22.04 10:00-16:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 1
Māmiņas: valsts dara visu, lai mēs neradītu bērnus!
Komentāri
erosennins
Berni ir jāaudzina "mātei", nevis "modei". Paskatieties, puse no lietām kas tiek pirktas mazuļiem ir ponta vai modes iegribas. Autiņbiksītes, mākslīgās barības, "bērnu kosmētika" (vēl toksiskāka par pieaugušajiem domāto) u.c. veikalnieku izdomājumi. Un Jūs gribat lai pietiek naudas? Līdz 5-7 mēnešiem bērns var iztikt ar māti vien, viņu nav jāpiebaro ar plastmasas skaidiņām, acitona krāsām vai svina pulverīšiem. Bērna vietā ēd māte, to nosaka daba. Cilvēki jūs neesat Homo "sapisien-si", bet "zīdītāji"!
Kukū!
erosenninsA nu tātad dabiskā atlase, ja? Ja man pazūd piens bērna 2mēnešos tad nav ko, ja? Neies jau skriet pakaļ modei un pirkt kautkādus maisijumus.
a
To Kukū! Kā ta piens nepazudīs-pīpēt droši neesi atmetusi, pupus knēveļa dēļ tak arī neiesi staipīt, atstāj omei vai kaimiņienei piena pudeli un uz klubiņu (vai pie kaimiņjankas) prom!Tur dūmi,troksnis(īsta veča raupjās rokas)- kāds piens!Kamēr uzzināsi,kā bērnu pareizi ar krūti barot, dzīve tak paiet gar kūtspakaļu garām!
***
Maigi izsakoties esmu manāmā šokā gan par kārtējo attieksmi no valsts vīru puses, gan sabiedrības. Lai gan mierinu domu, ka lielākoties virtuālās vides komentētāji ir neadekvāti savā rīcībā, attieksmē un dažbrīd pat šķiet psihiski nelīdzsvaroti. Man šī "a" komentārs spēcīgi aizvainoja, bet ne par to ir šis stāsts.
Šie pabalsti- tā ir slidena tēma. Piekrītu zināmā mērā gan tiem, kas saka , ka par saviem bērniem pašiem jārūpējās, jo ne jau naudas dēļ mēs viņus dzemdējam. Gan tiem, kas saka- kur tad pazūd mūsu nodokļu nauda, ka pat nesaņemam nekādas sociālās garantijas.
Es saprotu 70., 80., .... bērni izauga bez pabalstiem. Savulaik bērniņi izauga pašu tēva grebtā koka šūpulī, pirmos soļus spēra tiko aparta lauka malā. Un mamma tur pat tīrumā sēja labības kūlīšus statiņos , un turpat bērniņu pabaroja. Nepirka knupīšus , bet smalkā lina lupatiņā iesēja rupjmaizes gabaliņu. Tas bija tad, kad te vecie labie laiki bija, kad ik katram bija tīrs lauku pieniņš, sieriņš, maizīte.
Bet nu ir citi laiki, citi tikumi. Mēs esam Eiropas Savienībā. No mums prasa pielāgoties ES standartiem. Mēs mainām pricipus un uzskatus, ražotnes likvidējam, politiskās ievirzes, tā kā to ir pieņemts vecajās ES valstīs.
Mēs ņemam dalību NATO apmācībās un misijās. Mēs augam un attīstamies ārpolitikas jomās, lai kļūtu par vērā ņemamu ES dalības valsti. Bet sociālajās jomās mēs pielīdzinamies PSRS vai trešās pasaules valstīm. Kur ir samērība? Kāpēc visu citu, atskaitot sociālos pabalstus pielāgo ES, bet tieši šo nē?
Mēs gribām veselus un spēcīgus pēctečus. Gudrus un spējīgus. Bet labvēlīgu vidi, lai tādus izaudzinātu mums neviens nedod. Smieklīgi klausīties par to, ka šī nauda mums- mammām vajadzīga, lai stilotu, gela nagiem utt. Es pat nevēlos iedziļināties diskusijās par autiņbiksīšu liederīgumu, mākslīgo piena maisijumu, un kvalitatīvām higēnas precēm. Jo tas, manuprāt, vispār ir apsurds par to diskutēt.
Pazemojoši māmiņām taisnoties par to, ka tādu vai savādāku iemeslu dēļ viņām nav piena. Un ne jau visi bērni panes govs pienu. Kā mana bērna pediatre sacija- šobrīd bērniem nav lielāka alerģiju avota, kā 100% dabīga viela, lieta. Nemaz nerunāsim par medicīnu, izglītību. Kur tad tas viss ir? Garajās, mēnešiem garajās rindās pie speciālistiem? Vai gadus garajās rindās uz bērnudārziem?
Bet tagad parunāsim par tām mammām, kas kā liekēdes iztērē bērniem paredzēto naudu. Ko bērnam var sniegt neizglītota, depresīva, nekopta mamma? Te neiet runa par gela nagiem un Armani kleitu. Kaut kad ir jāatgriežās darba tirgū. Vai tiešām tas būtu bijis naves grēks, ja pa šo naudu arī tiktu maksāts par kādiem kursiem? Jo galu galā arī pēc bērna kopšanas atvaļinājuma bērns būs jānodrošina.
Cik gan tālu mēs esam tikuši, ja par augstāko pilotāžu mēs vērtējam NATO mācības Ādažos (es arī ar to lepojos), bet to, ka pēc 20 gadiem vai mums maz būs spēcīgi, intelektuāli, patriotiski , stalti jaunekļi, kas spēlēs šīs lielo puišu spēles, īpaši neviens nesatrauc......
Ak jā un es zinu ne vienu vien ģimeni, kas ir aizbraukuši uz šīm lielās iespējas zemem - nu bet diemžēl ne visi stāsta šos skaistos laimes stāstus.
Neskatoties uz visu es, piemēram no Latvijas NETAISOS aizbraukt. Tās nav tikai melanholiskas jūtas pret tēvzemi. Bet vienkārši šīs ir manas mājas.
Nu nē, aizbraukšana būs pēdējais, ko darīšu. Kamēr vien varēsim pavilkt savu dzīvi šeit, nekur nebrauksim. Par spīti visam, jābūt optimistiem un jātic - būs labi, izdzīvosim! 😀
Mūs arī sāpīgi skāra un vēl skars izmaiņas pabalstu izmaksas sistēmā. Skaidrs ir viens - lai cik mēs savā starpā par šo tēmu nevārītos, tas nemainīs neko un varasvīru paredzētās izmaiņas tiks realizētas. Tiem, kas aizrāda, ka agrāk, pirms gadiem 20-30 šādu pabalstu nebija, gribu atgādināt - tad arī bija bezmaksas izglītība, medicīna, komunālie maksājumi bija smieklīgi u.t.t. Tā kā tie un šie laiki nav salīdzināmi.
Es jau savas domas par šo jautājumu izteicu pirms kāda laika pie līdzīga rakstiņa.
Patiesībā bļaut gribas par to aprobežotību, kas valda šo politisko lēmēju prātos, jo nekā citādi kā tikai par dzīvošanu šim brīdim to nosaukt nevar. Ar šādu lēmumu tiek tik ļoti iedragāta uzticība valstij, tās izveidotajai sociālās apdrošināšanas sistēmai, ka pēc tam būs ļoti grūti to atgūt.
Agrāk vienmēr strikti iestājos par nodokļu maksāšanu, jo redzēju arī, kā tos ir iespējams saņemt atpakaļ (un sociālais nodoklis ir tieši tādam mērķim radīts- lai varētu indivīdam palīdzēt tad, kad tas ir nepieciešams- slimības, bezdarba vai bērniņa piedzimšanas gadījumā).
Ja parēķina, ka sieviete viena bērniņa dzemdēšanai (ieskaitot pirms un pēcdzemdību atvaļinājumu (t.s. maternitātes atvaļinājumu)) no valsts normālus pabalstus līdz šim varēja saņemt mazliet vairāk nekā gadu, tad tas periods uz vienu ģimeni (ja tie būtu pat, piemēram, 3 bērni) sievietes mūža laikā nepārsniegtu 3-4 gadus. Un cik tad valsts šajā laikā iztērē pretstatā visu mūžu maksātajiem nodokļiem!!!
Bet šajā situācijā valsts patiesībā neatstāj citu iespēju kā katram domāt tikai un vienīgi par izdzīvošanu, rūpes par valsts vajadzību nodrošināšanu (t.s. nodokļu maksāšanu) tad paliek tālā, tālā plānā 😀
mūs skāra pirmie samazinājumi,tagad man sāp sirds,ka māmiņām atkal jācieš.Un nav ko salīdzināt ar tiem laikiem,kad pabalstu nebija,tad nebija arī tādas cenas uz visu.Un kapēc daudzi iedomājas,ka mātes no valsts prasa kautko tadu kas viņām nepienāktos.Viņas strādā uztur valsti ar saviem nodokļiem no kuriem,tad kad pienāk laiks vēlas saņemt arī kādu daļu atpakaļ,lai nodrošinātu sev to laika posmu kuru pavada mājās,lai audzinātu valstij jaunos nodokļu maksātājus!!!
Bet par tēmu.. Ja man samazinās attiecīgi sociālo
nodokli par 1/3, tad samierināšos arī ar pabasta
samazinājumu. Tikai tas nav reāli - par šo es Tev pilnībā piekrītu. Samērīgumu! Tas ir arī viss.
olchen- šoreiz par samērīgumu. Pabalstus nemaksa tā pat vien. Katrs pats maksā nodokli veidojot buferi sociāla rakstura situācijā. Viss šodien tiek piemērots ES standartiem, kvotām... Bet sociālā sistēma? Kapēc tad tā netiek pielagota no ES? Tā pat arī medicīnas un izglītības reformas? Citur arī ir veiktas šāda veida izmaiņas. Tika nez kādēļ paraugs netiek ņemts. Es saprotu, ka cilvēki vēlās izdomāt ko revalucionālu. Bet viņiem tas neizdodās.
Paldies, Ieva, ka sāki par to runāt. es arī esmu šokā tieši par komentāriem. Atceros, kad pirms 8 gadiem sāku strādāt "māmiņu un bērnu frontē", arī bija ļoti nedraudzīga attieksme no sabiedrības, bet tagad šajos komentāros iznāk ārā tāds naids un žults, ka tiešām jābrīnās, kā mēs vēl uzdrošinamies laist bērnus šeit pasaulē.
Tie nav normāli cilvēki, bet iedomājaties - komentārus raksta reāli kaut kādi cilvēki, kuri var būt tev ikdienā paiet garām, kad ar ratiem ej staigāties, kopā sēžat autobusā vai pat strādājat vienā darba vietā. Nelāgi paliek ap sirdi, iedomājoties...