Diena: Pasaule sarūpē robu arī Latvijas ģimeņu budžetos

Lai arī cenu ietekmējošie faktori atrodas tālu no Latvijas, tos varēs sajust ikviena novada veikala plauktā.

Mājsaimniecībām, kuru materiālā situācija nav uzlabojusies, josta būs jāsavelk vēl ciešāk, jo visai lielu robu to budžetos iecirtīs lielāki apkures rēķini, arī pārtikas sadārdzināšanās, liecina Dienas apkopotā informācija par šoruden gaidāmajām pirmās nepieciešamības preču cenām. Apkure, salīdzinot ar pērno rudeni, vairāk sadārdzināsies mājsaimniecībām, kam no dabasgāzes iegūtu siltumu piegādā centralizēti vai kurām ir pašām savs gāzes apkures katls. Mazāk sadārdzināsies siltums, kas iegūts no koksnes – malkas, šķeldas, granulu – kurināmā. Rudenī izejvielu cenu kāpuma dēļ sadārdzināsies daudzi ikdienā patērējamie pārtikas produkti. Viskrasākais cenas pieaugums gaidāms piena produktiem, arī maizei un pārtikā lietotajām eļļām. Par medikamentu cenu kāpumu pagaidām gan nevajadzētu satraukties, jo rudenī zāļu cenas, visticamāk, nepaaugstināsies. Benzīna cena varētu pat sarukt, taču tas būs atkarīgs no dažiem ārējiem faktoriem. Apģērbu cenām rudenī nevajadzētu pieaugt. Taču ziemā cilvēki varētu sākt izjust kokvilnas izstrādājumu sadārdzinājumu, jo krasi pieaugusi kokvilnas šķiedras cena.

***

1. Apkures cena pieaugs par trešdaļu, elektrībai – ne

Mājsaimniecībām par elektrības cenu kāpumu šoruden nav pamata raizēties, jo elektroenerģijas cena, kas neesot mainīta kopš 2008. gada pavasara, nemainīsies arī vismaz līdz šā gada beigām. Toties izdevumi par apkuri, iestājoties aukstākam laikam, gan šoruden varētu krietni pieaugt. Ievērojami vairāk nekā pērn attiecīgajā gadalaikā maksā dabasgāze, mazāk pieaugs koksnes kurināmā cena, liecina Dienas apkopotā informācija.

Dabasgāzi Latvijā vairāk izmanto centralizētajā apkurē, bet koksni – malku, šķeldu, granulas – vairāk lieto privātmāju apkurē, liecina Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas (LSA) padomes locekļa Edgara Vīganta teiktais. Latvijas gāzes (LG) noteiktie dabasgāzes iepirkuma tarifi centralizētās apkures nodrošinātājiem atšķiras atkarībā no iepirktā apjoma. Lielākiem patērētājiem, kā Rīgas siltums, tarifs ir mazāks, mazākiem siltumapgādes uzņēmumiem – lielāks.

Mazāki apkures nodrošinātāji par dabasgāzi šoruden maksās par aptuveni trešdaļu vairāk, bet, piemēram, Rīgas siltumam par resursu šoruden jāmaksā par 46% vairāk nekā pērn šajā gadalaikā. Rīdzinieku rēķins par siltumu, sākoties apkures sezonai, tādā pašā apmērā nepieaugs. Tomēr ar 30% pieaugumu, ja laika apstākļi šoruden būs līdzīgi kā pērn, rīdziniekiem ir jārēķinās. Pēc E. Vīganta domām, ar šādu apkures sadārdzinājumu būtu jārēķinās un savos budžetos tēriņi jāsaplāno arī citviet dzīvojošajiem, kuru mitekļus silda centralizēti, izmantojot dabasgāzi. Mazāk, bet arī sadārdzināsies dabasgāze mājsaimniecībām ar savu apkures katlu.

Par siltumu, ko gūst no dabasgāzes, mājsaimniecībām šoruden būs jāmaksā aptuveni tikpat, cik 2008. gada rudenī. Pērnajā apkures sezonā izdevumi par siltumu bija mazāki, jo dabasgāze pasaules krīzes ietekmē Krievijā 2009. gadā tika iepirkta par salīdzinoši zemu cenu, uzglabājot resursu Inčukalna dabasgāzes krātuvē. Šie krājumi ir izsmelti, dabasgāzes iepirkuma cena Krievijā, pasaules ekonomikai atgūstoties, kopš iepriekšējās apkures sezonas krietni pieaugusi. Par sliktu cenai runā arī valūtas kursu svārstības.  

"Tas ir tāpat, ja ceļas benzīna cena, kāpj arī dīzeļdegvielas," noteica E. Vīgants, tomēr norādīja, ka koksnes kurināmā cenas ļoti atšķiras, piemēram, reģionu līmenī. Ludzā, kur centralizētajā apkurē izmanto koksnes kurināmo, tarifs, tieši pretēji, samazināsies par 5– 9%, noteica asociācijas padomes loceklis.

***

Cik lielā mērā sadārdzināsies apkure?*

Mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto dabasgāzi + 20%

Mājām ar centralizēto apkuri, kur izmanto dabasgāzi, līdz + 30%

Mitekļiem ar savu vai centralizēto apkuri, kur izmanto koksni, līdz + 20%**

*salīdzinot izmaksas apkurei šoruden ar pagājušā gada rudeni

**prognoze

Avots: Rīgas siltums, Latvijas gāze, Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija

***

2. Par maizi būs jāmaksā vairāk, jo graudu cenas uzpūtuši spekulanti

Maize, piena produkti, gaļa, olas – šie ir daži no ikdienas ēdienkartes pārtikas pamatproduktiem, ar kuru lielāku vai mazāku sadārdzinājumu šoruden cilvēkiem ir jārēķinās, liecina Dienas veiktā aptauja. Biežāk minētais arguments pārtikas produktu cenu paaugstināšanai ir izejvielu sadārdzinājums. Taču ar graudiem tas lielā mērā radīts mākslīgi.

Graudu cena sāka pieaugt pēc tam, kad tirgos izplatīti "ne pilnībā pamatoti" paziņojumi par iespējamu graudu deficītu pēc ražas novākšanas, Dienai sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrā (LTVC). Šāda informācija tika nopludināta spekulatīvos nolūkos ar mērķi labi nopelnīt. Cenas pieauga, palielinājās arī darījumu apjoms, un joprojām spekulanti mēģina saglabāt deficīta draudu prognozi.

Uzpūstā graudu cenas burbuļa dēļ pieaugs lopbarības cena par 20%–30%, kas iespaidos gan olu, gan gaļas cenas. Par vairākiem desmitiem procentu pieaugusi miltu cena, tādēļ septembra beigās vai oktobrī sadārdzināsies maize, Dienai sacīja maizes cepēji. Cenu ietekmēs arī eļļas, dabasgāzes sadārdzināšanās, piebilda maiznieki.

Piena produktu cenas jau šogad ir pieaugušas un rudenī tās paaugstināšoties vēl, jo ir atdzīvojies piena produktu eksporta tirgus. Eksportētājvalstis vairāk pieprasa piena produktus, ražotāji augošā pieprasījuma nodrošināšanai vēlas iepirkt vairāk piena izejvielu. To cena pieaug un palielinās arī gala produkta cena. Griķu cenu piegādātāji vēlas paaugstināt teju divreiz, aizbildinoties ar sliktajām ražām Ukrainā, Krievijā, Dienai teica veikalu tīkla Maxima preses sekretārs Ivars Andiņš.

Līdzīgs stāsts ir par putraimiem – to ražotāji ceļ putraimu cenu par 20%–30%, pamatojoties uz labības cenu pieaugumu pasaules tirgos.

Kafijas cena, pēc LTVC sacītā, pieaugs pamatoti, jo šogad ir slikta raža, īpaši Arabica šķirnei. Šokolādes izstrādājumu cenas celsies, jo Gana un Kotdivuāra, kas ir galvenās kakao pupiņu ražotājvalstis pasaulē, nolēmušas vairāk pelnīt ar šo produktu.

Cukura cenai nevajadzētu mainīties, piebilda LTVC. Lielveikalu Rimi un Maxima ķēdēs Dienai apgalvoja, ka bez objektīva iemesla un pamatojuma piegādātāju prasītais cenas palielinājums tiek noraidīts.

"Būtiskākais, ko šajā situācijā varam darīt, ir nemitīgi pētīt, vai kādā citā tuvā vai tālākā valstī produktus nevar iepirkt par izdevīgākām cenām. Līdz šim neko īpaši izdevīgāku vēl neesam atraduši," piebilst I. Andiņš.

***

3. Zāles dārgākas nekļūs

Kompensējamo zāļu cenas šoruden nemainīsies, jo tās var mainīt gada sākumā un vidū, liecina Veselības ekonomikas centra sniegtā informācija. Centrs atzīmē, ka no šā gada 1. jūlija 323 kompensējamām zālēm panākts cenu samazinājums 2% līdz 51% apmērā, turklāt saraksts papildināts vēl ar 90 zālēm – līdz 1270 medikamentiem. Saskaņā ar Aptieku attīstības biedrības aplēsēm kompensējamie medikamenti veido ap 50% no kopējā Latvijas zāļu tirgus, otru pusi – pārējie medikamenti, vitamīni. Zāļu cena var mainīties, ja to grib ražotājs, kam tādā gadījumā mēnesi iepriekš Zāļu valsts aģentūrā jāziņo par to un jāiesniedz pamatojums. Parasti cenu ļauj paaugstināt, ja ir palielinājušās ražošanas izmaksas. Grindeks šoruden neplāno mainīt savu medikamentu cenas, bet, ja kādas izmaiņas būs, tad tikai nākamgad. Arī citi zāļu ražotāji parasti rudenī medikamentu cenas nemaina, piebilda Grindekā.

***

4. Vai benzīns par Ls 0,70?

Degvielas cenas Latvijā mainās atkarībā no naftas produktu cenām pasaulē un valūtas – eiro un dolāra – kursu svārstībām. Abi šie faktori mainās ik sekundi, tāpēc runāt par degvielas cenām rudenī var tikai prognožu formā, Dienai teica Citadele Asset Management speciālists Zigurds Vaikulis. Tomēr, ņemot vērā gaidāmo atvēsumu lielāko naftas patērētāju ekonomikā ASV un Eiropā, naftas cena rudenī varētu pazemināties līdz 60–65 dolāriem par barelu naftas. Tādā gadījumā 95. benzīna cenai Latvijā vajadzētu noslīdēt līdz 70 santīmu atzīmei, teica Z. Vaikulis.

***

Kā augušas degvielas cenas*? (lati par litru)

95.benzīns

Pērn septembrī 0,719 Šogad septembrī 0,769

Dīzeļdegviela (D Fortis)

Pērn septembrī 0,669 Šogad septembrī 0,759

*Cenas Statoil

***

5. Apģērbu cenas vismaz pagaidām nepieaugs

Lai arī tik augstu kokvilnas cenu pasaulē sliktās kokvilnas šķiedras ražas dēļ tekstilizstrādājumu nozarē strādājošie savā darba pieredzē līdz šim nav piedzīvojuši, apģērbu cenās tā vismaz šoruden vēl neatspoguļosies. Kā liecina Dienas veiktā trikotāžas izstrādājumu tirgotāju un ražotāju aptauja, no brīža, kad izejmateriāls tiek iegādāts, līdz apģērba nonākšanai veikala plauktā paiet zināms laiks. Vieni min gadu, citi – nedaudz īsāku termiņu. Rimi tīklā, kas gatavos apģērbus iepērk Āzijas valstīs, kokvilnas izstrādājumu cenas varētu pieaugt ziemā. Sadārdzinājums varētu būt aptuveni 30%. Kokvilnas izstrādājumus cilvēki gan vairāk pērk pavasarī un vasarā. Rudens un ziemas apģērbu gatavošanā vairāk tiek izmantota vilna. No šī materiāla tapušie izstrādājumi šoruden nemaksā vairāk kā šajā gadalaikā gadu iepriekš, Dienai teica apģērbu tirgotāja Baltika Group biznesa vadītāja Latvijā Maruta Ērgle.

***

Kas ietekmē cenas?

Laika apstākļi. Piemēram, plūdu dēļ Pakistānā samazinājusies kokvilnas šķiedras raža, līdz ar to dārgāki kokvilnas izstrādājumi.

Ražošanas pieaugums. Jo vairāk ražo, jo vairāk tiek patērēti energoresursi – nafta un gāze. Pieaugot pieprasījumam, palielinās energocenas.

Spekulanti. Manipulējot ar viltus prognozēm, ka, piemēram, graudu ražas ir sliktas un līdz ar to cenas pieaugs, tās tiek uzpūstas mākslīgi.