Kā jūtas sieviete, kura dzīvo ar varmāku?

tāpēc jau sievietes neatzīst,ka dzīvo ar varmāku..jo jūtās pazemojoši....un cik esmu dzirdējusi bailis arī iet prom no viņa(pat nezinu kapēc)☹

es arī piekrītu ka tādas izjūtas var piemeklēt ne tikai kad dzīvo ar varmāku.....var būt dažādi iemesli☹

Tā ir mana draudzene Anna.Viņai arī ir deguns.

Cienījamās māmiņas! Tas, ka vardarbība pret sievieti, ir divu cilvēku (varmāka un viņa upuris) problēma, ir neapstrīdama patiesība. Varmācības nav tur, kur viņai pretojas. Nelaime ir tikai tā, ka „varmāka” un „upuris” ir cilvēku tipi. Kā blondīns un tumšmatis. Kā kreilis. Šie cilvēki vienkārši ir, vienmēr bija un būs. Kaut ko mainīt upura un varmākas attiecībās var tikai tad, ja vismaz viens no viņiem to vēlas. Tomēr tieši viņi to negrib un šajās „spēlītēs” vairāk par visiem cieš nevis viņi paši, bet viņu bērni. Cīņa ar vardarbību ir sabiedrības problēma. Ja jūs man jautājat „Kāpēc?”, tad es varu minēt vismaz 2 nopietnus argumentus. Pirmkārt, šādās ģimenēs sakropļotie (morāli un fiziski) bērni reiz būs pieaugušie. Viņi būs kāda vīri, sievas, kaimiņi, draugi … un savā pieaugušo dzīvē viņi varētu būt daudz savādāki, ja vien kāds būtu piesaucis pie kārtības viņu vecākus. Sakiet, kāpēc mums būtu vajadzīgs skolotājs-psihopāts? Vai nelīdzsvarots ārsts? Vai kaimiņš-huligāns? Galu galā tas ir kā „riņķa dancis”, jo vistiešākajā veidā ietekmē mūs pašus. Un otrkārt, piekauta sieviete ir gauži pazemojošs skats. Citiem cilvēkiem jānodur acis un jājūtas neveikli „kāda tēvaiņa” vietā. Skaidrs, ka uz pāris dienām kā minimums ir sabojāts garastāvoklis. Tādēļ cīnīties pret vardarbību šī vārdā sociālā (vai sabiedriskā) nozīmē var tikai šo vardarbību nepārtraukti un publiski nosodot. Inguna Baša, zvērināta advokāte.

tāpēc jau sievietes neatzīst,ka dzīvo ar varmāku..jo jūtās pazemojoši....un cik esmu dzirdējusi bailis arī iet prom no viņa(pat nezinu kapēc)☹

Cienījamās māmiņas! Manis rakstītais jāsaprot sekojoši. Te darbojas cēloņu - seku princips jeb "ķēdes reakcija". Ja sievietei nav problēmas darbā, viņa nav slima, viņai nav nopietnu konfliktu ar apkārtējiem un tml. "ķibeļu", bet sievietei ir vīrs (vai draugs), kurš ir varmāka (varmākas aprakstu skatiet manos iepriekšējos padomos), tad ziniet - dzīve ar šo cilvēku sievieti ir novedusi pie šajā rakstā minētajām sajutām. Nav šaubu, ka šīs sajūtas sievieti, savukārt, ātri iedzīs depresijā, izraisīs veselības traucējumus, padarīs par kāšķīgu un īgnu būtni, kam neizbēgami sekos konflikti ar visiem utt. utt. Savukārt, ja sievietei ir kādas problēmas (zaudēts darbs, veselības problēmas, viņa nevart atrast kopēju valodu ar cilvēkiem ...), ir jāpadomā vai tās nav sekas kopdzīvei ar varmāku. Ar cieņu, Inguna Baša, zvērināta advokāte

es arī piekrītu ka tādas izjūtas var piemeklēt ne tikai kad dzīvo ar varmāku.....var būt dažādi iemesli☹