Izmantot vai neizmantot atsāpināšanas līdzekļus ir katras pašas sievietes ziņā! Uzzini vairāk par atsāpināšanas iespējām Grūtnieču dienā!

19. Apr 2011, 15:44

Lai atvieglotu dzemdību norisi, nereti māmiņas izvēlas kādu atsāpināšanas vai sāpju remdēšanas līdzekli. Par dažādajiem sāpju remdēšanas līdzekļiem stāsta vecmāte Inese Kampuse un 1.slimnīcas anesteziologs Natālija Jakušenko.

Tiekamies Grūtnieču dienā, lai uzzinātu par to vairāk!

Anestēziju klāsts ir visai plašs, tomēr ir sievietes, kurām neveic anestēziju dzemdību laikā dažādu apsvērumu dēļ- viņas to nevēlas, ir asins recēšanas problēmas, organismā ir bīstama infekcija, paciente ir smagā stāvoklī.

Latvijā laikam visbiežāk izmantotā atsāpināšana ir epidurālā anestēzija. „Epidruālā anestēzija noņem sāpju sajūtu, bet neapstādina dzemdību darbību,” stāsta vecmāte Inese Kampuse.

Anesteziologs Natālija Jakušenko piebilst, ka epidurālās anestēzijas laikā tiek atsāpināti nervi, kas pārvada sāpju impulsus.

Piekrist vai nepiekrist atsāpināšanai ir katras sievietes ziņā, apzinoties iespējamos riskus. „Jebkurai medicīniskai manipulācijai ir risks un tas ir jāapsver iepriekš,” atzīst Natālija Jakušenko. „Protams, ir arī diezgan liela priekšrocība, kas ir pierādījusies manā praksē- parasti anestēzija palīdz piedzemdēt ar smaidu. Viennozīmīgi, katrai lietai ir divas puses un nav superlīdzekļa, kas neatstātu nekādas sekas.”

Turklāt ir brīdis, kad epidurālo anestēziju tā arī neizmanto, ja arī sieviete ir plānojusi citādi. Visbiežāk tas ir tad, ja sieviete dzemdību nodaļā ierodas jau ar 8-9cm atvērumu, tad īsti atsāpināšanai nav jēga, jo mēdz gadīties tā, ka līdzeklis iedarbojas tad, kad mazais jau ir nācis pasaulē.

„Pie pirmajām dzemdībām labākais laiks veikt epidurālo anestēziju ir 4-5cm. Un pēc pirmās devas ievadīšanas tā iedarbojas pēc aptuveni 20 minūtēm,” stāsta Inese Kampuse. „Pārmest dzemdētājām neko nevar, jo vienā brīdī no noguruma un sloga ikviena sieviete pieprasīs kādu atsāpināšanu.”

Ūdens maģiskais spēks

Ūdens ir maģiskais spēks ne tikai dzemdībās, bet arī ikdienā. Savukārt dzemdību laikā tas relaksē, nomierina, rada pretspiedienu, sievietei nav izteiktā spiediena sajūta starpenē. „Ir sievietes, kuras saka, ka nepatīk vanna, bet dod priekšroku dušai,” savā pieredzē dalās vecmāte Inese Kampuse.

Aptuveni pēc stundas ķermenis ir adaptējies un atbrīvoties ūdenī ir pat grūtāk nekā ārpus tā, tādēļ iesakāma ir periodiska iegremdēšanās ūdenī. Viens ļoti liels pluss ir iespēja variēt ar pozām ūdenī- sieviete atrod ērtāko pozu kontrakciju laikā, palīdzot mazulim ieņemt labāko pozu piedzimšanai.

Tik ikdienišķā, bet tik svarīgā elpošana

Jau krietnu laiciņu cilvēki zina, ka tieši pareiza elpošanas tehnika dzemdībās palīdz pārvarēt kontrakciju sāpes, kā arī apgādā bērniņu ar viņam tik nepieciešamo skābekli. „Dzemdības ir vieta, kur jāmāk elpot- minimāli ievilkt, maksimāli izpūst gaisu,” pamāca vecmāte Inese Kampuse. „Mēs kļūdāmies tajā brīdī, kad no sāpēm sasprindzināmies un saraujamies čokurā- tas tikai paildzina visu procesu un neļauj topošās māmiņas klēpim atvērties dzemdībām.”

Masāža kā palīglīdzeklis

Iedarbojoties uz īpašiem punktiem, tiek atvieglotas sāpes un, iespējams, māmiņai nemaz anestēziju nevajadzēs. Turklāt masāžas priekšrocība ir tā, ka tā neietekmē bērna stāvokli.

Ja iepriekš neesi to darījusi, tad dzemdību laikā arī vecmāte parādīs, kur un kā pamasēt, kā piespiest krusta kaula nervus. Kā pēc savas pieredzes spriež vecmāte Inese Kampuse: „Tēti ļoti labi tiek galā ar šo uzdevumu. Mamma nosaka, cik daudz un kur to darīt, bet tētis praktiski palīdz māmiņai.”

Spinālā anestēzija ķeizargrieziena operācijām

Šo atsāpināšanās veidu izmanto ķeizargrieziena operācijās. „Sieviete ķeizargrieziena laikā ir pie samaņas un 2/3 no visām sievietēm piedalās savās dzemdībās un elpo pati. Nejūtīga ir ķermeņa apakšdaļa. Pēc operācijas liela daļa māmiņu var iedot pirmo buču mazulim un apskaut viņu,” par spinālo anestēziju ķeizargrieziena operācijas laikā stāsta natālija Jakušenko.

Revolucionārs gēls dzemdību ilguma samazināšanai

Māmiņu Klubs ir jau stāstījis par gēlu Dianatal, kas samazina dzemdību ilgumu.Kā atzīst Dr. Maira Jansone, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas perinatālās aprūpes centra vadītāja, gēls ir attaisnojis uz sevi liktās cerības. „No personīgās un kolēģu pieredzes varu teikt, ka gēls sevi attaisno. Tas patiešām mazina berzi starp augļa galviņu un maksti, līdz ar to dzemdības ir īsākas un vieglākas,”atzīst speciāliste.

Arī māmiņa Diāna, kura šo līdzekli ir izmantojusi dalās savā pieredzē: „Esmu viena no tām, kas šo gēlu dzemdībās jau izmēģinājusi. Man nav komentāru par tā iespējamo
kaitīgumu, jo neko sliktu netiku novērojusi, toties man izdevās pašai piedzemdēt savu meitiņu. Grūti spriest, kā būtu gājis bez tā, jo bērns nebija noslīdējis pat pie pilna atvēruma, 45 minūtes bija jāslidina tas lejā (melošu, ja teikšu, ka tas nebija sāpīgi), izspiešana ilga apmēram pusstundu. Iespējams, ka bez gēla pati nebūtu piedzemdējusi (ļoti šaurs iegurnis, bērns piedzima 3460).

Vairāk par šo līdzekli lasi šeit!

Jā vai nē atsāpināšanai

Inese Kampuse uzskata: „Mēs katra ar sevi strādājam.Es domāju, ka, ja cilvēkam viena vai otra metode palīdz atvieglot dzemdību procesu, tad kāpēc nē, lai lieto visu. Pamats ir tas, cik mēs esam tam gatavi un cik daudz zinām par dzemdību procesu. Katrs palaiž vairāk sev ko klāt, cits atgrūž. Pozu maiņa palīdz, partnera atbalsts palīdz.. Tad jau gandrīz puse darbiņa izdarīts un puse sāpju izsāpēts. Sievietei jāatrod tas, kas viņai patīk un dzemdības ir laiks, kad visu varam izmantot.”

Katrs gadījums ir individuāls, tāpat kā katra grūtniecība ir atšķirīga un katram ir izvēle. Novērots, ka, ja pirmais bērns ir dzimis ar anestēziju, tad arī otro parasti izvēlas dzemdēt ar atsāpināšanu.

Ticiet sev un viss izdosies kā plānots!

Kristīne Damškalne, Māmiņu Klubs