Laura un Kristofers: priecājamies, ka krūts ēdināšanas lekciju apmeklējām divatā!

14. Nov 2011, 10:14

Lai arī nodarbība varētu šķist interesanta tikai topošajām māmiņām, priecājos, ka mēs gājām abi divi.

Ejot pa Elizabetes ielu, meklējām, kurā no tām visām skaistajām ēkām tad nu būs Māmiņu Klubs. Uzbekistānas vēstniecība, Grieķijas vēstniecība, un pāri ielai jau arī Māmiņu Kluba „vēstniecība”. Mazliet salijuši ieradāmies uz nodarbību. Pašā sākumā jau tika iedots dāvanu maisiņš ar lekcijas sīku konspektu, kuru mājās pēc tam pārskatīt, ja šis tas aizmirsies, reklāmas bukletiņu no Philips AVENT, atlaižu kuponu dažādiem Philips AVENT produktiem, pudelīti (kuru visdrīzāk izmantosim, kad tētim būs jāpaliek mājās ar mazuli divatā, bet mamma nebūs pieejama), knupi (kuru mēs mazajam neizmantosim) un krūšturu ieliktnīšus (kurus noteikti nāksies izmantot). Sakārtojāmies, iekārtojāmies vietiņās un gaidījām pasniedzēju krūts ēdināšanas nodarbībā – Diānu Zandi. Kopā grupā bijām 12 cilvēki – 4 pāri un 4 topošās māmiņas bija atnākušas vienas. Jocīgi, ka pāri bija sasēdušies vienā frontē, bet māmiņas bez partneriem otrā frontē. Es tomēr jutos labāk un brīvāk, zinot, ka man blakus ir tuvs cilvēks.

Pirmais, ko Diāna Zande teica bija: „Man nav ne jausmas, kā zīdīt bērnu.” Visnotaļ cerīgs un iedvesmojošs sākums, bet mēs tikai pasmaidījām. Saprotams, ka katrai ģimenei bērna zīdīšanas un ēdināšanas paradumi ir atšķirīgi – nevar pielāgot vienu vai divus modeļus visiem. Tālāk jau tika stāstīts par to kā un kur vispār piens rodas, cik daudz, cik bieži, cik ilgi bērniņš ēdīs. Protams, samērā daudz lekcijas laika tika veltīts problēmām, kas varētu rasties, barojot bērniņu ar krūti – sākot no tā, ka bērniņš vienkārši nepareizi satver krūtsgalu, līdz piena sastrēgumiem, mastītam, kas likās mazliet biedējoši. Liekas, ka visas topošās māmiņas tajā mirklī nodomāja – šo nu es tiešām nevēlos piedzīvot, un ceru, ka arī nevienai nenāksies.

Nodarbības laikā pierakstīju dažas interesantas un jaunas lietas, ko iepriekš nezināju. Tad nu, lūk, šeit daži izvilkumi no maniem pierakstiem:

Bērnam dot mazāk govs piena – tas domāts teļam. :)
Līdz pusgada vecumam bērniņš var lieliski iztikt tikai ar mātes pienu. (Es domāju, ka var arī ilgāk.)
Krūšu lielumam nav nozīmes, lai barotu bērnu.
Sāpes traucē zīdīt bērnu. (Piemēram, pēc ķeizargrieziena.)
Jaundzimušais sākumā apēd ļoti nelielu daudzumu piena – aptuveni tējkaroti ēdienreizē (5 ml)!
Piens rodas galvā – kad bērnu pieliek pie krūts, ķermenis raida signālus smadzenēm, ka jāražo piens, par ko atbild hormoni. (Arī nedzemdējušas sievietes, regulāri liekot bērnu pie krūts, var veicināt piena ražošanu.)
Vakarā piens veidojas lēnāk.
Sākumā bērnam jāpiedāvā vienā ēdienreizē abas krūtis. Pēc apmēram nedēļas ēdienreizē var piedāvāt tikai vienu krūti.
Ēdienreižu reģistrs palīdzēs sekot līdzi bērniņa ēdienreižu izmaiņām, ilgumam, biežumam.
Mātes piens pārstrādājas ātrāk (2 – 2,5 h), nekā piena maisījums vai govs piens (3 – 3,5 h).
Ēdienreižu ilgums samazinās, bērnam augot.
Ja ilgstoši nedzīst krūšu gali, jāpārbauda, vai nav kāda infekcija.
Pirms barošanas ir labi atslaukt pāris pilienus piena, lai krūtsgals paliek mīkstāks, līdz ar to bērniņam vieglāk aptvert.
Pirms barošanas krūtis var izmasēt.
Bērns jābaro pēc pieprasījuma.
Tēta rokās bērns var būt mierīgāks, jo pats tētis ir mierīgāks, nekā mamma, un viņš nesmaržo pēc piena.
Ēdienreižu ilgumu vajag ierobežot – pirmajās 5-7 minūtēs bērns izzīž 90% piena.
Ne vienmēr pēc ēšanas jāgaida atrauga – tās ir tikai tad, kad bērns sarijies gaisu.
Kad bērnu baro, ar viņu nespēlējas, nebužinās un neucinās – tā nav rotaļa.
6 mēnešu vecumā bērns dienā izēd ~1l piena.
Atslaukt pienu vislabāk ir no rīta vai pēc ēdienreizes, kad vēl ir piena rezerves.
Krūšu galu un Ahileja cīpslas stimulācija izdala hormonu oksitocīnu, kas atbild par piena ražošanu.
No stresa piens nevar beigties!
Liess vai trekns piens – to var noteikt tikai, veicot analīzes.
Piena sastāvs – 90% ūdens. Pirmais piens ir ūdeņains, pēdējais – treknāks.
Piena radīšanas veicinātājs – ķimeņu tēja.
Jo vairāk bērniņš izčurā, jo vairāk piena apēd.
Piens nebeidzas – drīzāk aug pieprasījums no bērniņa puses, kuru māte nespēj apmierināt, kamēr ķermenis saprot, ka jāsāk ražot vairāk piena.

Ceru, ka šādi izvilkumi noderēs arī citām topošajām māmiņām.

Un nu Kristofera pārdomas par lekcijā dzirdēto:

Zīdīšanas periodā vajag atbalstīt sieviņu un rūpēties, mīļot viņu, lai būtu piens. Vīrieša uzdevums varētu būt mēģināt novērst stresa situācijas, lai piens labāk ražojas. Vīram jābūt pieejamam, jo zīdīšana var nogurdināt, un tad ir vajadzīgs kāds, kas parūpējas par mazuli, kamēr māmiņa atpūšas. Mani pārsteidza, ka bērniņš tik bieži ēdīs; nebiju domājis, ka tas aizņems tik daudz laika. Vēl likās dīvaini, ka daudzas sievietes domā, ka viņām nav piena un iztaisa no tā problēmas.

Gaidām nākošo nedēļu un nākošo nodarbību!

Laura un Kristofers