27.05 10:00-17:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Pērn Latvijā bijis otrs zemākais dzimušo bērnu skaits kopš 1998.gada. Pērn Latvijā piedzima 19,2 tūkstoši mazuļu. Vismazāk Latvijā bērni dzimuši 1998. gadā - 18,4 tūkstoši bērnu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Latvijā turpinās iedzīvotāju novecošanās
CSP norāda, ka tas notiek apstākļos, kad vēl joprojām ir mirstības pārsvars pār dzimstību un negatīvs migrācijas saldo. Tas kopumā rada nelabvēlīgas tendences Latvijas iedzīvotāju vecumsastāvā un, tāpat kā Eiropā, arī Latvijā turpinās iedzīvotāju novecošanās.
Ik gadu izzūd 12,2 tūkstoši pusaudžu
Bērnu un pusaudžu skaits (0 - 14 gadu vecumā) laika posmā kopš 2000.gada samazinājies par 121,6 tūkstošiem (vai vidēji par 12,2 tūkstošiem gadā), un to īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā samazinājies no 18,0% 2000.gada sākumā līdz 13,7% 2011.gada sākumā. Pateicoties īslaicīgajam dzimstības pieaugumam, kas bija novērojams iepriekšējos gados, šis kritums paliek lēnāks. Ja 2000.gadā bērnu un pusaudžu skaits samazinājās par 18,3 tūkstošiem, tad 2010.gadā - par 2,6 tūkstošiem.
Pensionāru skaits pieaug
Kopš 2000.gada iedzīvotāju īpatsvars 15 – 64 gadu vecumā ir palielinājies par 1,7% punktiem. Iedzīvotāju skaits vecumā virs 65 gadiem šajā periodā savukārt pieaudzis par 33,8 tūkstošiem, un to īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā pieaudzis no 14,8% līdz 17,4% vai par 2,6% punktiem.
Bērnu un pusaudžu īpatsvars demogrāfiskajā slodzē kopš 1993.gada ir mazāks par pensijas vecuma iedzīvotāju īpatsvaru, jo ir samazinājusies dzimstība, pieaugusi darbspējas vecuma iedzīvotāju mirstība un migrācija.
2011.gada sākumā pensijas vecuma iedzīvotāju skaits uz 1000 darbspējīgajiem iedzīvotājiem bija 1,5 reizes augstāks nekā bērnu un pusaudžu skaits.
Pieaug mūža ilgums
Vecuma pieaugumu var skaidrot gan ar zemo dzimstību, gan arī ar vidējā mūža ilguma pieaugumu.
2010.gadā bērnu un pusaudžu īpatsvars ir samazinājies visās 27 Eiropas Savienības valstīs.
Vēl lielāks samazinājums nekā Latvijā (4,2%) ir tikai Lietuvā (5,2%) un Kiprā (5,9%).
Arī veco ļaužu (vecumā 65 gadi un vecāki) īpatsvars Eiropas Savienībā ir pieaudzis par 1,8%. Latvijai ir ceturtais lielākais pieaugums šajā vecuma grupā (2,5%) aiz Slovēnijas (2,6%). Maltas (2,7%), un Vācijas (4,4%). Lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu, izņemot Dāniju, Grieķiju, Itāliju, Vāciju, Nīderlandi, Portugāli, Somiju, Slovēniju, Spāniju un Franciju, ir palielinājies iedzīvotāju skaits vecumā 15 – 64 gadi.
TVNET
Foto: Itar-Tass/Scanpix
šis gan ir nežēlīgi "pieaugusi darbspējas vecuma iedzīvotāju mirstība" - tā nelielā daļa, kas vēl pelna, pat atļauties pie ārstiem aiziet nevar, savukārt, daļa, kas nestrādā un nav ieguvusi tradicionālās vecuma vainas smaga darba rezultātā, gan jau palielina to "vidējo mūža ilgumu". vispār briesmīgi. bet tas jau nav tikai pie mums vien.
Tas tiešām,ka nepietiek ne mīlestība,ne liela vēlēšanās.
Tas ir skumji😥
o, jā, ar mīlestību pietiek vienīgi bērnu radīšanas procesā. labi, varbūt pirmajā gadā, ja māmiņa pati baro, pietiek ar valsts izmaksāto pabalstu pie zemām citām vajadzībām, taču visi tie pakalpojumi, kuri bērnam nepieciešami ārpus fizioloģisko pamatvajadzību nodrošināšanas, maksā pārāk nesamērīgi pret iespējamiem ienākumiem.