27.04 12:30-14:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 10
Māmiņu Klubs veicis jauno ģimeņu aptauju ar mērķi noskaidrot, kas pamudinātu izšķirties par vēl kādu bērnu ģimenēs un spētu paaugstināt dzimstību.
65 % aptaujāto atzina, ka tie būtu lielāki pabalsti, tieši finansiālais atbalsts no valsts puses. Vairāk nekā 40 % atzīmēja, ka uz vēl vienu bērnu ģimenē izšķirties palīdzētu ierobežojumu atcelšana strādājošajiem vecākiem.
Būtiski izšķiroša loma dzimstības pieaugumam būtu, ja veidotos labāka situācija darba tirgū, lielākas karjeras iespējas jaunajiem vecākiem – attiecīgi 37%
Bērnu dārzu pieejamību un neapliekamā iztikas minimuma paaugstināšanu par katru bērnu minēja trešdaļa aptaujāto - 33%
25 % aptaujāto vēlētos lielākus atbalsta pasākumus daudzbērnu ģimenēm 25%
Jaunajām ģimenēm palīdzētu arī izdevīgāki īres nosacījumi mājoklim 20%
Agrāks pensionēšanās vecums pievilcīgs stimulējošs pasākums izšķirties par vēl vienu bērnu šķita tikai 4%.
Citi atbalsta pasākumi 5%, piemēram, mazāka hipotekāro kredītu likme, bez maksas augstākā izglītība, sabiedriskā transporta atlaides
Kas visvairāk šobrīd attur ģimenes no vēl viena bērna radīšanas?
88 % aptaujāto atzina, ka nav drošības sajūtas valstī, nejūt reālu atbalstu ģimenei ar bērniem no valsts puses .
Par maz kopējo finanšu resursu ģimenē 68%
Bezdarba risks – baidās, ka nespēs atgriezties darba tirgū 45%
Sava mājokļa trūkums 32%
Ģimenes locekļu atbalsta trūkums –5 %.
Tas, ka nav nokārtojuši laulību attiecības juridiski 4%
Citi iemesli sastādīja 20%, no kuriem minēts arī hipotekāro kredītu lielais slogs; maza mājokļa platība; pārliecības trūkums, ka paliks dzīvot Latvijā.
Jautāti par to, vai vecāki zin, kādus atbalsta pasākumus paredzējusi valsts ģimeņu un bērnu atbalstam tuvāko gadu laikā, 40 % atzina, ka ir iepazinušies ar ģimenes valsts politikas pamatnostādnēm un plānotajiem atbalsta pasākumiem. 30 %, savukārt, ir pārliecināti, ka nekas nav plānots ģimeņu atbalstam, bet 23 % no aptaujātajiem kaut ko dzirdējuši, bet netic šo pasākumu īstenošanai. 4 % neko nezina un lielākoties uzskata, ka vienīgais plānotais pasākums ir pabalstu atcelšana pavisam.
Māmiņu Kluba aptaujā jautājām vairāk nekā 500 vecākiem ierosinājumus valstij ģimeņu atbalstam:
Pirmkārt, gan latviešu, gan krievu vecāku kopienās kā primārais faktors minēts darba tirgus nodrošinājums, lai cilvēki paši sevi un savus bērnus varētu uzturēt. Būtisks ir arī nodokļu slogs, tāpēc jaunajām ģimenēm varētu piemērot lielākus, jūtamus nodokļu atvieglojumus. Kā priekšlikums minēts arī mazināt nodokļus zīdaiņu, bērnu precēm, kas Latvijā ir dārgas.
Vēl joprojām nav atrisināta bērnudārzu rindu problēma. Ja šobrīd bērnu kopšanas pabalstu maksā līdz 1 gadam, bet vecāks nevar atgriezties darba tirgū, jo nav pieejams bērnudārzs, tad, visticamāk, viņš šo darba vietu pazaudēs, līdz ar to pakļaujot sevi ilgstošam bezdarba riskam. Ja bērnudārzu problēmu nav iespējams atrisināt (un, kā mēs redzam, tas nav iespējams jau ilgstoši), tad jāatrod iespēja, kā bērnu kopšanas pabalstus maksāt līdz divu gadu vecumam, kā tas ir kaimiņvalstī Lietuvā.
Negatīvi vērtēts valdības lēmums atceļot iespēju saņemt bērnu kopšanas pabalstu strādājošajiem vecākiem. Šobrīd tas ir atstājis negatīvu ietekmi, uz dzimstību, jo daudzi baidās izšķirties par vēl vienu bērnu ģimenē tikai dēļ tā, ka iespējams pazaudēt darbu un ienākumus. Cilvēkiem jāizšķiras – vai nu darbs un iespēja sevi uzturēt, vai nu bērns un trūcīgo statuss. Jāaprēķina, kādi ieguvumi un zaudējumi ir valstij, atceļot iespēju saņemt bērnu kopšanas pabalstu strādājošajiem – cik ir zaudēts nodokļos, jo šie cilvēki gadu vai pat vairākus vairs nestrādā, tātad nemaksā arī nodokļus valstij. Cik no tiem vairs neuzdrošinās radīt otro vai trešo bērnu, baidoties pazaudēt vienīgos ienākumus un darbu? Māmiņu klubs uzskata, ka pēdējo divu gadu laikā piedzīvotais dzimstības samazinājums ir tieši uz šī valdības lēmuma rēķina.
“Nenoteikt griestus pabalstiem, atjaunot noņemtos pabalstus. Ja pabalstu sistēma būtu tagad tāda, kāda bija, kad dzima mūsu pirmā meitiņa 2009.gada jūlijā, tad noteikti jau būtu otrā mazuļa gaidībās. Otru bērniņu šobrīd nevaram atļauties, jo tagad atgriežoties darbā no algas pusi atdodu privātajam bērnu dārzam, jo auklīte sanāktu vēl dārgāk”, tā kāda aptaujas dalībniece, māmiņa.
Ierosinājums samazināt sociālo nodokli tiem strādājošajiem, kam ir bērni, ir pozitīvi vērtējams fakts. Par katru nākamo bērnu jāparedz lielāks nodokļu samazinājums. Tā būtu motivācija maksāt nodokļus, nevis dzīvot uz pabalsta rēķina. Tomēr jārēķinās, ka ne visas ir pilnās ģimenes, ka ne visi vecāki ir strādājošie un ka bezdarba līmenis jauno ģimeņu vidū jau vairākus gadus ir augsts. Rezultātā jārod iespēja atbalstīt arī trūcīgās, nestrādājošās ģimenes, jo liela daļa no tādām radušās dēļ tā,ka izšķīrušās radīt bērnu.
Būtiski ir atbalstu bērnam turpināt uzsākot arī skolas gaitas- kā vecāki aptaujā min: jo lielāks bērns, jo lielāki izdevumi. Tāpēc ļoti svarīgi ir saglabāt brīvpusdienas skolās, vismaz līdz ceturtajai klasei.
Daudzbērnu ģimeņu atbalsts šobrīd ir tikai “uz papīra” – šo ģimeņu atbalstam, kas vēljovairāk ir krīzes situācijā, jānodrošina bezmaksas ēdināšana skolās, atlaides transportam, palīdzības kuponi bērniem nepieciešamo lietu iegādei- apģērbam, skolas piederumiem. Ļoti būtiski, lai saņemot atbalstu no valsts, daudzbērnu ģimenes tiktu definētas nevis kā trūcīgās ģimenes, bet patiešām tiktu atbalstīts un cienīts to statuss.
Kā pozitīvs faktors no vecāku puses būtu vērtējami dažādi, ne tikai finansiāli, atbalsta pasākumi ģimenēm ar bērniem – piemēram, atlaides kultūras pasākumos, ģimenes institūcijas un prestiža stiprināšana, bērnu interešu pulciņu un kvalitatīvas brīvā laika pavadīšanas iespējas pašvaldībās, bez maksas un visiem pieejama, vienlīdzīga bērnu veselības aprūpe, rehabilitācijas un bērnu sporta iespējas. Ne viss atbalsts slēpjas naudā, tomēr ar pliku demagoģiju un propogandu arī nepietiks, lai demogrāfijas rādītāji uzlabotos.
Jāsakārto arī jauno ģimeņu mājokļu jautājums – šobrīd daudzi nevar atļauties savu mājokli. Tāpat neprātīgi būtu aicināt jau tā uz trūcīguma riska robežas jaunos vecākus iegādāties mājokļus uz kredīta, pēc tam pakļaujot tos milzīgām, nenomaksājamām kredītsaistībām ar bankām. Jārada iespēja īrēt pirmo mājokli no pašvaldības par daudz izdevīgākiem nosacījumiem, daļēji kompensējot īlgtermiņa īres līgumus.
Vecāki būtiski uzsver stabilitātes sajūtu un ilgtermiņā pārredzamu valsts atbalstu ģimenēm. Kluba vecāki precīzi definē vadošo noskaņojumu ģimenēs:
“Radīt STABILU situāciju - vai pabalsti būtu mazi, vai lieli, mūsu ticību valdībai un valsts atbalstam sagrāva situācija, kad bērniņa gaidīšanas laikā 3 reizes mainījās saņemamā pabalsta apjoms. Mēs plānojam, tāpat kā valdība, tāpēc mums ir jāzina, ar ko rēķināties, un uz ko nevaram vairs paļauties. Ļaujiet cilvēkiem dibināt ģimenes un radīt bērnus, nebaidoties par to, ka valdība darīs visu, lai ar dažādām "sankcijām" šo tik dabisko procesu padarītu gandrīz neiespējamu. Konsekventa ģimenes atbalsta politika, ne tikai daudzbērnu un maznodrošinātām ģimenēm, bet arī ģimenēm ar 1 vai 2 bērniem.
Aleksandra Novaka, krievvalodīgo māmiņu apvienības «Мамин Клуб» vadītāja apliecina: “Mēs neticam tam, ka politiķi kaut ko dara Latvijas ģimeņu labā - šajā valstī jāpaļaujas tikai uz sevi. Visas ziņas, kas nu jau vairākus gadus nāk no valdības vai Saeimas ēkas, ir ar mīnuss zīmi. Viens aiz otra ģimenes saņem signālu, ka tās Latvijai nav vajadzīgas. Kaut gan... Runā jau, ka ir gan, ka demogrāfijas līmenis katastrofāli zems, ka vajag dzemdēt vairāk bērnus. Un? Un vienlaikus atceļ ģimenes pabalstu (8 Ls). Rezultātā kārtēja vilšanās.
Šajā laikā nav svarīgi, kāda ir ģimenes dzimtā valoda. Visas jaunās ģimenes Latvijā ir kopā un visas jūtas šajā valstī atstumtas.
Praktiski visi uzsver: beidzot jāsāk domāt nevis par to, kā samazināt algas, palielināt nodokļus un tarifus, bet gan, kā nodrošināt cilvēkus ar darbu, kā samazināt cenas, lai dzīve ar bērniem šeit nebūtu tik dārga.
Lai Latvijas varētu zelt un plaukt, mums vajadzīgi cilvēki. Lai viņi te dzimtu, lai viņi te dzīvotu un nebrauktu prom. Cilvēki daudz ko var saprast, piedot, paciesties, viss atkarīgs no attieksmes. Šīs vienaldzīgās valsts attieksmes dēļ gribas skriet prom. Mainīsies valsts attieksme pret ģimenēm, mainīsies arī ģimeņu nostāja.”
* Aptauja veikta š.g. aprīlī interneta portālos jaunajiem vecākiem maminuklubs.lv un maminklub.lv ar kopējo respondentu skaitu 500 vecāki. Aptaujā iesaistītās ģimenes 60 % gadījumu bija ar vienu bērnu, 30 % gadījumos divi, ar trīs un vairāk bērniem aptuveni 10 %. 84 % no aptaujātajiem ir Latvijas pilsoņi.