Māmiņa Lāsma atpūšas kopā ar Amandu bez lielajām māsām

Kad Amanda smaida, viņai vaigos parādās tik skaistas bedrītes. Tikai nekādi neizdodas to iemūžināt fotogrāfijā, jo tiklīdz tuvojos ar fotoaparātu, viņa sāk to pētīt un brīnīties.

Lielās meitenes bija aizbraukušas uz laukiem pie manas mammas, kur pilnībā izbaudīja vasaru, sauļojās, peldējās un ēda daudz ogu. Mēs ar Amandu arī tur pavadījām vienu nakti, kura bija pārdzīvojumiem bagāta. Tā kā bija ļoti karsts laiks, tad logs bija atvērts. Uzmodos no tā, ka kāds lidinājās pa istabu. Sākumā domāju, ka naktstauriņš. Taču lidināšanās kļuva arvien uzmācīgāka un to pavadīja arī tāda kā pīkstēšana vai čivināšana. Sapratu, ka tas ir sikspārnis. Kā jau pilsētas meitene, ļoti sabijos, sāku kliegt, ieslēdzu gaismu un pasaucu mammu. Visas meitenes arī uzmodās no manas ne pārāk adekvātās rīcības. Izrādās tie bija divi mazi sikspārnēni, kuri nomaldījušies no savām mājām un ielidojuši istabā. Mamma noķēra vienu, pēc tam otru un palaida ārā. Nākamās naktis, lai nekas netraucētu meitenēm mieru, logam tika uzliks siets.

Man ir ļoti paveicies, jo Amanda joprojām guļ visu nakti, līdz ar ko ļauj arī mums visiem pārējiem izgulēties. Viņa noguļ bez pamošanās no 6 līdz pat 8 stundām. Bet, kad no rīta pamostas, tad gan izsalkums liek sevi manīt ir ļoti liela apetīte. Arī pa dienu Amanda joprojām daudz laika pavada guļot, taču nomoda brīži paliek arvien garāki. 

Kad viņa ir izgulējusies un paēdusi, tad sāk savu apburošo smaidīšanu un runāšanos savā valodiņā, kuru pavada sirsnīgas kāju un roku kustības. Viņas aktivitāšu vieta ir uz segas, uz grīdas. Mēs pilnībā iztiekam bez speciāla pārtinamā galda un citiem atribūtiem. Turpat uz grīdas, notupjoties uz ceļiem, ir ļoti ērti gan nomainīt autiņbiksītes, gan arī pārģērbt mazulīti. Tāpat nav risks nokrist, kad viņa sāks velties.

Ar sveicieniem visām māmiņām, Lāsma