Diena: Tiesības strādāt un aprūpēt bērnu

14. Dec 2009, 22:28

Latvijā tikai ap 6% iedzīvotāju izmanto iespēju strādāt elastīgu darba laiku. Tikmēr Eiropas Kopienu tiesa atzinusi kādas sievietes tiesības uz elastīgu darba laiku, lai karjeru būtu iespējams apvienot ar rūpēm par slimo bērnu

Darba devējs rīkojies diskriminējoši, un sievietei ir tiesības uz elastīgu darba laiku, lai viņa varētu rūpēties par savu dēlu, kuram ir nopietnas veselības problēmas. Šādi par labu juristei, bijušai firmas Attridge Law darbiniecei Šeronai Kolmenai nolēmusi Eiropas Kopienu tiesa (EKT). Tiek lēsts, ka šī lieta dos iespējas paplašināt elastīgā un daļējā darba laika iespējas visā Eiropā. Tas varētu būt risinājums arī vairākiem tūkstošiem Latvijas ģimeņu, kurās aug bērni invalīdi. Labklājības ministrijā (LM) Dienai norāda, ka Latvijā likumi paredz iespējas saskaņot darba un ģimenes dzīvi, taču tās izmanto trīs reizes mazāks iedzīvotāju skaits nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES).

Pretimnākšana vai tiesības

Iespēju strādāt elastīgu darba laiku plāno meklēt jelgavniece Dace Zihmane. Pagaidām viņa darbā nevar atgriezties, jo trīsarpus gadu vecajam dēlam Haraldam ir diagnosticēts agrīns centrālās nervu sistēmas bojājums un simptomātiskā epilepsija. Un viņai piedzimis otrais bērniņš. Patlaban viņa ik nedēļu astoņas stundas var slimo bērniņu atstāt pie ziedot.lv akcijā Mīļā auklīte sameklētas auklītes un veltīt laiku otram bērnam. "Pēc gada gan sākšu meklēt darbu, un tā būtu liela pretimnākšana no darba devēja, ja viņš piekristu uz elastīga darba laika noteikumiem," saka D.Zihmane, kura agrāk strādājusi par kādas sabiedriskas organizācijas izpilddirektori.

Šeronas Kolmenas gadījumā sešus gadus vecais dēls cieta no nopietniem elpošanas traucējumiem, un, lai gan sieviete vēlējās panākt ar darba devēju vienošanos par brīvu darba laiku, tā vietā 2005.gada martā viņa brīvprātīgi akceptēja faktu, ka štatu samazināšanas laikā tiek atbrīvota no darba. Pēcāk viņa bijušo darba devēju apsūdzēja diskriminācijā, jo viņa netika pie tiem pašiem labumiem, kādus ieguva vienkārši mazu bērnu vecāki. EKT nolēma, ka ES pret diskrimināciju vērstie likumi pasargā ne tikai slimos cilvēkus, bet arī viņu tuviniekus. "ES likumi sargā jebkuru darba ņēmēju, kurš ir cietis no diskriminācijas, kas saistīta ar viņa bērna slimību," teikts tiesas spriedumā. Saskaņā ar to Š.Kolmenai jāļauj atgriezties iepriekšējā darbā, jāļauj strādāt fleksiblu darba laiku un jāsaņem atvainošanās.

Apsvērumi attur

To, ka šis jautājums aktualizēsies arī Latvijā, prognozē LM Dzimumu līdztiesības nodaļas vadītājs Kristaps Petermanis, jo līdz ar demogrāfiskās un ekonomiskās situācijas uzlabošanos vēlme līdzsvarot darbam un privātajai dzīve veltīto laiku pieaugs. K.Petermanis norāda, ka jau patlaban šādi "elastīgi risinājumi" pastāv. Taču ES iespēju strādāt nepilnu darba laiku izmanto 18,2% iedzīvotāju, savukārt Latvijā — 6,4%, liecina Eurostat dati.

Pēc LM speciālistu domām, tas skaidrojams ar to, ka darbinieki nav pietiekami informēti, savukārt darba devēji nepietiekami piedāvā šādas iespējas. Ne mazāk svarīgi esot arī ekonomiskie apsvērumi, jo par nepilnu darba laiku arī maksā mazāk — proporcionāli nostrādātajam laikam. "Šis faktors ir tieši tas, kādēļ darbinieks izvēlas strādāt normālo darba laiku," stāsta K.Petermanis. Uz to norāda arī D.Zihmane, sakot, ka viņai neesot jēgas strādāt, ja viņa nevar nopelnīt kaut vai auklītes algošanai.

Spriedums dod iespēju

Tiesībsarga biroja diskriminācijas novēršanas departamenta vadītāja Kristīne Dupate vēsta, ka jautājums par elastīgo darba laiku ES patlaban ir kļuvis aktuāls politiskā līmenī, tomēr izšķiršanās par elastīgu darba laika piemērošanu joprojām ir darba devēja izvēle.

Latvijā, pēc viņas teiktā, tieši noformulēta tiesiska pamata, lai, piemēram, tiesā prasītu elastīgu darba laiku, pašlaik nav. No nesenā EKT sprieduma gan izriet — ja darba specifika ļauj strādāt elastīgu darba laiku, bet darba devējs vecākam, kuram jākopj slims bērns, to bez iemesla atsaka, varētu runāt par invalīdu diskrimināciju, pieļauj K.Dupate. Tādējādi šis spriedums Latvijas kontekstā patlaban varētu dot papildu iespējas tieši bērnu invalīdu vecākiem.

***

kā strādājam?*

sievietes vīrieši

Pilnu laiku strādājošie 92% 95,1%

Nepilnu laiku strādājošie 8% 4,8%

Iemesli

mācījās, atradās apmācībās vai praksē 18,2% 20,1%

paša slimība, darbnespēja 4,1 9,1

nevarēja atrast darbu ar pilnu darba laiku 20,5 21,5

negribēja darbu ar pilnu darba laiku 16,6 17,1

pieskatīja savu/-s bērnu/-s 7,4 …..

citu personisku vai ģimenes apstākļu dēļ 18 19,3