Diena: Solāriji paaugstina risku saslimt ar vēzi

Mākslīgās saules slazds. Pētnieki solārijus atzīst par vēzi izraisošiem; vislielākais risks — jauniešiem. Latvijā solārijus iecienījušas tieši jaunas meitenes, kurām aizvien biežāk atklāj ādas jaunveidojumus, kas agrāk jauniešiem nebija raksturīgi. Mediķi aicina stingrāk kontrolēt daudzmiljardu dolāru vērto mākslīgās sauļošanās industriju. Solāriju cienītājus gan grūti pārliecināt par to bīstamību, jo «staigāt bālam ir kauns».

Solāriji iekļauti augstākajā vēža riska kategorijā un atzīti par kancerogēniem, Starptautiskā Vēža pētījumu aģentūra (IARC) nākusi klajā ar atzinumu, kurā solāriji iekļauti augstākajā vēža riska kategorijā un atzīti par kancerogēniem. Šis atzinums nomainījis aģentūras 1992.gada atzinumus par to, ka solāriji "visdrīzāk veicina ādas vēža rašanos". Aģentūras atzinums jau aktualizējis jautājumus par stingrākas kontroles ieviešanu solāriju apmeklējumam bērnu un jauniešu vidū, kā arī par veselības brīdinājuma izvietošanu solārija lietotājiem.

Cik vērts solāriju prieks?

"Solāriju lietošana cilvēkiem ir kancerogēna. Tā izraisa ādas un acu melanomu.

Es neredzu nevienu iemeslu, kāpēc veselam cilvēkam vajadzētu to lietot," sacījis IARC pētnieku komandas vadītājs Vinčenta Koljāno, vēsta aģentūra Leta. Lietojot solāriju pirms trīsdesmit gadu vecuma, melanomas — visnāvējošākā ādas vēža veida — risks palielinās par 75%, liecina pētījumu rezultāti, kas publicēti britu medicīnas žurnālā The Lancet Oncology. IARC slēdzienu jau atzinīgi novērtējuši mediķi, aicinot ieviest stingrāku kontroli pār daudzmiljardu dolāru vērto mākslīgās sauļošanās industriju, kuru izmanto desmitiem miljonu cilvēku.

Arī Latvijas ādas speciālisti apstiprina, ka pēdējos gados, kopš valda solāriju bums, saslimšanas gadījumu ar ādas vēzi kļuvis vairāk. Veselības centra 4 dermatoloģe Līga Jaceviča skaidro, ka pēdējos gados katru gadu par 8% palielinās melanomas saslimšanas gadījumu skaits, un aizvien biežāk pie ārsta vēršas gados jauni pacienti ar ādas jaunveidojumiem, kas nav raksturīgi jauniešiem un bērniem. Tāpēc būtiski esot jāpārstrādā noteikumi, kas ļauj nepilngadīgajiem apmeklēt solāriju.

Pēc L.Jacevičas novērojumiem, uz solāriju bez vecāku piekrišanas dodas jau trīspadsmit gadus vecas meitenes, kuru ādas imūnais fons vēl nav nobriedis. Tieši šajā vecumā āda ir daudz jutīgāka pret ultravioleto staru kairinājumu, kas rada nepareizu pigmenta šūnu dalīšanu un paaugstina risku saslimt ar melanomu. Veselības ministrija (VM) jau rosinājusi liegt nepilngadīgajiem bez vecāku atļaujas vai ārsta izziņas apmeklēt solāriju, tomēr Valsts sekretāru sanāksmē jūlija sākumā rosinājums noraidīts. VM sola noteikumu projektu iesniegt izskatīšanai atkārtoti.

Nav jāmūk pa gabalu

Par spīti tam, ka ka solāriji atzīti par kancerogēniem, ādas speciālisti dažādās valstīs tomēr atturas no aicinājuma aizliegt solārijus pavisam un tā vietā iesaka limitēt apmeklējuma biežumu un brīdināt par iespējamo vēža risku. Latvijas Onkoloģijas centra virsārste Baiba Štreinerte skaidro, ka no solārija nav jāmūk pa gabalu, tomēr ir svarīgi ierobežot sauļošanās ilgumu un biežumu. "Jārēķinās arī ar to, ka cilvēkiem ir dažādi ādas tipi un dažādas tieksmes slimot ar ādas slimībām," — tā B.Štreinerte. Savukārt dermatoloģe L.Jaceviča aicina pirms došanās uz solāriju noskaidrot, vai veselības stāvoklis to atļauj. "Ir svarīgi izrunāt ar dermatologu visas iespējamās sekas, ko šāda sauļošanās var izraisīt — gan par pigmenta plankumiem, gan pāragru novecošanos," skaidro dermatoloģe. Ja sauļošanās nav ieteicama, pastāvot arī alternatīva — paštonējošie krēmi. Savukārt tiem, kas sauļoties drīkst, ārste iesaka to darīt minimāli un papildu lietot antioksidantus un beta karotīnu.

Vai lampas maina?

Līdz ar atzinumu, ka solārijs ir kancerogēns, tiek runāts par nepieciešamību brīdināt tā lietotājus. Veselības ministre Baiba Rozentāle norāda, ka pašreizējā kārtība prasa tikai iepazīties ar solāriju lietošanas instrukciju, tajā skaitā lietošanas ilgumu, biežumu, aizsargkrēmu lietošanu. Tomēr ministre nenoliedz, ka būtu nepieciešams brīdināt solārija lietotājus arī par iespējamo vēža risku. "Nenoliedzu, ka aizliegumu vajadzētu, bet tas jāizvērtē onkologiem. Ja onkologi teiks, ka brīdinājums nepieciešams, tādu varētu pievienot lietošanas noteikumiem," — tā Rozentāle. Solārija regulārie lietotāji gan norāda, ka šāds brīdinājums no solārija apmeklējuma neatturēs.

Anda, kas solāriju var saukt teju par savām otrajām mājām, atzīst, ka viņu nebaida iespēja saslimt ar ādas vēzi. Viņasprāt, kauns staigāt bālam ir daudz noteicošāks par iespējamību saslimt. "Galu galā nedzīvojam jau Čehova laikos, kad balta āda bija aristokrātijas pazīme," uzskata Anda. Mana studiju biedrene Laima ir īsts neticīgais Toms: "Iespējams, ka es apmeklētu solāriju, taču, kad kādā no tiem, kas atrodas man pa ceļam uz universitāti, redzu laika gaitā nodzeltējušu uzrakstu, ka solārijā jaunas lampas, man zūd ticība, ka tās lampas solārijos vispār maina." Savukārt solārija regulāra lietotāja Eva teic, ka par iespējamām saslimšanām cenšas nedomāt un, lai sevi pasargātu, izvēlas labus aizsargkrēmus. Viņa izvēlas solāriju, jo darba dēļ nav laika gulēt pludmalē, turklāt tur nevarot iegūt tik vienmērīgu brūnumu kā solārijā. "Pēc solārija man nav šofera iedeguma, nav baltu padušu, tumšas sejas un baltu kāju," solārija plusus uzskaita Eva.

Laura Šupstika
Diena