Gulēt atsevišķi vai kopā ar bērnu?

Sory nu kāda bērna mocīšana, ja neņem sev blakus gultā gulēt??? Bērns nemaz nezina, kas tas ir gulēt kopā ar vecākiem kamēr mēs to neierādam? Tas mums pašām ir ērtāk nevis bērnam! Jo tā kādu stundiņu varam pasnaust vēl😃 Var taču paņemt rociņās samīlot, paglaudīt galviņu , padziedāt , pie krūts no mierināt .Un tad atkal likt savā gultiņā, protams tas viss prasa apņemšanos un izturību! Mēs vecāki paši ieradinām bērnu gulēt va nu ar mums gultā , vai nu bernam savā gultā.
lusy - un es sevi neuzskatu par mežoni, es zinu, ka tu to neteici tieši man domātu, ka nenemu bērnu gultā dīvains salīdzinājums. man vienkārši ir izpratne par to , ka vēlāk man atkal tiešām bērns būs jāmoka, lai viņš guļ savā gultā. 😉

Es uzskatu, ka katram ir sava gulta. Un vēlāk atkal ir problēmas ar iemigšanu savā gultiņā. Protams, ka ērtāk ir paņemt pie sevis gultā😉 Es vairāk saskatu - nekā + vecāku gultā visiem 3 gulēt. Tā kā man ir negatīva pieredze ar bērna paņemšanu gultā , kad nāca zobiņi . Tad nu ar nākošo bērnu noteikti neņemšu savā gultā! Jo tad man bija kādās 4 naktis jāmokās, lai bērns gulētu savā gultā.

princesemince 29. Jul 2010, 10:08

ja bērniņš neceļas vai ceļas 1 vai ļoti reti 2 reizes pa nakti, tad ir ļoti, ļoti viegli pieradināt bērnu gulēt savā gultā. bet, kā manā gadījumā, tas notika ik pa 40min - tātad reizes 10 vismaz naktī, sākumā liku pie krūts katru reizi kā modās, pēc tam knupi devu, kuru pirmo mēnesi neņēma, spļāva ārā, bija tas jāpietur, tātad katru reizi vismaz 15min nomodā jāpavada - jāatzīst, nezinu, kura sieviete un pat vīrietis, kuram nākošā dienā jāiet uz darbu, apņemsies pēc 3 negulēšanas mēnešiem neļaut bērnam gulēt savā gultā 😀

Mans bērns gulēja blakus, kamēr naktīs baroju. Tagad baroju no rīta un vakarā, tad uz rīta pusi mostas un prasās blakus.Pabaroju un aizmiegu un tā noguļam līdz celšanās. Nevaru iedomāties, ka sākumā, kad viņa cēlās naktī ik pēc 2-3 h ēst, es būt varējusi gaidīt, kamēr paēd, lai ieliktu gultiņā.Man vienkārši nebija spēka! Tagad gan apzināti midzinu savā gultiņā, jo man fiziski traucē- nav vietas visiem trim vienā gultā, piedevām vēl pa miegam grozās, dīdās, rāpjās virsū.Tad es no rīta pamostos kā pūķis😀

princesemince 28. Jul 2010, 22:44

kamēr mans bērns līdz 5 mēnešu vecumam cēlās tikai vienu reizi, lai ēstu (6os no rīta, kad vairs īsti arī nakts nav), gulēja savā gultā. tad sākās tāds nejauks periods 7 mēnešu garumā, kad viņš cēlās ik pa 40min - gan dienā, gan naktī. pārvietojām gultiņu tuvāk mūsējai, lai varu ar roku aizniegt un mierināt. parasti ap 3iem vairs spēka nebija, ņēmu blakus. īsi pirms gada vecuma novietojām mazo gultu paralēli lielajai un noņēmām redeli, jo cilāt 12kg pa nakti, kad neesi daudzus jo daudzus mēnešus gulējusi, pagrūti. apmeklējām speciālistus sakarā ar to nemierīgo gulēšanu. pēc gada vecuma katrā ziņā sāka gulēt tā, ka es atkal sāku justies cilvēks 😀 bet nu mazā gulta stāv paralēli mūsējai un vēl joprojām bez redeles. uz nakti aizmieg savā gultā, pa nakti daudz lien - uz mūsējo un atpakaļ, reizēm pa miegam izkāpj arī ārā. katrā ziņā apzināti neļauju bērnam gulēt pa vidu. ja sanācis, ka nemanu, kā viņš tur aizlīdis, protams, nekā novērst to nevaru.

nekad pat neesmu pieļavusi domu radināt bērnu gulēt kopā ar mums. Ir tomēr robežas. Pat maziņš ne reizi nav pa nakti gulējis ar mums. Vienīgie izņēmumi bija ciemojoties- tur vnk nebija iespējas nolikt savā gultiņā!

Mana saule ar savā gultiņā jau no pašas dzimšanas (2.5 mēn.) Viņa kkā saprot, ka vakarā tur jāguļ un viss, pat neniķojas. Pa dienu gan tur ne visai patīk, tad ļauju mūsu gultā pasnaust 😀 Kad viņa naktī pamožas, tad fiksi paēd un atpakaļ gultiņā, čuč līdz rītam!

Meitiņa līdz šim gulēja ar mums. Tagad viņai ir trīs mēnesīši un esam nolēmuši radināt pie savas gultiņas. 😀

Mana meitiņa kopš dzimšanas guļ savā gultiņā...
vienīgi, kad bija apslimusi un vīrs bija prom
uz nedēļu komandējumos, tad gan čučājām kopā...

mans bēbis ar jau no trīs mēnešiem guļ savā gultiņā,(tagad ir astoņi mēneši)bet pa dienu gan ļauju lielajā gultā gulēt diendusu 😀

es arī piekritu ka bērnam ir jāguļ savā gultiņa,bet es pati pieļāvu tādu kļūdu,kad Alise sāka nakt zobi,paņēmu sev blakus un noguleja ar mums pusgadu,bet nu jau kā nedēļū guļ savā gultiņa,veiksmīgi pieradinajumu jo domāju ka būs grūtāk,jo bij pieradusi gulēt kopā ar mums.Divas naktis nedaudz paraudāja bet nu ir ok😀

taschinka 28. Jul 2010, 19:54

Es uzksatu,ka nemt blakus gulta nevajag.Pietiek ar to,ka atrodas viena istaba.mans dels jau no dzimsanas guleja sava gultina un bija loti mierigs.Bija protams iznemumi,kad delam bija iesnas,tad nemu blakus,jo sava gultina parasti nometa segu un deguntins aizgaja ciet,bet musu gulta es visu nakti pievakteju,lai guletu siltuma.
Neuzksatu,ka ir labi pieradinat gulet ar vecakiem.