Es pavasarim negatavojos,bet vienkārši gaidu,lai ielaistu to iekšā

Pavisam nesen iesoļojām jaunajā gadā,bet,re,ka jau kalendārā ir atvērts trešais gada mēnesis un tas ir pirmais pavasara mēnesis.Tā teikt pēc ilgā ziemas miega jau vairs nevar nociesties,kad tad pavasaris tā pa īstam atnāks?

Paveroties pa logu visapkārt tik daudz sniega,tik milzīgas kupenas,ka neticas,ka pavasaris nāk.Zinu,zinu,ka vēl jau pavasarim ir nedaudz laika,kā nekā tikai marta sākums.Bet tai pat laikā ir jūtams,ka saulīte spīd spožāk,ka  stariņi silda pa īstam,var just,ka saulīte ir atmodusies no ziemas miega.Arī putniņi jau čivna pie mana loga ik rītu,kas liek pasmaidīt un justies labi.Kaut dabā vēl pavasaris nav īsti pienācis,man sirdī,dvēselē jau labu laiciņu ir šī sajūta,ka pavasaris tūlīt klauvēs pie durvīm.Man jābūt gatavai,lai atvērtu un ielaistu to iekšā.Tādēļ neskatoties uz milzīgajām kupenām es jau gatava,ka pavasaris būs,tūlīt,kuru katru mirkli.

Ar katru dienu saulīte silda siltāk,rīts sākas ar spožiem saules stariņiem manā logā.Tie sasilda ne tikai manu sirdi,bet arī zemi,kas jau mostas un dzen ziemu projām.Ar katru dienu zeme pieņemas spēkā un ar vien lielāku spēku stumj prom aizkavējušos ziemu.Nu tā ziema gan nekaunīga,tik spītīgi turas pretī,uz katru saules staru spožumu atbild ar kādu sniegparsliņu,piesauc asus vējus,lai atpūš tumšos mākoņus.Ziema vēl cenšas nodziedāt kaut vienu šūpuļdziesmu,bet tas vairs neiedarbojas,jau viss iz izsapņots un miedzinš jālaiž vējā.

Bet jūs taču paši redziet,ka ziemai nav izredzes,tai būs vien jāatkāpjas.Saulīte jau likusi manīt,ka tā ir nudien pavasarīga un ja jau vēl putniņu dziesmiņas sāk skanēt,tad mums tik jāsmaida un jāpriecājās.Jāizstiepj rokas un jāsagaida.Ir patīkami iziet ārā,sajust svaigo gaisu un nenodrebēt.

Gribas iet,skriet,lekt un kliegt no prieka.Viss ko vēl es tik ļoti gaidu,lai zeme ir brīva no baltās ziemas segas.Vēlos sajust atmodušās zemes smaržu,kas pasludina,ka pavasaris ir klāt,tā pa īstam.Un jaunie asniņi,kas sprauksies cauri zemes mātei un plaukstošās lapiņas,un kad viss zaļo....Līdz ar pavasari atplaukst dvēsele,tā piedzimst katru reiz no jauna.Un visa dzīvā radībiņa sāks čalot,kukainīši,tārpiņi,ezīši,tas būs pasakaini.

Katrs gadalaiks ir ar kaut ko jauks un skaists,tomēr ziema ir visgarlaicīgakā,bet pavasaris dod jaunus spēkus,liek pamosties un justies dzīvai.Pavasarim nav kaut kā īpaši jāgatavojas,tas vienkārši jāgaida,tas jāielaiž iekšā un jāsamīļo.