiju un apvienību programmās pirms vēlēšanām bija ierakstīts, ka jāatbalsta ģimenes, kurās aug bērni, kuras plāno ģimenes pieaugumu.

Runa bija gan par nodokļu sloga mazināšanu, gan neapliekamā minimuma palielināšanu un nepieciešamību saglabāt vecāku un ģimenes pabalstus vismaz pašreizējā līmenī.

Sievietes pirmsvēlēšanu laikā bija dzirdējušas arī citas, sliktākas ziņas, proti, par iespējamo plānu noņemt ģimenes valsts pabalstu tām ģimenēm, kurām ir ienākumi, to slieksni nedefinējot. Mērķis - ietaupīt, konsolidējot sociālo budžetu. Māmiņas atcerējās arī citus jau likumā noteiktus valsts pabalstu ierobežojumus. Tie attiecas uz maternitātes un vecāku pabalstu.

Inese Rieksta ir jaunā māmiņa, kurai ir augstākā izglītība. Ineses meitiņai Tīnai ir gads un pieci mēneši. Mamma audzina bērnu un tikai plāno atgriešanos darba tirgū.

"Kad devos pirmsdzemdību atvaļinājumā, situācija bija labāka, valsts atbalsts šķita stabilāks. Saņēmu bērna piedzimšanas pabalstu, labu māmiņalgu, arī maternitātes pabalsts bija augsts. Šīs naudiņas rada materiālo stabilitāti ģimenei un dod iespēju māmiņai vismaz šo pusotru gadu pavadīt mājās kopā ar bērnu," analizēja Inese Rieksta un piebilda: "Man liekas godīgi, ja, mammai aizejot pirmsdzemdību un bērna kopšanas atvaļinājumā, ģimene var paļauties uz valsts atbalstu. Galu galā, līdz Tīnas nākšanai pasaulē es tiešām biju daudz strādājusi, maksājusi arī samērā lielus nodokļus. Tāpēc jutos pelnījusi, ka vismaz gadu mana ģimene var nedomāt, kā iztikt. No māmiņu algas varēju pat nedaudz iekrāt. Tā kā pēc izglītības esmu psiholoģe, uzskatu, ka apmaksāts laiks, ko valsts atvēl bērnu kopšanai, ir ļoti mazs. Vismaz līdz divu gadu vecumam būtu jādod iespēja mammai būt kopā ar bērnu. Pusotru gadu vecs bērns ir par mazu bērnudārza apmeklēšanai, bet aukles algošana ir lielas izmaksas ģimenei."

Cēsniece Anta Kampenusa joprojām dzīvo kopā ar mazuli mājās. Meitiņa Alise ir 2,5 gadus veca.

"Es varētu atgriezties darbā, bet mana pārliecība bērnam līdz trīs gadu vecumam nav labākas sabiedrības par vecākiem. Kad Alise piedzima, nolēmām, ka vedīsim uz bērnudārzu tikai no trīs gadu vecuma. Apmeklējam nodarbības, uzskatu, ka neko meitiņa nebūs nokavējusi, ja bērnudārza gaitas sāks nākamajā rudenī. Domāju, ka man ar meitu ir izveidojusies cieša emocionāla saikne, un tas ir labi," tā Anta Kampenusa, kura kopā ar Alisi apmeklē mazuļu skoliņas "Brīnumzaķēns" nodarbības.

Arī Anta atsaucas uz drošāku sociālo situāciju, kāda bijusi 2008. gadā, kad dzimusi Alise. Vēl Anta nenoliedz, ka kopā ar Alisi var pavadīt tik daudz laika, jo par ģimeni finansiāli gādā tētis.

Gandrīz divus gadus vecā Jēkaba mamma Daina Eglīte- Antona stāsta, ka jau pirms gada atgriezusies darbā. Darba dienās Jēkabs ir kopā reizēm ar tēti, reizēm ar aukli.

"Esam izlēmuši, ka Jēkabs uz bērnudārzu ies tikai no trīs gadu vecuma. Mums ir laba auklīte. Paši plānojam darbu tā, lai vairāk būtu kopā ar dēlu. Kāpēc atgriezos darbā, kad Jēkabam bija desmit mēneši? Es biju nomainījusi darbu, sekoja interesants darba piedāvājums. Darba devējs bija atsaucīgs, strādāju pusslodzi. Tolaik vīram uz īsu brīdi nebija darba, es pieņēmu man doto iespēju. Taču, domāju, lielākā daļa mammu tikai tāpēc steidz atpakaļ uz darbu, līdzko bērns sasniedz gada vecumu, ka nav iztikas līdzekļu. Māmiņalga beidzas, līdz bērna divu gadu vecumam valsts atbalsts ir vien 38 lati mēnesī," tā Daina Eglīte - Antona.

Vajag vai nevajag valsts noteikto ģimenes pabalstu ģimenēm, kurās bērnus audzina abi vecāki, taču mammas plāno atgriezties darbā?

"Astoņi lati ir daudz vai maz? Manā situācijā astoņu latu trūkumu neizjustu kā valsts pāridarījumu, taču reizē arī būtu sašutusi. Manuprāt, ja vecāki strādā, maksā nodokļus, paši izglītojas, māca bērnus, tad vismaz šī niecīgā summaastoņi lati mēnesī - būtu taisnīga. Turklāt, ja ģimenēs ir vairāki bērni, tad tā jau var būt liela nauda," tā Inese Rieksta. Jaunās māmiņas Anta un Daina minēja, ka par astoņiem latiem var izdarīt iepirkumus veikalā, nopirkt bērnam papildu veselīgu produktu, iegādāties kaut ko no apģērba.

Mammas bija vienisprātis arī astoņi lati ir nauda, ar kuru ģimenes rēķinās.

Šīs mammas, kurām bērni jau tekalē savām kājām, bija arī vienisprātis, ka nav pareizi valsts atbalstu atņemt jaunajām ģimenēm, kurās vecāki ir izglītoti, joprojām strādā vairākos darbos, pelna un maksā nodokļus. Mammas sacīja: "Ir traki, ka valstī ir tik daudz trūcīgu ģimeņu, sarežģīti, ka augsts bezdarbs, bet ģimenes, kuru kopējie ienākumi pašlaik ir 600 - 800 latu mēnesī, nevar būt upurjēri. Galu galā, šīs ģimenes, plānojot bērnu, arī ir rēķinājušās ar konkrētu maternitātes un vecāku pabalstu, kurš jau tieši nosacīti turīgākajiem vecākiem ir samazināts."

Atkāpjoties no jautājuma par valsts finansiālo atbalstu ģimenēm, kurās aug bērni, "Druva" jautāja māmiņām, kāds valsts atbalsts vēl nepieciešams?

"Medicīniskā aprūpe bērnam ir bez maksas. Taču, ja bērns slimo, tad zāles aptiekā jāpērk par pilnu samaksu. Varbūt medikamenti par puscenu varētu būt pieejami arī bērnu ārstēšanai. Nav runas par sarežģītām, hroniskām diagnozēm. Dārgi ir visi medikamenti, kas vajadzīgi pat, ja ir vienkārša vīrusu slimība," sacīja Anta Kampenusa. Inese Rieksta norādīja: "Valstī runā par bezmaksas vispārējo izglītību, bet tie vecāki, kuriem bērni jāpalaiž skolā, zina, ka tā nav.

Izmaksu ir ļoti daudz. Vēl domāju, ka valstij būtu jānodrošina dažādu speciālistu bezmaksas pieejamība ģimenēm. Valsts atmaksā pakalpojumus, kad arī psihologam jau jācīnās ar sekām, piemēram, palīdzība vardarbībā cietušiem bērniem, mammām, bet vajadzētu valsts finansētu speciālistupadomdevēju konsultācijas. Iespējams, šāda palīdzība būtu vajadzīga arī vecākiem, kuri savus bērnus audzina vieni." Savukārt Daina Eglīte - Antona uzdeva pretjautājumu: "Vai valstij liekas, ka šai bērnu paaudzei noteikti ir jāuzaug lietotajos apģērbos? Bērnu apģērbi, apavi maksā ļoti dārgi. Vecāki maz pērk jauno, iepērkas humpaliņās."

Vēl mammas bija vienisprātis, ka valstī jāizveido tāda ģimeņu atbalsta politika, lai māte ar bērnu mierīgu sirdi varētu ārpus darba tirgus pavadīt vismaz laiku, kamēr mazais sasniedz divus gadus. Šajā laikā ģimenēm būtu jāsaņem arī apmierinošs valsts finansiāls atbalsts.

Mazāks maternitātes pabalsts

Ja darbnespējas lapa sakarā ar grūtniecību sākas šogad 3. novembrī vai vēlāk, tad maternitātes pabalstu piešķir 80 procentu apmērā no vidējās iemaksu algas un izmaksā arī ar ierobežojumiem. Piemēram, ja piešķirtā pabalsta lielums vienā kalendāra dienā ir līdz 11,51 latam (ieskaitot), tad jaunā māmiņa to saņem piešķirtajā apmērā. Griesti 350 lati mēnesī.

Ja piešķirtā pabalsta apmērs vienā kalendāra dienā pārsniedz 11,51 latu - par vienu kalendāra dienu izmaksā 11,51 latu un 50 procentus no piešķirtā pabalsta summas, kas vienā kalendāra dienā pārsniedz 11,51 latu.

Ierobežots vecāku pabalsts

Par bērniem, kas dzimuši pēc 2010. gada 2. novembra, vecāku pabalstu līdz 2012. gada 31. decembrim izmaksās ierobežotā apmērā.

Nosacījumi tie paši, kas attiecināti uz maternitātes pabalstu. Ja piešķirtais vecāku pabalsts vienā kalendāra dienā pārsniedz 11,51 latu, tad par vienu kalendāra dienu izmaksās 11,51 latu un 50 procentus no piešķirtā pabalsta summas, kas vienā kalendāra dienā pārsniedz 11,51 latu.

Vienkāršāk, ja jaunās māmiņas alga pirms došanās pirmsdzemdību atvaļinājumā pēc nodokļu nomaksas mēnesī pārsniedza 350 latus, tad, audzinot bērnu tā pirmajā dzīves gadā, dzīvojot mājās un nestrādājot, viņa saņems tā saukto māmiņu algu 350 latus mēnesī, plus pusi no tās summas, kas ierasti algas lapiņā bija virs 350 latiem.

Nemaksā strādājošiem vecākiem

Par bērniem, kas dzimuši pēc 2010. gada 2. maija, vecāku pabalstu piešķir un izmaksā tikai tiem darba ņēmējiem, kuri atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai negūst ienākumus kā pašnodarbinātie.

Tie vecāku pabalsta saņēmēji, kuri bērna kopšanas laikā neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, bet strādā vai gūst ienākumus kā pašnodarbinātie, un bērns ir dzimis līdz 2. maijam, vecāku pabalstu 50 procentu apmērā no piešķirtā pabalsta turpina saņemt, kamēr bērnam apritēs viens gads.

Minimāls ģimenes pabalsts

No 2009. gada 1. jūlija līdz 2012. gada 31. decembrim ģimenes valsts pabalsta lielums par katru bērnu ir astoņi lati mēnesī. Jāatgādina, ka Labklājības ministrija šādus grozījumus ģimeņu valsts atbalstam izstrādāja, sākoties straujai ekonomiskajai lejupslīdei Latvijā. Jāatgādina, ka iepriekš ģimenes valsts pabalsta lielums bija diferencēts atkarībā no bērnu skaita ģimenē.

Tieši par šā sociālā pabalsta piešķiršanas lietderību bija sākušās diskusijas 9. Saeimā, plānojot 2011. gada budžetu un meklējot izdevumu samazināšanas iespēju.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra

Druva