Elza saka autiņbikšelēm lielo - ATTĀ!

Beidzot mūsu mājās ir pienācis brīdis,ka varu teikt jeesss. Meitas nedienas un dienas no autiņbiksēm ir pienākušas beigas, finito! Bet kā tad tas viss aizsākās...??? Meitai rudenī sāksies jauns dzīves posms,jāuzsāk dārziņa gaitas. Tādēļ vēlējāmies atvieglot audzītēm darba gaitas,un protams arī vecākiem,jo cik var pamperoties.

Jau iepriekš biju sagatavojusi kaudzītes ar mazajām bikšelēm,jo zinot no vecākā bērna,kā gāja,jau nobriedu,kārtējai netīrai veļas kaudzītei.

Jāsaka,paldies Māmiņu kluba rīkotajai ballītei par godu jaunajiem dizainētajiem Huggies pampīšiem " Step - in", jo no tās dienas noprovējām šīs bikšeles,kas ļoti labi der,kad mācās iet uz podiņu,jo bērns pats var viegli novilkt un uzvilkt gluži,kā mazās biksiņas. Arī mana mazā čiepa,nu jau jāsaka "lielā",šādi mēģināja apgūt podiņa skolu.

No sākuma diez ko tā,podiņa apgūšana neveicās,un meita neizrādīja intereses. Sevi,tik mierināju, gan jau uz Jāņiem brauksim uz laukiem,tad ļaušu dzīvoties ar pliku dupsi,un sāksim jaunu apgūšanas procesu. Protams,pienāca svētki,laikapstākļi nepateicīgi,auksts un lietains,kāda pliko dupšu rādīšana. Piedāvāju podiņu,gluži tādu pašu,tik bez pīles,kāds ir mājās,ne -ne un viss. Nodomāju,nu cik var,rudenī jāsāk dārziņa gaitas,tak kaut kā tam procesam ir jāaizsākas,jo vismaz gribas atvieglot skolotāju dzīvi par vienu bērnu mazāk... 

Bet še ku re ku,atbraucām  mājās un meita nu jau nedēļu,pati iet uz podiņu,kaut kāds klikšķis un viss attiet un notiek,pašai prieki un mājiniekiem. Ejam izliet podiņu kopā,izmazgājam arī kopā. 

Tā kā mēdz notikties,ka bērniņš pats sāk iet,jo viņam pēkšņi,kaut kāda saprašana notiek,un podiņš liekas,pats par sevi saprotama lieta,ka nu liels,ka vajag lietas,kārtot tur. Varbūt dažreiz nevajag iespriengt uz šo lietu. 

Elzai tik nākamnedēļ būs 2 gadi,bet uz dārziņu ies bez pamperiem,juhūūū!

Elza,var sajūsmā spiegt,un diet,nav vasarā dupsim jāsut!

Ir tikai viena Liela problēma,man viņa negrib pačurāt ne zālītē,ne uz cita poda,tādēļ nākas,vadāt savu podiņu līdzi,pat parkā aizejam aiz krūmiem,izvelku podiņu,jā visu izdara,var doties,spēlēties.

Kā lai ar to tiek galā, kā iemācīt, ka citos podiņos visu var darīt to pašu un zālītē arī var pačurāt?