Lai mamma izgulētos, bērns guļ blakus un vīru izmet no gultas!

Par bērna gulēšanu vecāku gultā daudz ir spriedelēts. Kamēr psihologi sniedz gudrus padomus un norāda uz "kopā gulēšanas ar bērnu" draudiem laulības saišu saglabāšanā, mammas ...guļ kopā ar bērniem, jo vienkārši pretējā gadījumā viņas vairākus gadus neizgulētos vispār.

Es arī esmu pieļāvusi to, ka mazie bērni guļ un ir savā laikā gulējuši kopā ar mani. Kāpēc es to pieļāvu? Pavisam vienkārša iemesla dēļ. Kamēr viņi bija zīdaiņi, es tādā veidā nodrošināju lielisku krūts barošanu bez nekādām krīzēm, turklāt, paspēju izgulēties. Tā kā vislaik esmu bijusi strādājošā māmiņa, miegs man ir absolūti svarīgs, citādi es neko savā dzīvē nevarētu paveikt. Pēc manas pieredzes, zīdainīšiem lieliski patīk gulēt pie mammām - piena upe mutē tek, miedziņš ir salds un mamma - blakus.

Redziet, es šo kopā gulēšanu arī uztvēru kā sevis došanu bērnam, ja pa dienu biju darbā. Pa kuru laiku viņam mani sajust? Es un arī mans vīrs ne - mēs nespējam iedomāties kā tas būtu -  celties neskaitāmas reizes pa nakti augšā , lai mierinātu bērnu.

Kopā gulēšanai ir lielisks efekts- bērns ir mierīgs, dabūjis to, ko grib. Ja gulta ir plata un ērta, vietas sanāk gan abiem vecākiem, gan 2 bērniem - mīļā miera labad.

Negatīvie blakusefekti ir tad, ja vecākiem traucē bērns viņu gultā - nē, ne jau tikai dēļ sievas-vīra attiecību kopšanas. Viņi mēdz spārdīties, rotēt uz riņķi, raut nost segu, galu galā vasarā ir karsti un ja miegs ar bērnu ir sliktāks nekā bez, tad viennozīmīgi viņam laiks doties uz savu gultu.

Pēc manas pieredzes ir vēl tā, ka tikko bērns pietiekami mammu dabū, viņam arī nav problēmu uz to savu gultu aiziet un mierīgi čučēt. Maniem bērniem tas notika ap 3-4 gadu vecumu, kad viņi pilnībā pateica - es tagad guļu savā gultā un tikai dažreiz pieraušos pie mammas.

Tomēr šādu mīļā miera labad gulēšanu kopā ar bērniem es ieteiktu tikai nobriedušiem un stipriem pāriem, kam ir laiks un līdzekļi doties ik pa laikam romantiskās atpūtās tikai divatā un vēlme rast regulāru laiku arī savai personīgai dzīvei.

Ja mamma ņem blakus bērnu aiz savas lielās mātišķības un pa abiem izsper tēti laukā uz bērnistabu (cik nav redzēts, ka mazais ieņēmis vīra lomu, bet tētis spiests gulēt mazajā gultiņā ar Vinnija Pūka attēliem vai pat uz grīdas?), tad tas vairs nav labi.

Mazi bērni ģimenē ir liels prieks, liela jezga un arī liels darbs vecākiem. Vecāki mēdz nogurt un grib izgulēties, tāpēc nav jājūtas vainīgiem, ja vairāk negribas gulēt kopā ne ar vienu, pat ar mīļoto laulāto ne. Naktis ir domātas miegam! Un cik tomēr dažkārt ir forši izgulēties cauru nakti pilnīgi vienam pašam. Kāds sapnis, ne?

Kāda ir jūsu pieredze šajā kopā gulēšanas lietā?

Sandija, Māmiņu klubs