Kas notiek bērnudārza adaptācijas lekcijā?

24. Jul 2012, 15:00

Psiholoģe Diāna Zande Māmiņu Kluba Vecāku skolā vada vairākas nodarbības, un viena no tām ir – Kā palīdzēt savam bērnam adaptēties bērnudārzā. Nosaukums vien jau daudz ko pasaka priekšā, bet nu ļausim pašai nodarbības vadītājai pastāstīt vairāk par to, ko šajā nodarbībā var uzzināt!

„Jau 4 gadus vadu šo nodarbību par šo, patiesībā diezgan svarīgo brīdi bērniņam un ģimenes dzīvei, kad bērniņš aiziet prom no vecākiem nevis uz kaut kādu brītiņu, bet uz visu dienu – piecas dienas nedēļā, faktiski sāk dzīvot savu dzīvi un ir izrauts no ģimenes sildošā klēpja.

Šajā nodarbībā mēs runāsim gan par procesu pirms pārmaiņām , gan par to, kā jūs varat sagatavoties bērnu dārza gaitām, kā bērns tām var sagatavoties, gan par to, kā varat izvērtēt risku, un par to, kādi vispār var būt šie riski. Var būt grūtāk iejusties dārziņā, var būt vieglāk,” tā atzīst psiholoģe Diāna Zande.

Vēl tiek runāts par pirmajām dienām, pirmajām nedēļām bērnudārzā.

Tāpat tiek dots arī diezgan bagātīgs izdales materiāls ar dažām idejām, kā tikt ar visu šo svarīgo procesu galā.

Tas, ko parasti nodarbības vadītāja auditorijai pajautā ir – „Cik vecs ir bērniņš, kurš ies dārziņā, vai varbūt jau ir sācis iet dārziņā? Un kas ir tas galvenais, ko tieši gribat jūs noskaidrot?” Tātad, pēc iespējas precīzāk formulējiet ideju, kas jums ir svarīga!” iesaka speciāliste.

Kas ir jautājumi, ko vecāki visbiežāk uzdod?

Vai vajag sākumā atstāt tikai uz pusi dienas? Vai labāk uzreiz atstāt uz visu dienu, nepieļaujot bērnā domu, ka kādreiz var atstāt uz tikai pusi dienas, vai arī ne uz visām nedēļas darba dienām?

Kas ir tās bērna kvalitātes, kas iespējams palīdz vai tieši otrādi - traucē ātri iejusties, un kāpēc dažiem adaptācija noris ilgi?

Ja gadījumā bērns ir ļoti pieķēries māmiņai, bet nedēļas laikā tomēr veiksmīgi paliek, piemēram, kopā ar auklīti un atvadās no mammas bez asarām, gatavojoties bērnu dārza gaitām svarīgi ir sevi uzmundrināt - „Ja kaut kas jau ir izdevies, tātad – mēs varam!” iesaka psiholoģe Diāna Zande.

Atzinums, pie kura nonākušas ne tikai bērnudārza audzinātājas, bet arī psiholoģe ir - „Mammas ar savām jūtām rada vēl papildus bažas dažkārt.”

Dažreiz ir labi – neredzēt to, ko dārziņā dara bērns, tajā ziņā, ka, ja mēs visu redzētu to, ko bērni katru dienu dara, tā smejoties būtu jāsaka – „Ātri vien mēs būtu sirmi,” smaidot atzīst speciāliste.

„Bet patiesībā, līdz ar to, dzīve tā ir iekārtota, ka mēs esam pasargāti – neieraudzīt kaut ko, no kā mēs varētu baidīties un dēļ kā mēs bērnam neļautu pilnvērtīgi attīstīties,” ar šādu secinājumu stāstījumu par nodarbības gaitu noslēdz psiholoģe Diāna Zande.