24.04 10:50-17:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 3
Satversmes tiesas prakse rāda, ka iedzīvotājiem ir ļoti lielas izredzes uzvarēt valsti strīdā par tiesiskās paļāvības principa neievērošanu, veicot izmaiņas vecāku pabalsta sistēmā, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš.
Šodien valdība plāno skatīt un pieņemt lēmumus par izmaiņām bērna piedzimšanas pabalsta un ģimenes valsts pabalsta izmaksās, bet vecāku pabalsta jeb "māmiņu algu" izmaksa varētu tikt izskatīta kādā no šīs nedēļas valdības ārkārtas sēdēm.
Savukārt, kā aģentūru LETA iepriekš informēja "Māmiņu kluba" vadītāja Sandija Salaka aptuveni 20 000 vecāku ir parakstījušies par atbalstu prasības sniegšanai Satversmes tiesā gadījumā, ja, ieviešot izmaiņas vecāku pabalstu sistēmā, netiks ievērots tiesiskās paļāvības princips.
"Ja tiks ieviests pārejas periods, nosacīti var runāt, ka tiesiskās paļāvības princips tiek ievērots, taču demogrāfijā jau kur tie gadi, kad ceļ trauksmi par dabiskā pieauguma neesamību, cilvēku emigrāciju," norādīja Endziņš, uzsverot, ka "valsts ir stipra tad, ja tai ir pietiekami daudz iedzīvotāju".
Viņš arī norādīja, ka gadījumā, ja tiks īstenots plāns, par ko vakar vienojās valdošās koalīcijas partneri - tā sauktajām māmiņu algām griesti tomēr netiks noteikti, taču tās varēs saņemt tikai nestrādājoši vecāki - netiks ievērota vienlīdzība likuma priekšā, un tiks diskriminēti strādājošie vecāki.
"Ir gadījumi, kad var savienot bērna audzināšanu ar darba pienākumiem," sacīja Endziņš, kā piemēru minot darbu pie datora mājās. Tāpat pastāv iespēja strādāt nepilnu slodzi. "Šīs māmiņas, kuras nepārtrauks darba pienākumus, varēs vērsties Satversmes tiesā," sacīja Endziņš, norādot, ka arī šādā gadījumā izredzes uzvarēt būs ļoti lielas.
Savukārt labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) šorīt intervijā telekompānijas LNT raidījumā "900 sekundes" bija pārliecināts, ka pēc vakar valdošās koalīcijas partneru panāktās vienošanās vecākiem nebūs pamata sūdzēties Satversmes tiesā.
Endziņš gan atzina, ka valstij naudas ir tik, cik ir, tomēr Latvijai nav nekāda tiesiskā regulējuma ekonomiskās krīzes apstākļiem. Ja ir apdraudēta valsts drošība, var izsludināt ārkārtas stāvokli, taču, kad jādomā, kā izkļūt no ekonomiskās krīzes, tiesiskais regulējums nepastāv, tāpēc Satversmes tiesa varētu apmierināt sūdzības par tiesiskās paļāvības principu neievērošanu.
Bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs arī pieļāva iespēju, ka masveida darbinieku skaita samazināšana valsts pārvaldē varētu nebūt saskaņā ar tiesiskās paļāvības principiem, taču tas esot atkarīgs no noslēgtajiem darba līgumiem.
"Nevar garantēt tiesības strādāt vienā darba vietā mūžīgi mūžos, bet tāpēc cilvēks ir maksājis sociālo nodokli, un viņam pienākas valsts pabalsti," sacīja Endziņš, piebilstot, ka patlaban izskatās, ka valsts arī no tiem grib atteikties.
LETA jau informēja, ka izskatīšanai valdībā iesniegtās LM rosinātās izmaiņas noteikumos par kārtību, kādā piešķir un izmaksā bērna piedzimšanas pabalstu, paredz, ka no 2009.gada 1.jūlija vairs netiks piešķirtas piemaksas pie Valsts sociālo pabalstu likuma 8.pantā noteiktā bērna piedzimšanas pabalsta.
Savukārt LM sagatavotie grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā paredz, ka no šā gada 1.jūlija ģimenes valsts pabalstu nepiešķirs bērna pirmajā dzīves gadā un to piešķirs tikai līdz laikam, kamēr bērns sasniedz 19 gadu vecumu.
Līdz ar to ģimenes valsts pabalstu ģimenei, kura audzina bērnu, piešķirtu par katru bērnu, kas ir vecumā no viena gada līdz 15 gadiem, kā arī par bērnu, kurš ir vecāks par 15 gadiem un mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē un nav stājies laulībā. Šajā gadījumā pabalstu piešķir uz laiku, kamēr bērns apmeklē minēto izglītības iestādi, bet ne ilgāk kā līdz dienai, kad viņš sasniedz 19 gadu vecumu vai stājas laulībā, paredzēja sagatavotie grozījumi.
Tāpat sagatavotie grozījumi paredz, ka tiesības uz piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu personai, kura audzina bērnu invalīdu, ir no bērna invalīda statusa noteikšanas dienas, līdz bērns invalīds sasniedz 18 gadu vecumu, neatkarīgi no ģimenes valsts pabalsta izmaksas.
Īstenojot sagatavotos grozījumus, no 1.jūlija pabalstu nepiešķirtu bērna pirmajā dzīves gadā un to piešķirtu tikai līdz laikam, kamēr bērns sasniedz 19 gadu vecumu.
Tāpat tiesības uz piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu personai, kura audzina bērnu invalīdu, būtu no bērna invalīda statusa noteikšanas dienas, līdz bērns invalīds sasniedz 18 gadu vecumu, neatkarīgi no ģimenes valsts pabalsta izmaksas.
Turpretī LM izstrādātās izmaiņas attiecībā uz vecāku pabalstu samazināšanu sākotnēji paredzēja, ka maksimālie vecāku pabalsta griesti tiem nestrādājošiem vecākiem, kuriem bērni piedzims pēc 1.jūlija, būs 500 lati, savukārt strādājošiem vecākiem, kuriem bērni piedzims pēc 1.jūlija, būs ne vairāk kā 250 lati mēnesī jeb 50% samazinājums no aprēķinātā pabalsta. Līdz 1.jūlijam dzimušajiem bērniem piešķirtie pabalsti gan strādājošiem, gan nestrādājošiem vecākiem tiks izmaksāti līdzšinējā apmērā.
Tomēr vēlāk valdošās koalīcijas partneri vienojās, ka "māmiņu algām" griesti tomēr netiks noteikti, taču tās varēs saņemt tikai nestrādājoši vecāki. Kā pēc valdību veidojošo partiju sadarbības padomes sēdes apliecināja premjers Valdis Dombrovskis (JL) un labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), izmaiņām "māmiņu algu" izmaksā turklāt iecerēts paredzēt pārejas periodu līdz 2010.gada 3.maijam.
"Jautājumā par māmiņu algām valdība rīkosies atbilstoši tiesiskās paļāvības principam," informēja Dombrovskis, apliecinot, ka papildu finansējums, pārdalot līdzekļus, pārejas periodam tiks atrasts.
Augulis informēja, ka pēc pārejas perioda "māmiņu algām" netiks noteikti griesti, kā sākotnēji bija paredzēts, bet pabalstu nesaņems strādājoši vecāki. "Sasniegsim to, kāds bija sākotnējais mērķis - tas vecāks, kas ir mājās un kopj bērnu, saņem atvietojumu darba algas vietā," paskaidroja Augulis.
LETA