Gandrīz kā pasaka

Gribu Jums pastāstīt par savu vasaras aizraušanos. Un ne tikai pastāstīt, bet arī paņemt līdzi un ieraut krāsu un smaržu virpulī.

Jāsaka atklāti - stāstīšu par VIŅU. Un nevarētu teikt, ka tā bija vienas vasaras aizraušanās. Un šīm attiecībām būs turpinājums. Jāsaka, ka viņš ir prasīgs, viņš izaicina - kurš kuru. Nevaru noliegt, viņš ir arī dāsns, un pats galvenais - brīnišķīgi smaržo. Viņa būtība ir daudzkrāsaina. Viņš ir gara augums, ar plašu žestu, priekšroku dod saulainai dienai.

{pic:1}

Iepazīstieties - viņa vārds ir Puķu Zirnis. Spensera grupas Puķu Zirnis!

{smallpic:2}
Februāra vidū es viņu modinu no saldā miega. Lai būtu vieglāk pamosties, es viņam piedāvāju ūdens peldi. Bet ja nu viņš izrādās par slinku un negrib mosties- pakasu tam muguriņu ,un tad jau noteikti parādās viņa mazais, spicais zaļais snīpis. Kā jau jebkuram mazam vīrietim, arī Zirnim patīk komforts, tāpēc cītīgi esmu sagatavojusi bērnistabu. Gultas ir īpašas un tieši tādas, kāda viņam vislabāk patīk- cietu, gludu matracīti un dūnu viegluma segu. Jau no bērnības viņš tīksminās par gaismu- tā sagādā pilnu laimes sajūtu. Un ja vēl to apčubina un parūpējas par fizisko formu. Protams- neizpalikt bez vitamīniem.

{pic:6}

Jau pēc pāris mēnešiem pusaudžu vecums ir klāt. Bērnistaba ir kļuvusi daudz par daudz mazu. Ar krāšņo augumu pieaug arī ambīcijas un prasības. Bet tā kā viņa priekšā kūstu kā sniegs saulē, padodos visām prasībām. Viņam gribas plašumu, tāpēc dāvāju tam villu- lielu, plašu ar augstiem griestiem. Un gaisma- protams, arī tā tur ir pārpārēm. Ar katru dienu prasības aug. Katru dienu vēlas saņemt svaigu ūdeni. Tikai , lūdzu, ne ledaini aukstu, bet tādu- saules staru apsildītu. Skābu ēdienu- nē, nē! Paldies! No tā viņa augums paliekot krunkains. Ļoti labprāt uzturā lieto uztura bagātinātājus. Ak, jā un necieš kukaiņus- no tiem viņam metoties pumpas. Kā jau visi pusaudži, vēlas iet neceļos. Tad pa labi, tad pa kreisi. Es jau redzu, ka tas bojā viņa nākotni, tāpēc tas manī modina mātes jūtas. Es mērķtiecīgi viņu virzu uz augšu un tikai.


Briedums. Redzu, kā manas pūles ir nesušus augļus. Jā, protams, vēl jo projām viņam ir savas prasības- kā jau īstam vīrietim. Bet viņš par manām pūlēm mani dāsni atalgo. Jo es biežāk pie viņa eju, jo vairāk man tiek dāvāti ziedi. Ziedi klēpjiem- tik krāšņi, smaržīgi un gaisīgi. Es tieku ierauta tādā krāsu un smaržu virpulī! Aizmirstas visas asaras un grūtumi.


Kā jau ikkatram vīrietim, arī Zirnim pienāk laiks, kad viņš sāk domāt par pēcnācējiem. Visvairāk viņu iedvesmo negaisa laiks. Tad viņš ir visdāsnākais un dāvā pat līdz 6 pēcnācējiem.

Tad pienāk brīdis , kad Zirnis ir noguris. Šī kaislīgā, saules un gaismas, krāsu un smaržu vasarai ir beigusies.

Viņš vēlas tik vien, kā nedaudz atgulties un atpūsties. Ne jau ilgi. Tikai līdz nākamajam februārim. Un es neļaunojos. Viņš šajos mēnešos ir dāvājis tik daudz- kaislību, drošības sajūtu, krāsas un, kas pats svarīgākais- iespēju diendienā būt kopā ar saviem mīļajiem. Es katru mīļu dienu varu būt kopā ar savu bērnu. Kļūstu bezgala lepna, kad izstādēs tūristi degunus sabāzuši viņa ziedos, brīnās- kas tas par skaistumu? Un arī visos īpašajos mirkļos ir bijis klāt un mani priecējis- kāzās, bērna kristības, lielās jubilejās...


Protams, ir mazliet skumji šķirties, bet šis ilgošanās laiks padara lielāku atkal redzēšanās prieku. Iztīru villu, izvēdinu, mazliet sagatavoju to nākamajam gadam un atvados- Uz drīzu redzēšanos, mans mīļais Draugs!
{pic:4}

{pic:5}

Šogad pēc Viņa ilgojos kā nekad. Pagājusī vasara bija brīnišķīga- kad visi ļāvās lielajām skumjām par lielķezu, viņš mani ietina savās krāsās un smaržā. Ziedus dāvāja , kā vēl nekad. Nereti pie viņa jau gāju 5 no rīta un prom devos tikai vēlā vakara stundā, bet tas man neļāva domāt neparko citu, kā vien par Viņu. Viņš dāvāja paēnu manai meitiņai, lai tā varētu rotaļājoties būt līdzās man. Zirnis meitiņai iemācīja griezt ar šķērēm, kārdinot to ar saviem krāšņajiem ziediem. Un smīdināja ar putniem, ko bija saaicinājis savā villā. Es biju kā citā, brīnumskaistā pasaulē.

{smallpic:3}
Un gaidu, kad atkal varēšu tajā atgriezties...

Ar cieņu Ieva Ādamsone